Tomēr pazīstama kļuva tikai ievērojamā franču filozofa, rakstnieka,
matemātiķa un fiziķa Blēza Paskāla (Blaise Pascal,16231662)
mehāniskā summējošā mašīna, ar kuru skaitļus varēja saskaitīt un
atņemt.
Blēzs Paskāls dzimis Klermonferānas pilsētā. Pēc mātes nāves Blēzs
ar tēvu Etjēnu Paskālu pārcēlās uz Parīzi, kur tēvs nodarbojās ar
fiziku un matemātiku un sasniedza šajās nozarēs ievērojamus panākumus.
Tēva interesi par fiziku un matemātiku ļoti ātri mantoja viņa dēls
Blēzs, kurš jau kopš bērnības izcēlās ar neparastām dotībām šajās
zinātņu nozarēs. Zināms, ka 16 gadu vecumā Blēzs Paskāls uzrakstīja
ļoti vērtīgu darbu par koniskajiem šķēlumiem. Šo darbu augstu
novērtēja tā laika ievērojamie matemātiķi Renē Dekarts (René
Descartes) un Žerārs Dezargoss (Gérard Désargues).
Blēza tēvs bija Normandijas departamenta finansu pārvaldnieks un
diennaktīm nomocījās ar vienveidīgiem aprēķiniem, skaitot ienākumus
no nodokļiem.
Paskāls savu mašīnu sāka veidot 1640. gadā. Septiņpadsmitgadīgais
jauneklis ļoti vēlējās atvieglināt darbu finansu darbiniekiem (to
vidū arī savam tēvam). Jau pēc nedaudz mēnešiem bija gatavs pirmais
modelis, kurš tomēr izrādījās neveiksmīgs. Jauneklis turpināja
pilnveidot savu mašīnu. Tās darbojošais modelis bija gatavs 1642.
gadā, taču arī tas neapmierināja jauno, talantīgo konstruktoru, tāpēc
viņš turpināja strādāt pie jauna modeļa konstruēšanas.
Beidzot 1645. gadā aritmētiskā mašīna, kā to nosauca pats B. Paskāls,
jeb Paskāla ritenis, kā to nosauca tie, kuri bija pazīstami ar jaunā
zinātnieka izgudrojumu, bija gatava.
Vai Paskāla mašīna tika izmantota praktiski par to nav nekādu ziņu.
1649. gadā B. Paskāls ieguva karalisko privilēģiju (patentu), kura
apstiprināja viņa prioritāti izgudrojumā un deva viņam tiesības ražot
un pārdot mašīnu. B. Paskāls izgatavoja nelielu skaitu mašīnu un daļu
pārdeva (līdz mūsu dienām saglabājušies 8 eksemplāri, no tiem viens
atrodas Parīzes mākslas un amatniecības muzejā, kurā ir savākta
matemātisko instrumentu pilna kolekcija). Zinātnieka laikabiedri,
jūsmodami par mašīnu, tomēr uzskatīja to par sarežģītu, nedrošu un
maznozīmīgu praktiskajā lietošanā.
Par kādu notikumu 1652. gada 14. aprīlī hercogienes dEgijonas
(mirušā grāfa Rišeljē radinieces) ārpilsētas rezidencē, kur visi
bija sapulcējušies uz neparastu vakaru, vēsta dzejnieka Žana Lorē
avīzē Vēsturiskā Mūza publicētais dzejolis, ko atdzejojusi I. M.
Lipkina:
Sasprindzinātais darbs ietekmēja Blēza veselību. Viņa vājais
organisms neizturēja pastiprināto garīgo darbu, un B. Paskāls mira
39 gadu vecumā.