dOC

PERSONĀLIE SKAITĻOTĀJI

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Pats pirmais mikroskaitļotājs bija ALTAIR, ko 1975. gadā izveidoja MITS, neliela Ņūmeksikas instrumentu firma. Tā bija “džinkstoša” mašīna, kurai turklāt nebija ne klaviatūras, ne ekrāna. Informāciju un programmas skaitļotājā ievadīja ar slēdžu palīdzību – binārajā sistēmā.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Viens nepareizs slēdža klikšķis, un visu darbu vajadzēja sākt no sākuma. Skaitļotājs darba rezultāta izvadei izmantoja lampiņas uz priekšējā paneļa (protams, arī binārajā sistēmā).





Vēlāk šo skaitļotāju uzlaboja, pievienojot tam dažādas palīgierīces: tastatūru, ekrānu.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

MITS dibinātājs Eds Roberts (Ed Robert) saprata, ka ir nepieciešama programmēšanas valoda, lai vienkāršāk varētu izmantot ALTAIR. Tolaik populāra bija kļuvusi relatīvi jaunā programmēšanas valoda BASIC. Divi Hārvarda universitātes studenti – vēlākie firmas Microsoft dibinātāji – Bils Geitss (Bill Gates) un divus gadus jaunākais Pols Alens (Paul Alen) nolēma izveidot BASIC versiju, ko varētu lietot skaitļotājos ALTAIR. Vienīgā problēma, ka viņiem nebija neviena skaitļotāja ALTAIR. Un tomēr pēc astoņu nedēļu dienu un nakšu pūliņiem viņi pabeidza darbu pie programmēšanas valodas, kas ieguva nosaukumu – Microsoft Basic. Dodoties pie ALTAIR ražotājfirmas MITS, lai pārdotu BASIC, Pols attapās, ka trūkst ielādes programmas. Tā tika uzrakstīta lidmašīnā. Tajā pašā gadā, būdami 19 un 17 gadu veci, abi studenti saņēma atļauju darbam un nodibināja savu firmu MicroSoft Corporation.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Pirmie personālā skaitļotāja radītāji bija divi jauni amerikāņu tehniķi Stīvs Džobss (Steve Jobs), kurš strādāja firmā Atari, un Stīvs Vozņaks (Steve Wozniak) no kompānijas Hewlett-Packard. 1976. gada vasarā Džobsa vecāku garāžā viņi izveidoja to, ko vēlāk nosauca par personālo ESM un nokristīja to par Apple – ābols.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

– “Tiklīdz mēs parādījām savu Apple draugiem,” – stāstīja Džobss, – visiem iegribējās iegūt sev tādu pašu.



Pirmā personālā skaitļotāja radītāji 1977. gadā nodibināja firmu Apple, kura neilgā laikā kļuva ļoti populāra. Tā paša gada vidū rūpnieciskajā tirgū parādījās pirmie Apple–II eksemplāri. Šim datoram bija iebūvēta klaviatūra, tam bija 7 paplašinājumu ligzdas (sloti), līdz ar to šo skaitļotāju varēja lietot gan tie, kam interesē spēles, gan tie, kuri nodarbojas ar zinātni. Apple–II tika izmantots tas pats procesors, kas skaitļotājā Apple–I, bet atmiņu bija iespējams palielināt līdz pat 64 kilobaitiem. Dators Apple–II bija ļoti populārs pircēju vidū, jo pat tie, kuri no tehnikas neko nesaprata, burtiski dažās minūtēs bija spējīgi apgūt darbu ar šo skaitļotāju. Apple–II tika pārdots miljonos eksemplāru, un daudzus no tiem lieto vēl šodien.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

1979. gadā firmā Software Arts Dens Briklins (Dan Bricklin) un Dens Filstra (Dan Fylstra) izveidoja programmu VisiCalc (Visible Calculator), pirmo elektronisko tabulu programmu. Šī programma bija pirmā “killer app”, t. i., tā bija tik populāra, ka cilvēki vēlējās iegādāties skaitļotāju tikai tāpēc, lai redzētu, kā strādā šī programma. Pircēji veikalos prasīja parādīt “VisiCalc skaitļotāju”.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Tajā pašā 1979. gadā firma MicroPro International izveidoja WordStar – pirmo teksta redaktoru personālajiem skaitļotājiem.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Otra lielākā datorražotājfirma šajos gados bija Tandy Incorporated, kura ražoja skaitļotājus TRS–80. Vēl 70. gadu beigu posmā populāras bija Atari un Commodore. Firmu skaits turpināja augt. 80. gadu sākumā tas bija sasniedzis vairākus simtus.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

1980. gadā datorliteratūras izdevējs Ādams Osborns (Adam Osborne) izgatavoja pirmo portatīvo (pārnēsājamo) skaitļotāju Osborne–I. Skaitļotājam nebija cietā diska, bet tas bija apgādāts ar divām diskešu lasīšanas ierīcēm un divām paplašinājumu ligzdām, kurās varēja pievienot vēl papildu diskešu ierīces.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Osborne-1 pamatcena – 1795 dolāru – iekļāva sevī arī teksta redaktoru WordStar, tabulu procesoru SuperCalc (VisiCalc versija), datu bāzes vadības programmu dBase–II, kā arī programmēšanas valodas BASIC divas versijas.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

1981. gada vasarā firma IBM iesaistījās personālo datoru ražošanā. Šī firma savus konkurentus pārsteidza nevis ar jaunu tehnoloģiju izmantošanu skaitļotājos, bet gan ar veltīto uzmanību visām detaļām, kas vien tika piedāvātas. 13 mēnešos IBM izveidoja nevis jaunu skaitļotāju, bet gan pilnīgu piedāvājumu sistēmu, kura ietvēra gan monitorus, gan printerus, gan paplašinājumu kartes un, pats svarīgākais, pilnu programmnodrošinājumu.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

IBM PC (Personal Computer – personiskais dators) tika izmantots Intel 8088 procesors, atmiņu varēja palielināt līdz 256 kilobaitiem. Oriģinālajiem PC bija 1 vai 2 diskešu lasīšanas iekārtas, katra ar 160 kilobaitu ietilpību. Paplašinātajam modelim IBM PC/XT, kas parādījās dažus mēnešus vēlāk, bija uzlabota klaviatūra un arī cietais disks. IBM piedāvāja divu veidu monitorus – krāsainos, kā arī lētākus un ar asāku attēlu – melnbaltos. IBM reklamēja savu preci tā, lai būtu pārliecināta, ka Amerikā ikviens zina par šiem skaitļotājiem. Tā iespaidā daudzi no pirmajiem pircējiem bija tādi, kuri iepriekš nebija domājuši par skaitļotāja iegādi.

Programmatūras izstrādes konkursā firmu Digital Research pārspēja firma Microsoft, kura arī izveidoja operāciju sistēmu un programmēšanas valodas (kompilatorus) BASIC (iebūvēts), FORTRAN un COBOL.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

IBM PC izmantoja divas operētājsistēmas – CP/M–86, kura bija populārās sistēmas PC/M uzlabots variants, kā arī IBM PC–DOS – jauna Microsoft operāciju sistēma (līdzīga PC/M). To 1981. gadā izveidoja Bils Geitss. Tas ieintriģēja daudzus cilvēkus, jo iepriekš Microsoft ražoja programmēšanas valodas un lietojumprogrammas. IBM apgalvoja, ka nevienai no operāciju sistēmām nav nekādu priekšrocību salīdzinājumā ar otru. Cenu lapā bija lasāms (gandrīz) tas pats: PC–DOS maksā $ 40, CP/M–86 maksā $ 180.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Lietojumprogrammu veidošanu 1982. gadā uzsāka firma Lotus Development Corporation, izstrādājot speciāli skaitļotājam IBM PC paredzētas elektroniskās tabulas Lotus 1-2-3. Šī programma strādāja apmēram 10 reižu ātrāk nekā konkurējošās firmas Microsoft tajā pašā gadā izveidotā Multiplan. Lotus 1-2-3 skaitļotājam IBM PC nozīmēja to pašu, ko VisiCalc skaitļotājam Apple–II. Firma Lotus strauji apsteidza Microsoft, bet saglabāja savas vadošās pozīcijas tikai trīs gadus.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

1983. gadā firma Compaq Computer Corporation pārsteidza datoru pasauli ar paziņojumu par portatīvo 100% ar IBM datoriem savietojamo skaitļotāju izveidi. Pirms tam jau dažas firmas bija izveidojušas ar IBM savietojamus datorus, bet Compaq bija pirmā, kas izveidoja tādu datoru, kuru varēja iedarbināt ar IBM disketi.

Compaq datoram bija grafiskais ekrāns, kurā vienlaikus varēja redzēt gan tekstu, gan attēlus, bez tam bija 5 paplašinājumu ligzdas, kurās varēja ievietot jebkuru IBM PC paplašinājumu karti.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

1983. gadā firmas Microsoft dibinātājs Bils Geitss paziņoja, ka firma ir sākusi darbu pie integrētas vides veidošanas, kuru iesākumā dēvēja par Interface Manager, bet pēc tam nosauca par MS–Windows. Šajā gadā tika izveidota Windows 1.0 versija. Šajā pašā gadā arī firma Novell izveidoja savas operāciju sistēmas pirmo versiju, ko ļoti atsaucīgi uztvēra lielajos uzņēmumos.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

1983. gadā firma Apple izgatavoja personālo datoru Lisa un 1984. gadā – Macintoch. Lisa bija pilnīgi jauna tipa skaitļotājs. Tā projekts sākts jau 1980. gadā un līdz pat 1983. gadam netika realizēts. Lisa izmantoja Motorola 68000 16 bitu mikroprocesoru, kurš bija 10 reižu jaudīgāks par procesoru, kas tika lietots skaitļotājā Apple–II. Skaitļotājam bija ekrāns, kurā vienlaikus varēja redzēt gan tekstu, gan grafisko informāciju. Šajā skaitļotājā pirmo reizi datu ievadam bez klaviatūras vēl tika lietota jauna ierīce – pele.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Skaitļotājs neguva panākumus; daļēji tāpēc, ka tika atraidīta trešdaļa no kompānijām, kuras vēlējās radīt programmnodrošinājumu šim skaitļotājam. Bez tam Lisa bija tikai kā pakāpiens ceļā uz Macintosh datoriem.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

1984. gada janvārī tika izgatavoti skaitļotāji Macintosh, kuriem firma Microsoft bija sagatavojusi BASIC un Multiplan versijas, drīz vien tām sekoja arī Word, Chart un File programmas. Līdzīgi kā Lisa, arī Macintosh datoram bija grafiskais ekrāns un pele. Macintosh revolucionizēja personālo datoru industriju. Mac bija pirmie skaitļotāji, kas veidoti kā masu produkcija. Tajos tika izmantots grafiskais interfeiss, lai atvieglotu lietotāju darbu ar datoru. Mac veidotāji uzsvēra, ka IBM PC un citi mazāk grafiski datori ir paredzēti vienīgi inženieriem. Mac datori ātri vien kļuva ļoti populāri datoru tirgū.

Programmu nodrošinājums tika sadalīts divās daļās – viens datoriem IBM PC, otrs – Macintosh. Mazajiem programmu ražotājiem bija jāizvēlas, kuram no skaitļotājiem veidot programmas. Interesanti, ka firmas Microsoft panākumi tikai pieauga, jo tā bija viena no retajām firmām, kurai pietika resursu, lai uzturētu lielu personālu, kas veido programmas gan IBM PC datoriem, gan Macintosh. Līdz pat 1987. gadam Microsoft bija lielākais programmu piegādātājs Macintosh datoriem.

80. gados personālo datoru ražošanā iesaistās daudzas pasaules valstis un uzņēmumi: firma Olivetti Itālijā, Triumph–Adler VFR, Mycron Norvēģijā, Fujitsy Japānā u. c., Bulgārijā izgatavoja personālo skaitļotāju Pravec–82, Čehoslovākijā PMD–85, Polijā – Meritum –1, 2, 3, Vācijā – Robotron–1715, Ungārijā – Primo.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

80. gadu sākumā arī PSRS iesaistās personālo skaitļotāju radīšanā. Dažu gadu laikā tika radīti vairāk nekā 10 dažādu skaitļotāju veidi – gan profesionālie skaitļotāji (EC–1840, EC–1841, EC–1842, Iskra 1030, DVK), gan arī sadzīves (BK–0010, BK–0011). EC tipa personālie skaitļotāji un Iskra –1030 bija programmiski savietojami ar IBM PC datoriem.

PSRS valdība pieņēma lēmumu, ka ar 1984./85. mācību gadu visās Padomju Savienības skolās jāsāk mācīt jaunu priekšmetu – informātiku. Uzņēmumā Eksitons 1984. gadā sāka ražot personālos datorus BK–0010 un BK–0011, kurus izmantoja un droši vien daudzviet Latvijas skolās izmanto joprojām. No 1988. gada sāka ražot “skolu” personālos skaitļotājus Korvet un "Elektronika UKNC". Šie skaitļotāji bija apgādāti ar minimālas konfigurācijas dialoga sistēmu.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

1985. gadā firma Intel izgatavoja procesoru Intel 386 – pirmo 32 bitu procesoru.

1987. gadā tirgū parādījās Mac–II. Oriģinālajiem Macintosh datoriem nebija paplašinājumu ligzdas. Lai samazinātu izmaksas, Mac bija vienīgi melnbalti ekrāni. Mac–II sāka līdzināties PC datoriem, pircēji varēja izvēlēties, vai pirkt Mac ar krāsainu vai melnbaltu ekrānu, turklāt tiem bija 7 paplašinājumu ligzdas, kurās lietotājs varēja tiem pievienot, piemēram, skeneri vai arī jebkuru citu iekārtu, kas nepieciešama.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

1987. gadā firmas IBM un Microsoft paziņoja par jaunas operāciju sistēmas OS/2 izveidi. Lietotājiem gan šķita, ka jaunā sistēma ir pārāk sarežģīta un dārga.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Un vēl viens notikums, saistīts ar 1987. gadu. Šajā gadā CD-ROM lasīšanas iekārtas kļuva par personālo datoru komplektācijas standarta sastāvdaļu.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Beidzot 1990. gadā pēc 7 gadu darbības un trim neveiksmīgiem startiem Microsoft lietotājiem piedāvāja Windows. Windows 3.0 un vēlāk – 1992. gadā – Windows 3.1 mainīja pilnīgi visu programmatūras ražošanu. Programmas bija jāveido tādas, lai tās varētu darboties Windows vidē.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

1991. gadā Apple sāka ražot portatīvos datorus, kas strādā, izmantojot baterijas. Arī pirms šā datora tika radīti portatīvie skaitļotāji, bet Apple bija pirmais, kas vienā mašīnā apvienoja spilgtu, asu attēlu ekrānā, skaitļotājā iebūvētu manipulatoru (trackball) un baterijas, kas nodrošina skaitļotāja pietiekami ilgu darbu. Trekbols tāpat kā pele ir manipulators, tikai tā darbināšanai nepieciešams tik liels laukums, cik liels ir pats trekbols.

1993. gadā firmā Microsoft tika izveidota operētājsistēma Windows NT 3.1, bet jau 1994. gada oktobrī – Windows NT 3.5.

1993. gadā mikroprocesoru gigants Intel izveidoja Pentium mikroprocesoru. Tas saturēja 3,1 miljonu tranzistoru un strādāja gandrīz divas reizes ātrāk nekā iepriekšējais procesors Intel 486.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

1993. gadā Ilinoisas universitātes absolventi Marks Andersens, Ēriks Bina u. c. izveidoja savu pirmo programmu Mosaic, ar kuras palīdzību varēja meklēt informāciju WWW (sk. nodaļu Datortīkli). Pēc tam šādu programmu saradās ļoti daudz. Gadu vēlāk par neapšaubāmu līderi izvirzījās korporācija Netscape, kuru dibināja Marks Andersens un Džims Klarks, kurš savukārt kādreiz bija nodibinājis firmu Silicon Graphics.

Mūsdienās personālo skaitļotāju pasaulē notiek galvenokārt kvantitatīvas pārmaiņas – procesori kļūst arvien ātrāki, ārējā un operatīvā atmiņa – aizvien ietilpīgāka, programmas – universālākas. Tomēr ir arī daži būtiski izgudrojumi. Viens no tiem – programmēšanas valoda Java.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

1995. gadā tika izveidota jauna Windows versija, kuras darba nosaukums bija Chicago. Iepriekš tika uzskatīts, ka tirgū tā parādīsies ar nosaukumu Windows 4.0, bet Microsoft izvēlējās – Windows 95.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

1997. gadā firma Intel izgatavoja procesoru Pentium MMX Overdrive, lai modernizētu skaitļotājus (palielinātu to ātrumus), kuriem ir Pentium procesors. MMX (MultiMedia eXtension – paplašinājumi multivides programmu izmantošanai) ir komplekts ar 57 jaunām komandām, kas paplašina personālo skaitļotāju multivides (multimediju) iespējas. Vārds MultiMedia veidojies no diviem vārdiem – multi (saīsinājums no multiple), kas nozīmē daudz, un Media, kas nozīmē vide. Tātad multimedija ir datorprogramma, kurā ir apvienotas teksta, skaņas, grafikas, video un animācijas iespējas.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

1997. gada aprīlī tika izlaists procesors AMD K6, kura takts frekvence (vispopulārākais ātrdarbību raksturojošais faktors) ir 180–300 MHz. Galvenie šā procesora konkurenti ir Cyrix M2 (1997. gada 2. ceturkšņa beigas), Intel Pentium II (1997. gada beigas), Intel Deschutes (1998. gada vidus). Tuvākajā nākotnē plānots izgatavot Intel Willamette, kas par 50% pārsniegs iepriekšējā procesora ātrdarbību, un Intel Merced. Vēl procesoru avangardā ietilpst Digital Alpha procesori.

Mikroprocesoru industrija attīstās nepārtraukti, tāpēc tad, kad jūs lasīsit šo grāmatu, dati par jaunākajiem procesoriem jau būs novecojuši. Šo rindu mērķis ir tikai radīt iespaidu par procesoru attīstības tempiem 20. gadsimta nogalē. Informāciju par jaunākajiem procesoriem visdrošāk meklēt datorikas žurnālos.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

1997. gada decembrī firma Microsoft paziņoja par Windows 98 izveidi.

Jau 80. gados tika noteikts, kādas būs piektās paaudzes skaitļojamās mašīnas. Tām būs jābūt apveltītām ar mākslīgo intelektu, t. i., zinot faktus, izdarīt secinājumus vai ieteikumus. Bez tam sazināšanās ar datoru notiks, izmantojot balsi, tas nozīmē, ka cilvēks datoram komandas nevis rakstīs uz klaviatūras, bet vienkārši skaļi pateiks un arī dators cilvēkam atbildēs “mutiski”.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Paredzēt, kāds tieši būs personālais skaitļotājs 2010. gadā, nav iespējams. Taču var apgalvot, ka tajā būs daudzas mums jau pazīstamas sastāvdaļas. Acīmredzot personālā datora izmēri būs tādi kā portatīvā skaitļotāja gabarīti tagad. Procesora ātrums droši vien tiks mērīts ne megahercos, bet gan gigahercos, operatīvās atmiņas apjoms, visticamāk, gigabaitos, bet paredzēt, kāda būs cietā diska ietilpība, jau ir ļoti sarežģīti.

Personālie datori kalpos kā televizori, bet atbilstoši aprīkotus televizorus ar augstu izšķirtspēju varēs izmantot kā personālos skaitļotājus.

Sagaidāms, ka balss un rokraksta atpazīšanas ierīces kļūs par skaitļotāju papildu iekārtām, taču tuvākajā nākotnē neaizstās tastatūru.