dOC

ADA LAVLEISA

Visiem ir pazīstams ievērojamā angļu dzejnieka Džordža Bairona vārds. Bet maz ir tādu, kas zina par viņa meitu Adu Augusti (lēdiju Lavleisu), kura izstrādāja pirmo saprašanās valodu ar skaitļojamo mašīnu un kura kļuva par pirmo programmisti.

Abu Baironu (tēva un meitas) īso dzīvi noteica liktenis, bet tajā spīdoši parādījās viņu abu talanti: tēvam – dzejnieka un meitai – matemātiķa.
Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu


Lēdija Lavleisa (1816–1852) bija Džordža Bairona vienīgā meita. Lielā dzejnieka ģimenes dzīve bija neveiksmīga. Vecāki izšķīrās, kad Ada vēl bija zīdainis. Meitene palika pie mātes. Viņas matemātiskās dotības atklājās samērā agri. Tās stimulēja gan lēdija Bairona, gan viņas draugi intelektuāļi: profesors de Morgans un viņa sieva, Mērija Sommervila un Č. Bebidžs, kuri visādi atbalstīja Adas aizraušanos ar matemātiku. Profesors de Morgans bija ļoti augstās domās par savas skolnieces spējām. Jāpiebilst, ka Ada brīnišķīgi pārvaldīja arī vairākas svešvalodas un viņa bija talantīga mūziķe.

1835. gada jūlijā deviņpadsmit gadu vecumā mis Bairona apprecējās ar Viljamu Lavleisu, karaļa astoņpadsmito lordu. Viņu ģimenē bija 3 bērni. Sers Viljams bija nosvērts un laipns cilvēks. Viņš atbalstīja savas sievas zinātnisko nodarbošanos un palīdzēja tai, kā vien varēja.
Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu


Pietiekami pilnīgi lēdijas Lavleisas raksturu apraksta populārā žurnāla “Exzaminer” redaktors Olbani Fonblanks: “Viņa nelīdzinājās nevienam, un viņai piemita nevis dzejnieciska, bet gan matemātiķa un metafiziķa talants. Vienlaikus ar pavisam vīrišķīgu uztveres spēju, kas izpaudās mākā pilnīgi noteikti un ātri aptvert lietas būtību kopumā, lēdijai Lavleisai piemita arī visas patīkamās un izsmalcinātās sievietes rakstura īpašības. Viņas manieres, gaume, izglītība – īpaši muzikālā, kurā viņa sasniedza virsotni, – bija sievišķīgas šā vārda vistiešākajā nozīmē. Un paviršs vērotājs nekad neuzminētu, cik daudz spēka un zināšanu slēpjas viņas sievišķīgajā grācijā. Cik lielā mērā viņa necieta vieglprātību un banalitāti, tik lielā mērā viņa guva gandarījumu, atrodoties īstā intelektuāļu sabiedrībā, un tāpēc enerģiski meklēja pazīšanos ar visiem, kuri bija pazīstami zinātnē, mākslā un literatūrā.”

Panākumi Adai nenāca viegli, un tie atstāja pēdas arī viņas veselībā. 50. gadu sākumā viņa smagi saslima un 1852. gada 27. novembrī mira, nenodzīvojot dažas dienas līdz 37 gadu vecumam.

Ievērojot viņas vēlēšanos, lēdiju Lavleisu apglabāja blakus tēvam, Baironu ģimenes kapenēs Ņūstendā.

Desmitiem poētisku daiļdarbu padarīja nemirstīgu Bairona vārdu, bet tikai 50 lappušu matemātiskas prozas, kas nopublicētas kā maz pamanāms “tulkotāja pielikums” pie L. F. Menabrea grāmatas “Apraksts par analītisko mašīnu, ko izgudrojis Čārlzs Bebidžs”, padarīja slavenu Adas Lavleisas vārdu.
Uzklikšķinot uz attēla, to var aplūkot palielinātu


Jaunā Ada bija laba paziņa Čārlzam Bebidžam, viņa sekoja tā darbam un pastāvīgi par to interesējās, apmeklēja Bebidža darbnīcu, ar aizrautību studēja viņa interesantās idejas. Adai bija izteikti poētiska pasaules uztvere, ko viņa mantojusi no tēva. Viņai pieder šie dzejiskie vārdi: “Analītiskā mašīna auž algebriskus tēlus.” Misis de Morgana savos memuāros rakstīja: “Tajā laikā, kamēr vairākums no klātesošajiem tikai blenza uz šo brīnišķo iekārtu un izteica savu sajūsmu ar izsaucieniem, kas raksturīgi tikai mežoņiem, kad tie pirmo reizi ieraudzījuši spoguli vai izdzirdējuši lielgabala šāvienu, jaunā mis Bairona izprata mašīnas darbības principus un novērtēja tās skaistumu.”

Lēdija Lavleisa ne tikai pārtulkoja L. F. Menabrea veidoto analītiskās mašīnas aprakstu angļu valodā, bet papildināja to ar saviem komentāriem. Komentāru plāns tika izstrādāts kopā ar Č. Bebidžu. Viņš rakstīja: “Mēs kopā apspriedām dažādas ilustrācijas, kuras varētu tikt izmantotas; es ieteicu vairākas, bet izvēli viņa veica pilnīgi patstāvīgi.”

Tajā pašā laikā Č. Bebidžs vienojās ar nopietnā zinātniskā žurnāla “Teilora Zinātniskās Piezīmes” redaktoru par L. F. Menabrea apraksta tulkojumu un komentāru publikācijām.

1843. gada jūlijā grāfiene Lavleisa saņēma sava pirmā (un diemžēl vienīgā) zinātniskā darba novilkumu. Viņa turpināja papildināt, labot un pilnveidot komentārus.

Katru dienu Č. Bebidžs saņēma “komentāru” lappuses ar labojumiem un papildinājumiem, izskatīja tās un vai nu nodeva Teilora tipogrāfijā, vai arī ar piezīmēm atdeva atpakaļ savai skolniecei. Šim darbam Ada atdeva daudz spēka. Savā vēstulē viņa rakstīja: “Es strādāju no septiņiem rītā nepārtraukti līdz tam laikam, kad esmu spiesta to atstāt aiz pilnīgas nespējas tālāk koncentrēt uzmanību...” 1843. gada augustā saspringtais darbs tika pabeigts.

Lasot “Komentārus”, jābrīnās par jaunās sievietes aso prātu, vērīgumu, viņas formulējumu precizitāti, kuri nav zaudējuši savu nozīmi līdz pat mūsdienām.

Lēdija Lavleisa deva arī virkni piemēru mašīnas praktiskai izmantošanai un, izsakoties mūsdienu valodā, sastādīja programmu J. Bernulli skaitļu aprēķināšanai pēc samērā sarežģīta algoritma.

Lēdija Lavleisa toreiz rakstīja Č. Bebidžam: “Es gribu vienā no savām piezīmēm ievietot kaut ko par Bernulli skaitļiem kā piemēru tam, kā apslēpta funkcija var tikt izskaitļota ar mašīnu bez iepriekšējas aprēķināšanas ar cilvēka galvas un roku palīdzību. Atsūtiet man nepieciešamos datus un formulas.”

Č. Bebidžs atsūtīja visas nepieciešamās ziņas, tajā skaitā arī šo skaitļu atrašanas algoritmu, taču pieļāva tajā rupju kļūdu, kuru atrada grāfiene Lavleisa.

1843. gada 19. jūlijā viņa paziņoja Č. Bebidžam, ka patstāvīgi ir “sastādījusi operāciju sarakstu, kas katram mainīgajam izskaitļo katru koeficentu”, t. i., uzrakstījusi programmu Bernulli skaitļu aprēķināšanai – pirmo programmu skaitļojamai mašīnai.

Šī programma Č. Bebidžu sajūsmināja. Viņš uzskatīja, ka programmas apraksts ir vērts, lai kļūtu par atsevišķu rakstu, bet nevis tikai par pieticīgiem komentāriem pie tulkojuma. Tomēr lēdija Lavleisa tam nepiekrita. Kopā ar Bebidžu viņa sastādīja programmu 2 lineāru vienādojumu sistēmu atrisināšanai. Jāpiebilst, ka Č. Bebidža un A. Lavleisas komentāru mantojumā ieskicēti arī tādi jēdzieni kā apakšprogramma, apakšprogrammu bibliotēka, komandu modifikācija un indeksu reģistrs, kurus sāka lietot tikai 20. gadsimta 50. gados. Jāteic, ka jēdzienu bibliotēka pirmo reizi ieviesa Bebidžs, bet programmēšanas jēdzienus darba šūna, cikls – ieteica pasaulē pirmā programmiste Ada Lavleisa.

Č. Bebidža un A. Lavleisas nopelnus ir grūti pārvērtēt, tie ir kļuvuši par priekšvēstnešiem datoru ērai, kas iestājās tikai pēc 100 gadiem. Viņu ieguldījums skaitļošanas zinātnē ir ievērojams. Kur slēpjas viņu sasniegumu būtība?

1. Vispirms – Č. Bebidža skaitļošanas procesa programmētās vadības ideja.

2. Datu ievadei un rezultāta izveidei, kā arī skaitļu apmaiņai pašā mašīnā tika piedāvāta perfokaršu izmantošana.

3. Skaitļošanas paātrināšanai izveidota iepriekšējās pārneses sistēma.

4. Izmantota skaitļošanas secības maiņa, kas vēlāk iegūst nosaukumu – nosacītās vadības maiņas komanda.

5. Tiek ieviesti jēdzieni – darbību cikls un darba šūna.