dOC

BLĒZA PASKĀLA ARITMĒTISKĀ (SUMMĒJOŠĀ) MAŠĪNA

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Tomēr pazīstama kļuva tikai ievērojamā franču filozofa, rakstnieka, matemātiķa un fiziķa Blēza Paskāla (Blaise Pascal,1623–1662) mehāniskā summējošā mašīna, ar kuru skaitļus varēja saskaitīt un atņemt.


Blēzs Paskāls dzimis Klermonferānas pilsētā. Pēc mātes nāves Blēzs ar tēvu Etjēnu Paskālu pārcēlās uz Parīzi, kur tēvs nodarbojās ar fiziku un matemātiku un sasniedza šajās nozarēs ievērojamus panākumus. Tēva interesi par fiziku un matemātiku ļoti ātri mantoja viņa dēls Blēzs, kurš jau kopš bērnības izcēlās ar neparastām dotībām šajās zinātņu nozarēs. Zināms, ka 16 gadu vecumā Blēzs Paskāls uzrakstīja ļoti vērtīgu darbu par koniskajiem šķēlumiem. Šo darbu augstu novērtēja tā laika ievērojamie matemātiķi Renē Dekarts (René Descartes) un Žerārs Dezargoss (Gérard Désargues).

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Blēza tēvs bija Normandijas departamenta finansu pārvaldnieks un diennaktīm nomocījās ar vienveidīgiem aprēķiniem, skaitot ienākumus no nodokļiem.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Paskāls savu mašīnu sāka veidot 1640. gadā. Septiņpadsmitgadīgais jauneklis ļoti vēlējās atvieglināt darbu finansu darbiniekiem (to vidū arī savam tēvam). Jau pēc nedaudz mēnešiem bija gatavs pirmais modelis, kurš tomēr izrādījās neveiksmīgs. Jauneklis turpināja pilnveidot savu mašīnu. Tās darbojošais modelis bija gatavs 1642. gadā, taču arī tas neapmierināja jauno, talantīgo konstruktoru, tāpēc viņš turpināja strādāt pie jauna modeļa konstruēšanas.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Beidzot 1645. gadā aritmētiskā mašīna, kā to nosauca pats B. Paskāls, jeb Paskāla ritenis, kā to nosauca tie, kuri bija pazīstami ar jaunā zinātnieka izgudrojumu, bija gatava.

Vai Paskāla mašīna tika izmantota praktiski – par to nav nekādu ziņu. 1649. gadā B. Paskāls ieguva karalisko privilēģiju (patentu), kura apstiprināja viņa prioritāti izgudrojumā un deva viņam tiesības ražot un pārdot mašīnu. B. Paskāls izgatavoja nelielu skaitu mašīnu un daļu pārdeva (līdz mūsu dienām saglabājušies 8 eksemplāri, no tiem viens atrodas Parīzes mākslas un amatniecības muzejā, kurā ir savākta matemātisko instrumentu pilna kolekcija). Zinātnieka laikabiedri, jūsmodami par mašīnu, tomēr uzskatīja to par sarežģītu, nedrošu un maznozīmīgu praktiskajā lietošanā.

Par kādu notikumu 1652. gada 14. aprīlī hercogienes d’Egijonas (mirušā grāfa Rišeljē radinieces) ārpilsētas rezidencē, kur visi bija sapulcējušies uz neparastu vakaru, vēsta dzejnieka Žana Lorē avīzē “Vēsturiskā Mūza” publicētais dzejolis, ko atdzejojusi I. M.  Lipkina:


Sasprindzinātais darbs ietekmēja Blēza veselību. Viņa vājais organisms neizturēja pastiprināto garīgo darbu, un B. Paskāls mira 39 gadu vecumā.