dOC

SKAITĻOŠANA UZ LĪNIJĀM

Līdz pat 16. gs. beigām Rietumeiropas tautas izmantoja skaitļošanas metodi, kas būtībā atbilda swan-pan konstrukcijai. Šo metodi sauca par “skaitļošanu uz līnijām”.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu
Tās būtība bija šāda. Skaitļotājam priekšā nolika papīra lapu, uz kuras bija novilktas paralēlas līnijas no kreisās uz labo pusi. Horizontālās līnijas atbilda vieniem, desmitiem, simtiem utt. Uz katras līnijas novietoja ne vairāk kā četrus žetonus. Žetons, kas tika novietots starp līnijām, nozīmēja piecas vienības no tuvākās skaitļu šķiras, kas atbilst apakšējai līnijai. Īpaši populāra skaitļošana uz līnijām bija 15.–16. gadsimtā. Nirnbergā, piemēram, bija pat īpaša rūpniecības nozare, kas nodarbojās tikai ar žetonu izgatavošanu. No šejienes žetoni, kam bija dažāda forma, kalums un vērtība, tika sūtīti pa visu Eiropu. Arī pašas “līnijas” bija ļoti dažādas formas un vērtības – sākot no s peciāliem galdiem, uz kuriem tās bija novilktas, un beidzot ar lakatiņiem. Anglijas valsts kasē par līnijām tika izmantots rūtīs (chequer) sadalīts galdauts, kas pārklāja galdu, uz kura notika rēķini. Tāpēc arī valsts kasi (exchequer) sauca par šaha galdiņa palātu.