Pats pirmais mikroskaitļotājs bija ALTAIR, ko 1975. gadā izveidoja
MITS, neliela Ņūmeksikas instrumentu firma. Tā bija džinkstoša
mašīna, kurai turklāt nebija ne klaviatūras, ne ekrāna. Informāciju
un programmas skaitļotājā ievadīja ar slēdžu palīdzību binārajā
sistēmā.
Viens nepareizs slēdža klikšķis, un visu darbu vajadzēja
sākt no sākuma. Skaitļotājs darba rezultāta izvadei izmantoja
lampiņas uz priekšējā paneļa (protams, arī binārajā sistēmā).
Vēlāk šo skaitļotāju uzlaboja, pievienojot tam dažādas palīgierīces:
tastatūru, ekrānu.
MITS dibinātājs Eds Roberts (Ed Robert) saprata, ka ir nepieciešama
programmēšanas valoda, lai vienkāršāk varētu izmantot ALTAIR.
Tolaik populāra bija kļuvusi relatīvi jaunā programmēšanas valoda
BASIC. Divi Hārvarda universitātes studenti vēlākie firmas
Microsoft dibinātāji Bils Geitss (Bill Gates) un divus gadus
jaunākais Pols Alens (Paul Alen) nolēma izveidot BASIC versiju,
ko varētu lietot skaitļotājos ALTAIR. Vienīgā problēma, ka viņiem
nebija neviena skaitļotāja ALTAIR. Un tomēr pēc astoņu nedēļu dienu
un nakšu pūliņiem viņi pabeidza darbu pie programmēšanas valodas,
kas ieguva nosaukumu Microsoft Basic. Dodoties pie ALTAIR
ražotājfirmas MITS, lai pārdotu BASIC, Pols attapās, ka trūkst
ielādes programmas. Tā tika uzrakstīta lidmašīnā. Tajā pašā gadā,
būdami 19 un 17 gadu veci, abi studenti saņēma atļauju darbam un
nodibināja savu firmu MicroSoft Corporation.
Pirmie personālā skaitļotāja radītāji bija divi jauni amerikāņu
tehniķi Stīvs Džobss (Steve Jobs), kurš strādāja firmā Atari, un
Stīvs Vozņaks (Steve Wozniak) no kompānijas Hewlett-Packard. 1976.
gada vasarā Džobsa vecāku garāžā viņi izveidoja to, ko vēlāk nosauca
par personālo ESM un nokristīja to par Apple ābols.
Tiklīdz mēs parādījām savu Apple draugiem, stāstīja Džobss,
visiem iegribējās iegūt sev tādu pašu.
Pirmā personālā skaitļotāja radītāji 1977. gadā nodibināja firmu
Apple, kura neilgā laikā kļuva ļoti populāra. Tā paša gada vidū
rūpnieciskajā tirgū parādījās pirmie AppleII eksemplāri. Šim
datoram bija iebūvēta klaviatūra, tam bija 7 paplašinājumu ligzdas
(sloti), līdz ar to šo skaitļotāju varēja lietot gan tie, kam
interesē spēles, gan tie, kuri nodarbojas ar zinātni. AppleII tika
izmantots tas pats procesors, kas skaitļotājā AppleI, bet atmiņu
bija iespējams palielināt līdz pat 64 kilobaitiem. Dators AppleII
bija ļoti populārs pircēju vidū, jo pat tie, kuri no tehnikas neko
nesaprata, burtiski dažās minūtēs bija spējīgi apgūt darbu ar šo
skaitļotāju. AppleII tika pārdots miljonos eksemplāru, un daudzus
no tiem lieto vēl šodien.
1979. gadā firmā Software Arts Dens Briklins (Dan Bricklin) un Dens
Filstra (Dan Fylstra) izveidoja programmu VisiCalc (Visible
Calculator), pirmo elektronisko tabulu programmu. Šī programma bija
pirmā killer app, t. i., tā bija tik populāra, ka cilvēki vēlējās
iegādāties skaitļotāju tikai tāpēc, lai redzētu, kā strādā šī
programma. Pircēji veikalos prasīja parādīt VisiCalc skaitļotāju.
Tajā pašā 1979. gadā firma MicroPro International izveidoja WordStar
pirmo teksta redaktoru personālajiem skaitļotājiem.
Otra lielākā datorražotājfirma šajos gados bija Tandy Incorporated,
kura ražoja skaitļotājus TRS80. Vēl 70. gadu beigu posmā populāras
bija Atari un Commodore. Firmu skaits turpināja augt. 80. gadu sākumā
tas bija sasniedzis vairākus simtus.
1980. gadā datorliteratūras izdevējs Ādams Osborns (Adam Osborne)
izgatavoja pirmo portatīvo (pārnēsājamo) skaitļotāju OsborneI.
Skaitļotājam nebija cietā diska, bet tas bija apgādāts ar divām
diskešu lasīšanas ierīcēm un divām paplašinājumu ligzdām, kurās
varēja pievienot vēl papildu diskešu ierīces.
Osborne-1 pamatcena 1795 dolāru iekļāva sevī arī teksta redaktoru WordStar,
tabulu procesoru SuperCalc (VisiCalc versija), datu bāzes vadības
programmu dBaseII, kā arī programmēšanas valodas BASIC divas
versijas.
1981. gada vasarā firma IBM iesaistījās personālo datoru ražošanā.
Šī firma savus konkurentus pārsteidza nevis ar jaunu tehnoloģiju
izmantošanu skaitļotājos, bet gan ar veltīto uzmanību visām detaļām,
kas vien tika piedāvātas. 13 mēnešos IBM izveidoja nevis jaunu
skaitļotāju, bet gan pilnīgu piedāvājumu sistēmu, kura ietvēra
gan monitorus, gan printerus, gan paplašinājumu kartes un, pats
svarīgākais, pilnu programmnodrošinājumu.
IBM PC (Personal Computer personiskais dators) tika izmantots
Intel 8088 procesors, atmiņu varēja palielināt līdz 256 kilobaitiem.
Oriģinālajiem PC bija 1 vai 2 diskešu lasīšanas iekārtas, katra ar
160 kilobaitu ietilpību. Paplašinātajam modelim IBM PC/XT, kas
parādījās dažus mēnešus vēlāk, bija uzlabota klaviatūra un arī
cietais disks. IBM piedāvāja divu veidu monitorus krāsainos,
kā arī lētākus un ar asāku attēlu melnbaltos. IBM reklamēja savu
preci tā, lai būtu pārliecināta, ka Amerikā ikviens zina par šiem
skaitļotājiem. Tā iespaidā daudzi no pirmajiem pircējiem bija tādi,
kuri iepriekš nebija domājuši par skaitļotāja iegādi.
Programmatūras izstrādes konkursā firmu Digital Research pārspēja
firma Microsoft, kura arī izveidoja operāciju sistēmu un
programmēšanas valodas (kompilatorus) BASIC (iebūvēts),
FORTRAN un COBOL.
IBM PC izmantoja divas operētājsistēmas CP/M86, kura bija
populārās sistēmas PC/M uzlabots variants, kā arī IBM PCDOS
jauna Microsoft operāciju sistēma (līdzīga PC/M). To 1981. gadā
izveidoja Bils Geitss. Tas ieintriģēja daudzus cilvēkus, jo
iepriekš Microsoft ražoja programmēšanas valodas un
lietojumprogrammas. IBM apgalvoja, ka nevienai no operāciju
sistēmām nav nekādu priekšrocību salīdzinājumā ar otru. Cenu
lapā bija lasāms (gandrīz) tas pats: PCDOS maksā $ 40, CP/M86
maksā $ 180.
Lietojumprogrammu veidošanu 1982. gadā uzsāka firma Lotus
Development Corporation, izstrādājot speciāli skaitļotājam IBM PC
paredzētas elektroniskās tabulas Lotus 1-2-3. Šī programma strādāja
apmēram 10 reižu ātrāk nekā konkurējošās firmas Microsoft tajā pašā
gadā izveidotā Multiplan. Lotus 1-2-3 skaitļotājam IBM PC nozīmēja
to pašu, ko VisiCalc skaitļotājam AppleII. Firma Lotus strauji
apsteidza Microsoft, bet saglabāja savas vadošās pozīcijas tikai
trīs gadus.
1983. gadā firma Compaq Computer Corporation pārsteidza datoru
pasauli ar paziņojumu par portatīvo 100% ar IBM datoriem
savietojamo skaitļotāju izveidi. Pirms tam jau dažas firmas
bija izveidojušas ar IBM savietojamus datorus, bet Compaq bija
pirmā, kas izveidoja tādu datoru, kuru varēja iedarbināt ar
IBM disketi.
Compaq datoram bija grafiskais ekrāns, kurā vienlaikus varēja
redzēt gan tekstu, gan attēlus, bez tam bija 5 paplašinājumu
ligzdas, kurās varēja ievietot jebkuru IBM PC paplašinājumu
karti.
1983. gadā firmas Microsoft dibinātājs Bils Geitss paziņoja, ka
firma ir sākusi darbu pie integrētas vides veidošanas, kuru
iesākumā dēvēja par Interface Manager, bet pēc tam nosauca par
MSWindows. Šajā gadā tika izveidota Windows 1.0 versija. Šajā
pašā gadā arī firma Novell izveidoja savas operāciju sistēmas
pirmo versiju, ko ļoti atsaucīgi uztvēra lielajos uzņēmumos.
1983. gadā firma Apple izgatavoja personālo datoru Lisa un 1984.
gadā Macintoch. Lisa bija pilnīgi jauna tipa skaitļotājs.
Tā projekts sākts jau 1980. gadā un līdz pat 1983. gadam netika
realizēts. Lisa izmantoja Motorola 68000 16 bitu mikroprocesoru,
kurš bija 10 reižu jaudīgāks par procesoru, kas tika lietots
skaitļotājā AppleII. Skaitļotājam bija ekrāns, kurā vienlaikus
varēja redzēt gan tekstu, gan grafisko informāciju. Šajā
skaitļotājā pirmo reizi datu ievadam bez klaviatūras vēl tika
lietota jauna ierīce pele.
Skaitļotājs neguva panākumus; daļēji tāpēc, ka tika atraidīta
trešdaļa no kompānijām, kuras vēlējās radīt programmnodrošinājumu
šim skaitļotājam. Bez tam Lisa bija tikai kā pakāpiens ceļā uz
Macintosh datoriem.
1984. gada janvārī tika izgatavoti skaitļotāji Macintosh, kuriem
firma Microsoft bija sagatavojusi BASIC un Multiplan versijas,
drīz vien tām sekoja arī Word, Chart un File programmas. Līdzīgi
kā Lisa, arī Macintosh datoram bija grafiskais ekrāns un pele.
Macintosh revolucionizēja personālo datoru industriju. Mac bija
pirmie skaitļotāji, kas veidoti kā masu produkcija. Tajos tika
izmantots grafiskais interfeiss, lai atvieglotu lietotāju darbu
ar datoru. Mac veidotāji uzsvēra, ka IBM PC un citi mazāk grafiski
datori ir paredzēti vienīgi inženieriem. Mac datori ātri vien kļuva
ļoti populāri datoru tirgū.
Programmu nodrošinājums tika sadalīts divās daļās viens datoriem
IBM PC, otrs Macintosh. Mazajiem programmu ražotājiem bija
jāizvēlas, kuram no skaitļotājiem veidot programmas. Interesanti,
ka firmas Microsoft panākumi tikai pieauga, jo tā bija viena no
retajām firmām, kurai pietika resursu, lai uzturētu lielu personālu,
kas veido programmas gan IBM PC datoriem, gan Macintosh. Līdz pat
1987. gadam Microsoft bija lielākais programmu piegādātājs
Macintosh datoriem.
80. gados personālo datoru ražošanā iesaistās daudzas pasaules
valstis un uzņēmumi: firma Olivetti Itālijā, TriumphAdler VFR,
Mycron Norvēģijā, Fujitsy Japānā u. c., Bulgārijā izgatavoja
personālo skaitļotāju Pravec82, Čehoslovākijā PMD85, Polijā
Meritum 1, 2, 3, Vācijā Robotron1715, Ungārijā Primo.
80. gadu sākumā arī PSRS iesaistās personālo skaitļotāju radīšanā.
Dažu gadu laikā tika radīti vairāk nekā 10 dažādu skaitļotāju
veidi gan profesionālie skaitļotāji (EC1840, EC1841, EC1842,
Iskra 1030, DVK), gan arī sadzīves (BK0010, BK0011). EC tipa
personālie skaitļotāji un Iskra 1030 bija programmiski savietojami
ar IBM PC datoriem.
PSRS valdība pieņēma lēmumu, ka ar 1984./85. mācību gadu visās
Padomju Savienības skolās jāsāk mācīt jaunu priekšmetu
informātiku. Uzņēmumā Eksitons 1984. gadā sāka ražot personālos
datorus BK0010 un BK0011, kurus izmantoja un droši vien daudzviet
Latvijas skolās izmanto joprojām. No 1988. gada sāka ražot skolu
personālos skaitļotājus Korvet un "Elektronika UKNC". Šie skaitļotāji
bija apgādāti ar minimālas konfigurācijas dialoga sistēmu.
1985. gadā firma Intel izgatavoja procesoru Intel 386 pirmo 32
bitu procesoru.
1987. gadā tirgū parādījās MacII. Oriģinālajiem Macintosh datoriem
nebija paplašinājumu ligzdas. Lai samazinātu izmaksas, Mac bija
vienīgi melnbalti ekrāni. MacII sāka līdzināties PC datoriem,
pircēji varēja izvēlēties, vai pirkt Mac ar krāsainu vai melnbaltu
ekrānu, turklāt tiem bija 7 paplašinājumu ligzdas, kurās lietotājs
varēja tiem pievienot, piemēram, skeneri vai arī jebkuru citu
iekārtu, kas nepieciešama.
1987. gadā firmas IBM un Microsoft paziņoja par jaunas operāciju
sistēmas OS/2 izveidi. Lietotājiem gan šķita, ka jaunā sistēma ir
pārāk sarežģīta un dārga.
Un vēl viens notikums, saistīts ar 1987. gadu. Šajā gadā CD-ROM
lasīšanas iekārtas kļuva par personālo datoru komplektācijas
standarta sastāvdaļu.
Beidzot 1990. gadā pēc 7 gadu darbības un trim neveiksmīgiem
startiem Microsoft lietotājiem piedāvāja Windows. Windows 3.0 un
vēlāk 1992. gadā Windows 3.1 mainīja pilnīgi visu programmatūras
ražošanu. Programmas bija jāveido tādas, lai tās varētu darboties
Windows vidē.
1991. gadā Apple sāka ražot portatīvos datorus, kas strādā,
izmantojot baterijas. Arī pirms šā datora tika radīti portatīvie
skaitļotāji, bet Apple bija pirmais, kas vienā mašīnā apvienoja
spilgtu, asu attēlu ekrānā, skaitļotājā iebūvētu manipulatoru
(trackball) un baterijas, kas nodrošina skaitļotāja pietiekami
ilgu darbu. Trekbols tāpat kā pele ir manipulators, tikai tā
darbināšanai nepieciešams tik liels laukums, cik liels ir pats
trekbols.
1993. gadā firmā Microsoft tika izveidota operētājsistēma Windows
NT 3.1, bet jau 1994. gada oktobrī Windows NT 3.5.
1993. gadā mikroprocesoru gigants Intel izveidoja Pentium
mikroprocesoru. Tas saturēja 3,1 miljonu tranzistoru un strādāja
gandrīz divas reizes ātrāk nekā iepriekšējais procesors
Intel 486.
1993. gadā Ilinoisas universitātes absolventi Marks Andersens,
Ēriks Bina u. c. izveidoja savu pirmo programmu Mosaic, ar kuras
palīdzību varēja meklēt informāciju WWW (sk. nodaļu Datortīkli).
Pēc tam šādu programmu saradās ļoti daudz. Gadu vēlāk par neapšaubāmu
līderi izvirzījās korporācija Netscape, kuru dibināja Marks Andersens
un Džims Klarks, kurš savukārt kādreiz bija nodibinājis firmu Silicon
Graphics.
Mūsdienās personālo skaitļotāju pasaulē notiek galvenokārt
kvantitatīvas pārmaiņas procesori kļūst arvien ātrāki, ārējā
un operatīvā atmiņa aizvien ietilpīgāka, programmas
universālākas. Tomēr ir arī daži būtiski izgudrojumi. Viens no
tiem programmēšanas valoda Java.
1995. gadā tika izveidota jauna Windows versija, kuras darba
nosaukums bija Chicago. Iepriekš tika uzskatīts, ka tirgū tā
parādīsies ar nosaukumu Windows 4.0, bet Microsoft izvēlējās
Windows 95.
1997. gadā firma Intel izgatavoja procesoru Pentium MMX Overdrive,
lai modernizētu skaitļotājus (palielinātu to ātrumus), kuriem ir
Pentium procesors. MMX (MultiMedia eXtension paplašinājumi
multivides programmu izmantošanai) ir komplekts ar 57 jaunām
komandām, kas paplašina personālo skaitļotāju multivides
(multimediju) iespējas. Vārds MultiMedia veidojies no diviem
vārdiem multi (saīsinājums no multiple), kas nozīmē daudz,
un Media, kas nozīmē vide. Tātad multimedija ir datorprogramma,
kurā ir apvienotas teksta, skaņas, grafikas, video un animācijas
iespējas.
1997. gada aprīlī tika izlaists procesors AMD K6, kura takts
frekvence (vispopulārākais ātrdarbību raksturojošais faktors) ir
180300 MHz. Galvenie šā procesora konkurenti ir Cyrix M2 (1997.
gada 2. ceturkšņa beigas), Intel Pentium II (1997. gada beigas),
Intel Deschutes (1998. gada vidus). Tuvākajā nākotnē plānots
izgatavot Intel Willamette, kas par 50% pārsniegs iepriekšējā
procesora ātrdarbību, un Intel Merced. Vēl procesoru avangardā
ietilpst Digital Alpha procesori.
Mikroprocesoru industrija attīstās nepārtraukti, tāpēc tad,
kad jūs lasīsit šo grāmatu, dati par jaunākajiem procesoriem jau
būs novecojuši. Šo rindu mērķis ir tikai radīt iespaidu par procesoru
attīstības tempiem 20. gadsimta nogalē. Informāciju par jaunākajiem
procesoriem visdrošāk meklēt datorikas žurnālos.
1997. gada decembrī firma Microsoft paziņoja par Windows 98
izveidi.
Jau 80. gados tika noteikts, kādas būs piektās paaudzes skaitļojamās
mašīnas. Tām būs jābūt apveltītām ar mākslīgo intelektu, t. i., zinot
faktus, izdarīt secinājumus vai ieteikumus. Bez tam sazināšanās ar
datoru notiks, izmantojot balsi, tas nozīmē, ka cilvēks datoram
komandas nevis rakstīs uz klaviatūras, bet vienkārši skaļi pateiks
un arī dators cilvēkam atbildēs mutiski.
Paredzēt, kāds tieši būs personālais skaitļotājs 2010. gadā, nav
iespējams. Taču var apgalvot, ka tajā būs daudzas mums jau
pazīstamas sastāvdaļas. Acīmredzot personālā datora izmēri
būs tādi kā portatīvā skaitļotāja gabarīti tagad. Procesora
ātrums droši vien tiks mērīts ne megahercos, bet gan gigahercos,
operatīvās atmiņas apjoms, visticamāk, gigabaitos, bet paredzēt,
kāda būs cietā diska ietilpība, jau ir ļoti sarežģīti.
Personālie datori kalpos kā televizori, bet atbilstoši aprīkotus
televizorus ar augstu izšķirtspēju varēs izmantot kā personālos
skaitļotājus.
Sagaidāms, ka balss un rokraksta atpazīšanas ierīces kļūs par
skaitļotāju papildu iekārtām, taču tuvākajā nākotnē neaizstās
tastatūru.