Kā jau minēts iepriekšējā nodaļā, tad dažādas pazīmes liecina, ka cilvēki,
mācoties skaitīt, ir izmantojuši pirkstus.
Čukču un korjaku valodā skaitlis 10 nozīmē divas rokas; ir daudz Āfrikas
tautu, kā arī Ziemeļamerikas cilšu (klamati, juki, mivoki, maidi u. c.),
kurām skaitlis 5 ir roka un 10 divas rokas; čukču valodā vārds skaitīt
nozīmē pirkstot. Atzīmējams ir arī angļu vārds digit, kas nozīmē kā pirkstu,
tā arī ciparu. Šur tur vēl tagad izmanto pirkstus. Tā, piemēram, pasaules
lielākajā labības biržā Čikāgā mākleri, nesakot ne vārda, ziņo par preču
piedāvājumiem, pieprasījumiem un cenu.
Tāpēc diezgan pamatoti var uzskatīt, ka cilvēka roku pirksti bija pirmā un pati
senākā skaitļojamā mašīna. Izmantojot pirkstus, senie tirgotāji varēja parādīt
arī diezgan lielus skaitļus.
Mūsu ēras 7.8. gs. dzīvoja īru mūks Beda (672735), kurš savā darbā Par laika
skaitīšanu sīki izklāstīja paņēmienus, kā ar pirkstu palīdzību var attēlot
dažādus skaitļus līdz pat vairākiem tūkstošiem. Šī grāmata tika izdota tikai
1529. gadā Bāzelē.
Zināms interesants dokuments arī no vēlākiem laikiem, kas vēsta par skaitīšanu
uz pirkstiem. Tā ir Smirnas mūka Rabdas vēstule, ko pagājušā gadsimta 80. gados
atrada ievērojamais zinātnes vēsturnieks P. Tanerī. Rabda dzīvoja 14. gadsimtā
un ir aprakstījis dažādus paņēmienus skaitīšanai uz pirkstiem, ko izmantoja
grieķi. Izrādās, ka uz pirkstiem (ņemot talkā arī dažādus roku un plaukstu
stāvokļus) ir iespējams atlikt skaitļus līdz pat miljonam.