KRIEVU SKAITĪKĻI

Krievijā 14. gs., izveidojoties nodokļu vākšanas sistēmai, parādījās abaka paveids, kuru nosauca par “skaitīšanu uz dēļa”. Šim paņēmienam pilnveidojoties, 16.–17. gs. mijā radās skaitīkļi ar 10 kauliņiem katrā šķirā. Šo skaitīkļu liela priekšrocība bija tā, ka to pamatā ir decimālā skaitīšanas sistēma. Uz senajiem krievu skaitīkļiem virs atdalītājlīnijas (uz tās ir tikai 4 kauliņi) tika atlikti veselie skaitļi – katra skaitļu šķira uz savas stieples – vieni, desmiti, simti, tūkstoši utt. Apakšā vecākajiem skaitīkļiem bija atstātas 3 stieples, jo uz tām bija jāatliek 10 kapeikas (griveņiki), kapeikas, puskapeikas (poluškas).


Vairākās grāmatās var atrast norādījumus, ka skaitīkļus pirmie izgudrojuši ķīnieši un tikai pēc tam tos sākušas lietot Sibīrijas tautas. Krievijas vēsturē labi pazīstamie tirgotāji un rūpnieki Stroganovi tos it kā atveduši uz Krieviju. Tiek pat minēts laiks, kurā it kā Krievijā parādījušies skaitīkļi: pēc viena avota – Dimitrija Donskoja laikā (14. gs.), pēc citiem avotiem – Pētera I laikā (17.–18. gs. mija). Taču šiem stāstiem trūkst īsta pamatojuma. Diemžēl stāsti par krievu skaitīkļu Austrumu izcelsmi iekļuva N. M. Karamzina grāmatā “Krievijas valsts vēsture” (IX sēj. 651. piezīme) un no turienes lielākajā daļā mācību grāmatu.


Kā jau minēts iepriekš, ķīniešu swan-pan pamatā ir piecnieku skaitīšanas sistēma, bet krievu skaitīkļu – decimālā. Tā ir tik būtiska atšķirība, ka droši var apgalvot – ķīniešu swan-pan un krievu skaitīkļi ir radušies neatkarīgi viens no otra.


Visbiežāk skaitīkļus izmanto naudas skaitīšanai. Skaitīkļu plašā izplatība ir izskaidrojama ar to, ka Krievijā daudz agrāk nekā citās valstīs izveidojās decimālā naudas sistēma: 1 červoņecs = 10 rubļu;
1 rublis = 10 griveņiku;
1 griveņiks = 10 kapeiku.

Buržuāzisko valstu vēsturnieki ilgu laiku prioritāti decimālās naudas sistēmas izveidošanā piedēvēja ASV. Taču tur dolāra dalīšana centos nostiprinājās tikai 18. gs. beigās. Pāreja uz decimālo naudas vienību dalīšanu Krievijā beidzās jau 1704. gadā, tātad par simts gadiem agrāk nekā ASV.


Stāstot par krievu skaitīkļiem, nevar neminēt kādu kuriozu faktu. Amerikāņu vēsturnieks matemātiķis D. Smits speciālā “pētījumu” izdevumā par skaitļojamām ierīcēm 1921. gadā raksta, ka krievu skaitīkļi nonākuši Krievijā no Turcijas caur Armēniju. Turklāt turki šo ierīci saukuši kulba, bet armēņi – horab. Taču izrādās, ka ne viena, ne otra no šīm valodām nepazīst Smita nosauktos vārdus. Turku valodā gan ir vārds “horab” un armēņu valodā ir vārds “kulba”, bet abi šie vārdi tulkojumā nozīmē vienu un to pašu, proti – zeķes. Šis “zinātniskais” pamatojums, ka krievu skaitīkļi ir radušies Austrumu valstīs, lieku reizi atgādina, ka pret vienu otru “zinātnisku” apgalvojumu jāizturas kritiski.

Ja mēs kritiski aplūkotu krievu skaitīkļus, tad ātri vien varētu pamanīt, ka katras stieplītes desmitais kauliņš ir lieks, jo 10 vienas šķiras kauliņus aizstāj 1 kauliņš no nākamās augstākās šķiras.

Izrādās, ka vieniem no pirmajiem aprakstītajiem krievu skaitīkļiem, kurus izgatavojis dāņu matemātiķis Peters van Havenoms 1743. gadā, uz katras stieplītes ir bijuši 9 kauliņi. Uz šādiem skaitāmajiem kauliņiem norāda arī daži citi veci dokumenti. Liekais desmitais kauliņš parādījies vēlāk un ir saglabājies līdz pat šim laikam, kaut arī 19. gs. autori ne vienu reizi vien ir norādījuši, ka tas ir lieks un traucējošs.

Pret skaitīkļiem nevajag izturēties nevērīgi kā pret primitīvu skaitīšanas ierīci, jo tie tik ilgi un uzticīgi ir kalpojuši, ka ir pelnījuši cieņu un pateicību.

Akadēmiķis A. Jeršovs pirms dažiem gadiem ir teicis: “Tas, ka vēl tagad izmanto skaitīkļus, nenozīmē, ka mēs esam atpalikuši, bet nozīmē, ka skaitīkļi ir unikāls izgudrojums.”