Laika gaitā mezglu siešanu nomainīja iegriezumi kociņos, dēlīšos. Ķīnā pirms
papīra izgudrošanas, kas notika m. ē. 1. gs., visu pirmo gadu tūkstoti p. m. ē.
skaitļi tika rakstīti uz bambusa un koka dēlīšiem.
Eiropā par vissenākajiem skaitīšanas palīglīdzekļiem tiek uzskatīti kociņi ar
robiņiem. Pirmās ziņas par šādu skaitļu pieraksta veidu sastopamas otrajā
gadsimtā pirms mūsu ēras uz Ēģiptes faraona Seti I tempļa. Šādu palīglīdzekli
izmantoja daudzus gadsimtus. Viduslaikos to sauca par birku. Uz skaitāmā koka
iegrieza robiņus, lai attēlotu skaitļus, skaitītu dienas, atzīmētu savākto ražu,
maksājamo renti vai parādu lielumu.
Visbiežāk tādā veidā atzīmēja parādu saistības dažādu tautu lasīt un rakstīt
neprotošajiem iedzīvotājiem. Garš taisns iegriezums nozīmēja vienus, slīps
piecas vienības, krustiņveidīgs desmitus. Nūjiņās izdarīja iegriezumus, kas
atbilda parāda vai nodokļa summai. Tad nūjiņu gareniski pāršķēla uz pusēm:
viena birkas puse atradās pie pārdevēja (aizdevēja), otra pie pircēja
(parādnieka). Parādu dzēšot, nūjiņas abas puses savietoja, salīdzināja un
robiņus uz birkas nogludināja.
Anglijā šāds nodokļu pieraksta veids eksistēja līdz pat pagājušā gadsimta
beigām. Likvidējot zemnieku vecās parādu saistības, tika nolemts sakrātās
birkas sadedzināt parlamenta ēkas krāsnīs. Notika nelaime. Izcēlās ugunsgrēks,
kurā nodega pati parlamenta ēka (1834. g.), bet līdz ar to gāja bojā sienā
izveidotais angļu garuma mēra pēdas etalons.
Angļu parlamenta ēkas ugunsgrēka vēsturi ir aprakstījis izcilais rakstnieks
Čārlzs Dikenss darbā An Address on Administrative Reform. Šis darbs atrodams
pilnā Č. Dikensa darbu angļu izdevumā.
Kāds tam sakars ar Latviju? Bojā gājušās mēra vienības pēdas atjaunošanas
darbā piedalījās arī D. Mendeļejeva tuvākais palīgs mēru un svaru uzraudzības
jautājumos latviešu profesors Fricis Blumbahs (18641949). Angļi mēģināja
iekārdināt F. Blumbahu palikt darbā Anglijā. No paša Blumbaha stāstījuma
zināms, ka sakarā ar viņa atteikšanos palikt darbā Anglijā D. Mendeļejevs
apmierināts esot teicis: Tu biji un paliki īsts krievu latvietis...
No 1889. līdz 1939. gadam F. Blumbahs strādājis Krievijā,
galvenokārt Maskavā. Vadījis Galvenās mēru un svaru palātas Laika etalonu
laboratoriju. 1939. gadā atgriezies Latvijā, strādājis Latvijas Universitātē
par astronomijas katedras vadītāju, bijis Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas goda
biedrs.
Atpakaļ