dOC

PIRMĀ ELEKTRONU SKAITĻOJAMĀ MAŠĪNA

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Par pirmo ESM pieņemts uzskatīt mašīnu ENIAC (Electronic Numerical Integrator and Automatic Computer). Šīs mašīnas autori ir amerikāņu zinātnieki Dž. V. Mouklijs (John William Mauchly) un D. P. Ekerts (John PresperEckert). 1942. gadā Pensilvānijas universitātes Mūra elektrotehniskās skolas profesors Dž. Mouklijs nāca klajā ar projektu (memorandu) “Ātrdarbīgo elektronisko iekārtu izmantošana skaitļošanā” un lika pamatus pirmās elektronu skaitļojamās mašīnas ENIAC izveidošanā.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Apmēram gadu šis projekts netika īstenots, kamēr par to sāka interesēties ASV armijas ballistiskās pētniecības laboratorija.

Darbs pie šīs mašīnas sākās 1943. gada vidū, un tā tika pabeigta 1945. gadā. Mašīna tika demonstrēta 1946. gada 15. februārī.

Mašīnas patērētā jauda bija 150 kilovatu. Tā būtu pietiekama, lai apgaismotu veselu strādnieku ciematu. ENIAC ātrdarbība bija apmēram 1000 reižu lielāka nekā iepriekšējām releju mašīnām. Reizināšanai ENIAC patērēja tikai 0,0028 s jeb – pēc citiem rēķiniem – aptuveni 5 sekundēs tā varēja sareizināt divus 23 zīmju skaitļus. Šodien miniatūrais kalkulators izpilda tādu darbību 20 reižu ātrāk.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Skaitļus ievadīja mašīnā ar perfokaršu palīdzību. Mašīna bija paredzēta konkrētas darbību virknes izpildīšanai. Programmas vadība operāciju pēctecīgai izpildīšanai tika nodrošināta tāpat kā analītiskajās mašīnās ar štekeru un komutāciju palīdzību. Ja bija vajadzīga cita darbību virkne, tad visu shēmu nācās montēt praktiski no jauna. Kaut arī tāds programmēšanas veids prasīja vairākas diennaktis mašīnas sagatavošanā, t. i., tās atsevišķu bloku savienošanā uz komutāciju dēļa, tas tomēr ļāva realizēt ENIAC izcilās spējas.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Un vēl – mašīnu izmēģinot, atklājās, ka tās drošība ir ļoti zema. Mašīna bieži bojājās, un bojājumu cēloņu meklēšana aizņēma laiku no dažām stundām līdz pat vat vairākām dienām.

Matemātiķe Gerda Evansa par šo mašīnu rakstīja: “Nekad dzīvē man nav nācies gulēt un brokastot tā, kā tajos mēnešos, kad mēs, nomainot cits citu, divdesmit četras stundas diennaktī sēdējām pie skaitļojamajām mašīnām. ENIAC, uz kuras mēs strādājām, kaut arī bija ātrdarbīgāka nekā iepriekšējās matemātiskās iekārtas, tomēr izrādījās pietiekami delikāta un, es pat teiktu, kaprīza mašīna, pastāvīgi kaut kādas lampas vai kontūras izgāja no ierindas, un mums nācās stāvēt dīkā.”

Pretrunas starp programmas salikšanas roku darbu un mašīnas elektronisko mezglu darba ātrumu, liela patērētā jauda, ievērojamie gabarīti – lūk, ENIAC acīmredzamie trūkumi. Taču svarīgākais solis tika sperts: praksē pārbaudīta darbspējīgas elektronu ciparu skaitļojamās mašīnas izveidošanas iespēja.

Ilgu laiku ENIAC tika uzskatīts par pirmo darbojošos elektronisko skaitļotāju. Taču 1975. gada oktobrī pēc 32 gadus ilgas oficiālas klusēšanas Lielbritānijas valdība publicēja fotouzņēmumu sēriju, kurā redzams skaitļotājs Colossus. Šīm fotogrāfijām bija jāpamato, ka Otrā pasaules kara laikā Lielbritānijā matemātiķa Alana Tjuringa vadībā tika konstruēta virkne programmējamo elektronu skaitļotāju. Pirmā mašīna strādāja jau no 1943. gada decembra Bletči–Parka valsts institūtā. Kara beigās strādāja apmēram desmit Colossus, bet daži jau bija beigšanas stadijā.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

Pareizi novērtēt Colossus kā vēlāko gadu ESM priekšteci ir grūti, jo trūkst sīkākas informācijas par šīs mašīnas funkcijām, kā arī par skaitļošanas vadības iekārtām.

Daži oficiāli dokumenti un zinātnieku slēdzieni ļauj Colossus klasificēt kā speciālas nozīmes elektronu skaitļotāju ar ierobežotām nosacītās pārejas komandu formām. Colossus izmantoja 2400 elektronu lampas. Programmēšana tāpat kā ENIAC bija ārēja, t. i., programma netika glabāta mašīnas atmiņā.

Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu

1998. gada janvārī pasauli aplidoja vēsts, ka atdzīvināts pasaules vecākais skaitļotājs ar iesauku Mazulis (Baby). Skaitļotājs sastāvēja no elektrisko vadu mudžekļiem un 600 elektronu lampām, tas svēra 1 tonnu. 1948. gada 21. jūnijā Toms Kilberns Mančestrā (Anglijā) izveidoja programmu, kura spēja aprēķināt 218 un bija pirmā, kas darbojās visā pilnībā automatizētā skaitļotājā. Atšķirībā no tā priekšgājējiem – Colossus un ENIAC – Mazulim nebija nepieciešama operatora palīdzība – nebija jāpārslēdz slēdži un jāspiež pogas.