Uzlaboto skaitļojamo mašīnu skaitā var minēt, piemēram, angļu
maģistra Semjuela Morlenda mašīnu (1666. g.), Ludviķa XIV
pulksteņmeistara Renē Grijē mašīnu (1678. g.), vācu matemātikas
un meteoroloģijas profesora no Hesenes Hristiāna Ludovika Herstena
mašīnu (1722. g.), L. Epina
(1725. g.) un de Buistisando (1730. g.)
mašīnas. Īpaši jāpiemin portugāļa Žakoba Rodrigesa Pereiras
skaitļojamā mašīna (1751. g.), kura kalpoja cēlsirdīgiem mērķiem
kurlmēmo apmācībai rēķināšanā. Ž. Pereiras mašīnas konstrukcijā
idejas ir aizgūtas no B. Paskāla, bet vispār tā ir oriģinālas
konstrukcijas mašīna.
No tā laika zināmajām summējošām mašīnām šī
atšķīrās vispirms ar to, ka tās skaitāmie riteņi bija izvietoti
nevis uz paralēlām asīm, bet gan uz vienīgās ass, kura iet cauri
visai mašīnai. Šo jauninājumu, kas mašīnas konstrukciju padarīja
kompaktāku, vēlāk plaši izmantoja daudzi izgudrotāji. Turklāt šai
mašīnai bija visai oriģināls desmitu pārneses mehānisms.
Pirmā līdz šim zināmā skaitļojamā mašīna Baltijas reģionā ir
izgatavota, kā vēstī uzraksts uz tās: Jevns Jakobsons,
pulksteņmeistars un mehāniķis Nesvižes pilsētā, Lietuvā, Minskas
vojevodistē. Tā izgatavota 18. gs. otrajā pusē, bet ne vēlāk kā
1770. gadā. Diemžēl biogrāfiskās ziņas par meistaru J. Jakobsonu
līdz mums nav nonākušas (acīmredzot viņš ir bijis viens no
amatniekiem, ko uz Nesviži ataicinājis poļu magnāts, mākslas un
zinātnes labvēlis Mihails Radzivills, kurš šo pilsētu izveidoja par
savu rezidenci). Toties J. Jakobsona mašīna, kas pašlaik atrodas
Pēterburgas Lomonosova vārdā nosauktajā zinātnisko instrumentu muzeja
kolekcijā, ir saglabājusies pietiekami labi. J. Jakobsona un tai
līdzīgās mašīnas neguva plašu lietojumu skaitļošanas praksē. Taču,
neraugoties uz to, tās ievērojami ietekmēja skaitļošanas tehnikas
attīstības tālāko gaitu.
Radikālas pārmaiņas notika 19. gadsimtā, kad rūpniecības un
transporta attīstība, kā arī banku komercdarbības paplašināšanās
noteica ātrdarbīgu un drošu skaitļojamo mašīnu izgatavošanu. Patentu
biroji, īpaši ASV, tika apkrauti ar izgudrojumu pieteikumiem. Tomēr
patiešām veiksmīga daudzpakāpju klaviatūras summējošās mašīnas
konstrukcija tika piedāvāta tikai 1885. gadā. To veica 24 gadus
vecais mehāniķis Dorrs J. Feltons, kurš savu mašīnu nosauca par
komptometru. Tā bija pirmā mašīna, kura ASV tika izmantota praktiski.
Tās priekšrocības bija skaitļu uzstādīšanas un saskaitīšanas operāciju
apvienošanā, kā arī klaviatūra skaitļu ievadam. Pie mašīnas
nepilnībām varētu minēt drukas iekārtas trūkumu un ievada datu
pareizības kontroli.
Ar šiem trūkumiem veiksmīgi tika galā amerikāņu mehāniķis Viljams S.
Berouzs (18571898), kurš 1885. gadā izveidoja pirmo skaitļojamo
mašīnu ar druku. Sākumā tā nodrukāja ievadāmos skaitļus, sasummēja
tos un pēc tam izdrukāja rezultātu. Ievadot skaitļus, uzspiestie
klaviatūras taustiņi iegrima, tādēļ bija iespējams pārbaudīt ievadīto
skaitļu pareizību. Lai izpildītu saskaitīšanu, bija nepieciešams
pagriezt pievada sviru. Šīs mašīnas tika izgatavotas 60 gadus pēc
kārtas, sākot ar 1887. gadu. Pēdējie modeļi bija pilnveidoti:
pievada svira bija aizvietota ar elektromotoru.
Skaitļojamo mašīnu saime neaprobežojās tikai ar iepriekš
aprakstītajām un pieminētajām mašīnām. Šo aprakstu varētu turpināt.
Taču mēs aplūkosim tikai dažas Krievijā ražotas mašīnas, kas kļuvušas
plaši pazīstamas.
Lielu iegudījumu skaitļošanas tehnikas attīstībā devis pazīstamais
krievu matemātiķis akadēmiķis P. L. Čebiševs (18211894). Starp
daudziem citiem viņa izgudrotajiem mehānismiem ir aritmometrs, kurš
konstruēts 1878. gadā. Tajā laikā tā bija viena no pašām
oriģinālākajām skaitļošanas mašīnām. P. Čebiševa laikabiedrs V. fon
Bols par šo skaitļojamo ierīci rakstīja: Krievu matemātiķis un
akadēmiķis P. L. Čebiševs ir izgudrojis oriģināla tipa aritmometru...
Šai ierīcei ir izcilas priekšrocības, un daudzējādā ziņā tā atrodas
augstāk par visām eksistējošām šāda tipa ierīcēm.
Kāda tad ir P. Čebiševa mašīnas principiālā atšķirība no iepriekšējām
mašīnām? Visās skaitļojamās mašīnās pirms P. Čebiševa radītās pēc
jaunākās šķiras 10 vienību saskaitīšanas momentāni diskrēti mainījās
nākamā vecākā šķira par vienu ciparu. P. Čebiševa piedāvātajā
skaitītāja konstrukcijā speciāla zobratiņu sistēma veic vienību
pārnesi nepārtraukti, tā ka nākamās, vecākās, šķiras vienība parādās
pakāpeniski atkarībā no skaitļu palielināšanas iepriekšējā šķirā.
Tāds aritmometrs bija drošs un ļāva palielināt skaitļošanas ātrumu
bez mehāniskiem grūdieniem, kas ir neizbēgami diskrētās pārnesēs.
P. Čebiševa ieteiktais nepārtrauktās pārvades princips ieguva
nedalītu atzīšanu, tiklīdz sāka izmantot elektropievadi. Bez bailēm
no bojājumiem, tika radīta iespēja ievērojami palielināt mehānisko
skaitļojamo ierīču darbības ātrumu. Un, neraugoties uz tādu P.
Čebiševa skaitļotāja trūkumu kā rezultātu nolasīšanas neērtību,
daudzos mūsdienu skaitītājos, kuros nav nepieciešams bieži nolasīt
rādījumus, tiek izmantots šis princips.
Lielāko atzinību no visiem Krievijas izgudrotāju modeļiem ieguva
1874. gadā izgatavotais aritmometrs, kura autors bija Krievijā
strādājošais zviedru inženieris V. Odners (18451905). Aritmometra
galvenais elements bija Odnera ritenis zobrats ar
mainīgu zobu skaitu. Katrai skaitļu šķirai tiek izmantots atsevišķs
ritenis. Ja triju tādu riteņu uzstādīšanas sviras novieto, piemēram,
pret skaitļiem 3, 9 un 5, tad uz riteņiem izbīdās atbilstoši 3, 9 un
5 pirksti. Pagriežot veltni, uz kura ir nostiprināti šie riteņi,
izbīdītie pirksti saķeras ar zobratiem, pagriežot tos attiecīgi par
3, 9 un 5 zobiem. Atkarībā no veltņa kustības virziena uz aritmometra
var veikt saskaitīšanu un reizināšanu vai atņemšanu un dalīšanu.
1890. gadā V. Odners būtiski uzlaboja savas mašīnas konstrukciju un
savā mehāniskajā rūpnīcā noorganizēja aritmometru ražošanu. Jau
pirmajā rūpnīcas eksistēšanas gadā izgatavoja apmēram 500 aritmometru.
Mūsu gadsimta sākumā desmitiem firmu ar dažādām markām izgatavoja
Pēterburgas izgudrotāja aritmometrus.
Nobeigumā jāpiebilst, ka, sākot ar 19. gs. pēdējiem gadiem, kad
Pēterburgā Vasilija salā V. Odnera mehāniskajā rūpnīcā sāka izgatavot
aritmometrus, Krievijā tika radīta jauna rūpniecības nozare
skaitļojamo mašīnu ražošana.