dOC

CITI MEHĀNISKIE ARITMOMETRI

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Uzlaboto skaitļojamo mašīnu skaitā var minēt, piemēram, angļu maģistra Semjuela Morlenda mašīnu (1666. g.), Ludviķa XIV pulksteņmeistara Renē Grijē mašīnu (1678. g.), vācu matemātikas un meteoroloģijas profesora no Hesenes Hristiāna Ludovika Herstena mašīnu (1722. g.), L. Epina Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

(1725. g.) un de Buistisando (1730. g.) mašīnas. Īpaši jāpiemin portugāļa Žakoba Rodrigesa Pereiras skaitļojamā mašīna (1751. g.), kura kalpoja cēlsirdīgiem mērķiem – kurlmēmo apmācībai rēķināšanā. Ž. Pereiras mašīnas konstrukcijā idejas ir aizgūtas no B. Paskāla, bet vispār tā ir oriģinālas konstrukcijas mašīna. Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

No tā laika zināmajām summējošām mašīnām šī atšķīrās vispirms ar to, ka tās skaitāmie riteņi bija izvietoti nevis uz paralēlām asīm, bet gan uz vienīgās ass, kura iet cauri visai mašīnai. Šo jauninājumu, kas mašīnas konstrukciju padarīja kompaktāku, vēlāk plaši izmantoja daudzi izgudrotāji. Turklāt šai mašīnai bija visai oriģināls desmitu pārneses mehānisms.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu
Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Pirmā līdz šim zināmā skaitļojamā mašīna Baltijas reģionā ir izgatavota, kā vēstī uzraksts uz tās: “Jevns Jakobsons, pulksteņmeistars un mehāniķis Nesvižes pilsētā, Lietuvā, Minskas vojevodistē.” Tā izgatavota 18. gs. otrajā pusē, bet ne vēlāk kā 1770. gadā. Diemžēl biogrāfiskās ziņas par meistaru J. Jakobsonu līdz mums nav nonākušas (acīmredzot viņš ir bijis viens no amatniekiem, ko uz Nesviži ataicinājis poļu magnāts, mākslas un zinātnes labvēlis Mihails Radzivills, kurš šo pilsētu izveidoja par savu rezidenci). Toties J. Jakobsona mašīna, kas pašlaik atrodas Pēterburgas Lomonosova vārdā nosauktajā zinātnisko instrumentu muzeja kolekcijā, ir saglabājusies pietiekami labi. J. Jakobsona un tai līdzīgās mašīnas neguva plašu lietojumu skaitļošanas praksē. Taču, neraugoties uz to, tās ievērojami ietekmēja skaitļošanas tehnikas attīstības tālāko gaitu.
Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Radikālas pārmaiņas notika 19. gadsimtā, kad rūpniecības un transporta attīstība, kā arī banku komercdarbības paplašināšanās noteica ātrdarbīgu un drošu skaitļojamo mašīnu izgatavošanu. Patentu biroji, īpaši ASV, tika apkrauti ar izgudrojumu pieteikumiem. Tomēr patiešām veiksmīga daudzpakāpju klaviatūras summējošās mašīnas konstrukcija tika piedāvāta tikai 1885. gadā. To veica 24 gadus vecais mehāniķis Dorrs J. Feltons, kurš savu mašīnu nosauca par komptometru. Tā bija pirmā mašīna, kura ASV tika izmantota praktiski. Tās priekšrocības bija skaitļu uzstādīšanas un saskaitīšanas operāciju apvienošanā, kā arī klaviatūra skaitļu ievadam. Pie mašīnas nepilnībām varētu minēt drukas iekārtas trūkumu un ievada datu pareizības kontroli.
Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu


Ar šiem trūkumiem veiksmīgi tika galā amerikāņu mehāniķis Viljams S. Berouzs (1857–1898), kurš 1885. gadā izveidoja pirmo skaitļojamo mašīnu ar druku. Sākumā tā nodrukāja ievadāmos skaitļus, sasummēja tos un pēc tam izdrukāja rezultātu. Ievadot skaitļus, uzspiestie klaviatūras taustiņi iegrima, tādēļ bija iespējams pārbaudīt ievadīto skaitļu pareizību. Lai izpildītu saskaitīšanu, bija nepieciešams pagriezt pievada sviru. Šīs mašīnas tika izgatavotas 60 gadus pēc kārtas, sākot ar 1887. gadu. Pēdējie modeļi bija pilnveidoti: pievada svira bija aizvietota ar elektromotoru.
Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu


Skaitļojamo mašīnu saime neaprobežojās tikai ar iepriekš aprakstītajām un pieminētajām mašīnām. Šo aprakstu varētu turpināt. Taču mēs aplūkosim tikai dažas Krievijā ražotas mašīnas, kas kļuvušas plaši pazīstamas.

Lielu iegudījumu skaitļošanas tehnikas attīstībā devis pazīstamais krievu matemātiķis akadēmiķis P. L. Čebiševs (1821–1894). Starp daudziem citiem viņa izgudrotajiem mehānismiem ir aritmometrs, kurš konstruēts 1878. gadā. Tajā laikā tā bija viena no pašām oriģinālākajām skaitļošanas mašīnām. P. Čebiševa laikabiedrs V. fon Bols par šo skaitļojamo ierīci rakstīja: “Krievu matemātiķis un akadēmiķis P. L. Čebiševs ir izgudrojis oriģināla tipa aritmometru... Šai ierīcei ir izcilas priekšrocības, un daudzējādā ziņā tā atrodas augstāk par visām eksistējošām šāda tipa ierīcēm.”

Kāda tad ir P. Čebiševa mašīnas principiālā atšķirība no iepriekšējām mašīnām? Visās skaitļojamās mašīnās pirms P. Čebiševa radītās pēc jaunākās šķiras 10 vienību saskaitīšanas momentāni diskrēti mainījās nākamā vecākā šķira par vienu ciparu. P. Čebiševa piedāvātajā skaitītāja konstrukcijā speciāla zobratiņu sistēma veic vienību pārnesi nepārtraukti, tā ka nākamās, vecākās, šķiras vienība parādās pakāpeniski atkarībā no skaitļu palielināšanas iepriekšējā šķirā. Tāds aritmometrs bija drošs un ļāva palielināt skaitļošanas ātrumu bez mehāniskiem grūdieniem, kas ir neizbēgami diskrētās pārnesēs.

P. Čebiševa ieteiktais nepārtrauktās pārvades princips ieguva nedalītu atzīšanu, tiklīdz sāka izmantot elektropievadi. Bez bailēm no bojājumiem, tika radīta iespēja ievērojami palielināt mehānisko skaitļojamo ierīču darbības ātrumu. Un, neraugoties uz tādu P. Čebiševa skaitļotāja trūkumu kā rezultātu nolasīšanas neērtību, daudzos mūsdienu skaitītājos, kuros nav nepieciešams bieži nolasīt rādījumus, tiek izmantots šis princips.
Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu


Lielāko atzinību no visiem Krievijas izgudrotāju modeļiem ieguva 1874. gadā izgatavotais aritmometrs, kura autors bija Krievijā strādājošais zviedru inženieris V. Odners (1845–1905). Aritmometra galvenais elements bija Odnera ritenis – zobrats ar mainīgu zobu skaitu. Katrai skaitļu šķirai tiek izmantots atsevišķs ritenis. Ja triju tādu riteņu uzstādīšanas sviras novieto, piemēram, pret skaitļiem 3, 9 un 5, tad uz riteņiem izbīdās atbilstoši 3, 9 un 5 pirksti. Pagriežot veltni, uz kura ir nostiprināti šie riteņi, izbīdītie pirksti saķeras ar zobratiem, pagriežot tos attiecīgi par 3, 9 un 5 zobiem. Atkarībā no veltņa kustības virziena uz aritmometra var veikt saskaitīšanu un reizināšanu vai atņemšanu un dalīšanu.
Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu


1890. gadā V. Odners būtiski uzlaboja savas mašīnas konstrukciju un savā mehāniskajā rūpnīcā noorganizēja aritmometru ražošanu. Jau pirmajā rūpnīcas eksistēšanas gadā izgatavoja apmēram 500 aritmometru.
Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu


Mūsu gadsimta sākumā desmitiem firmu ar dažādām markām izgatavoja Pēterburgas izgudrotāja aritmometrus.

Nobeigumā jāpiebilst, ka, sākot ar 19. gs. pēdējiem gadiem, kad Pēterburgā Vasilija salā V. Odnera mehāniskajā rūpnīcā sāka izgatavot aritmometrus, Krievijā tika radīta jauna rūpniecības nozare – skaitļojamo mašīnu ražošana.