Visiem ir pazīstams ievērojamā angļu dzejnieka Džordža
Bairona vārds. Bet maz ir tādu, kas zina par viņa meitu
Adu Augusti (lēdiju Lavleisu), kura izstrādāja pirmo
saprašanās valodu ar skaitļojamo mašīnu un kura kļuva
par pirmo programmisti.
Abu Baironu (tēva un meitas) īso dzīvi noteica liktenis,
bet tajā spīdoši parādījās viņu abu talanti: tēvam
dzejnieka un meitai matemātiķa.
Lēdija Lavleisa (18161852) bija Džordža Bairona vienīgā
meita. Lielā dzejnieka ģimenes dzīve bija neveiksmīga.
Vecāki izšķīrās, kad Ada vēl bija zīdainis. Meitene palika
pie mātes. Viņas matemātiskās dotības atklājās samērā
agri. Tās stimulēja gan lēdija Bairona, gan viņas draugi
intelektuāļi: profesors de Morgans un viņa sieva, Mērija
Sommervila un Č. Bebidžs, kuri visādi atbalstīja Adas
aizraušanos ar matemātiku. Profesors de Morgans bija
ļoti augstās domās par savas skolnieces spējām. Jāpiebilst,
ka Ada brīnišķīgi pārvaldīja arī vairākas svešvalodas un viņa
bija talantīga mūziķe.
1835. gada jūlijā deviņpadsmit gadu vecumā mis Bairona
apprecējās ar Viljamu Lavleisu, karaļa astoņpadsmito lordu.
Viņu ģimenē bija 3 bērni. Sers Viljams bija nosvērts un laipns
cilvēks. Viņš atbalstīja savas sievas zinātnisko nodarbošanos un
palīdzēja tai, kā vien varēja.
Pietiekami pilnīgi lēdijas Lavleisas raksturu apraksta populārā
žurnāla Exzaminer redaktors Olbani Fonblanks: Viņa nelīdzinājās
nevienam, un viņai piemita nevis dzejnieciska, bet gan matemātiķa
un metafiziķa talants. Vienlaikus ar pavisam vīrišķīgu uztveres
spēju, kas izpaudās mākā pilnīgi noteikti un ātri aptvert lietas
būtību kopumā, lēdijai Lavleisai piemita arī visas patīkamās un
izsmalcinātās sievietes rakstura īpašības. Viņas manieres, gaume,
izglītība īpaši muzikālā, kurā viņa sasniedza virsotni, bija
sievišķīgas šā vārda vistiešākajā nozīmē. Un paviršs vērotājs
nekad neuzminētu, cik daudz spēka un zināšanu slēpjas viņas
sievišķīgajā grācijā. Cik lielā mērā viņa necieta vieglprātību
un banalitāti, tik lielā mērā viņa guva gandarījumu, atrodoties
īstā intelektuāļu sabiedrībā, un tāpēc enerģiski meklēja pazīšanos
ar visiem, kuri bija pazīstami zinātnē, mākslā un literatūrā.
Panākumi Adai nenāca viegli, un tie atstāja pēdas arī viņas veselībā.
50. gadu sākumā viņa smagi saslima un 1852. gada 27. novembrī mira,
nenodzīvojot dažas dienas līdz 37 gadu vecumam.
Ievērojot viņas vēlēšanos, lēdiju Lavleisu apglabāja blakus tēvam,
Baironu ģimenes kapenēs Ņūstendā.
Desmitiem poētisku daiļdarbu padarīja nemirstīgu Bairona vārdu, bet
tikai 50 lappušu matemātiskas prozas, kas nopublicētas kā maz
pamanāms tulkotāja pielikums pie L. F. Menabrea grāmatas Apraksts
par analītisko mašīnu, ko izgudrojis Čārlzs Bebidžs, padarīja
slavenu Adas Lavleisas vārdu.
Jaunā Ada bija laba paziņa Čārlzam Bebidžam, viņa sekoja tā darbam
un pastāvīgi par to interesējās, apmeklēja Bebidža darbnīcu, ar
aizrautību studēja viņa interesantās idejas. Adai bija izteikti
poētiska pasaules uztvere, ko viņa mantojusi no tēva. Viņai pieder
šie dzejiskie vārdi: Analītiskā mašīna auž algebriskus tēlus.
Misis de Morgana savos memuāros rakstīja: Tajā laikā, kamēr
vairākums no klātesošajiem tikai blenza uz šo brīnišķo iekārtu un
izteica savu sajūsmu ar izsaucieniem, kas raksturīgi tikai mežoņiem,
kad tie pirmo reizi ieraudzījuši spoguli vai izdzirdējuši lielgabala
šāvienu, jaunā mis Bairona izprata mašīnas darbības principus un
novērtēja tās skaistumu.
Lēdija Lavleisa ne tikai pārtulkoja L. F. Menabrea veidoto
analītiskās mašīnas aprakstu angļu valodā, bet papildināja to ar
saviem komentāriem. Komentāru plāns tika izstrādāts kopā ar
Č. Bebidžu. Viņš rakstīja: Mēs kopā apspriedām dažādas ilustrācijas,
kuras varētu tikt izmantotas; es ieteicu vairākas, bet izvēli viņa
veica pilnīgi patstāvīgi.
Tajā pašā laikā Č. Bebidžs vienojās ar nopietnā zinātniskā žurnāla
Teilora Zinātniskās Piezīmes redaktoru par L. F. Menabrea apraksta
tulkojumu un komentāru publikācijām.
1843. gada jūlijā grāfiene Lavleisa saņēma sava pirmā (un diemžēl
vienīgā) zinātniskā darba novilkumu. Viņa turpināja papildināt,
labot un pilnveidot komentārus.
Katru dienu Č. Bebidžs saņēma komentāru lappuses ar labojumiem
un papildinājumiem, izskatīja tās un vai nu nodeva Teilora
tipogrāfijā, vai arī ar piezīmēm atdeva atpakaļ savai skolniecei.
Šim darbam Ada atdeva daudz spēka. Savā vēstulē viņa rakstīja: Es
strādāju no septiņiem rītā nepārtraukti līdz tam laikam, kad esmu
spiesta to atstāt aiz pilnīgas nespējas tālāk koncentrēt uzmanību...
1843. gada augustā saspringtais darbs tika pabeigts.
Lasot Komentārus, jābrīnās par jaunās sievietes aso prātu,
vērīgumu, viņas formulējumu precizitāti, kuri nav zaudējuši
savu nozīmi līdz pat mūsdienām.
Lēdija Lavleisa deva arī virkni piemēru mašīnas praktiskai
izmantošanai un, izsakoties mūsdienu valodā, sastādīja programmu
J. Bernulli skaitļu aprēķināšanai pēc samērā sarežģīta algoritma.
Lēdija Lavleisa toreiz rakstīja Č. Bebidžam: Es gribu vienā no
savām piezīmēm ievietot kaut ko par Bernulli skaitļiem kā piemēru
tam, kā apslēpta funkcija var tikt izskaitļota ar mašīnu bez
iepriekšējas aprēķināšanas ar cilvēka galvas un roku palīdzību.
Atsūtiet man nepieciešamos datus un formulas.
Č. Bebidžs atsūtīja visas nepieciešamās ziņas, tajā skaitā arī
šo skaitļu atrašanas algoritmu, taču pieļāva tajā rupju kļūdu,
kuru atrada grāfiene Lavleisa.
1843. gada 19. jūlijā viņa paziņoja Č. Bebidžam, ka patstāvīgi ir
sastādījusi operāciju sarakstu, kas katram mainīgajam izskaitļo
katru koeficentu, t. i., uzrakstījusi programmu Bernulli skaitļu
aprēķināšanai pirmo programmu skaitļojamai mašīnai.
Šī programma Č. Bebidžu sajūsmināja. Viņš uzskatīja, ka programmas
apraksts ir vērts, lai kļūtu par atsevišķu rakstu, bet nevis tikai
par pieticīgiem komentāriem pie tulkojuma. Tomēr lēdija Lavleisa
tam nepiekrita. Kopā ar Bebidžu viņa sastādīja programmu 2 lineāru
vienādojumu sistēmu atrisināšanai. Jāpiebilst, ka Č. Bebidža un
A. Lavleisas komentāru mantojumā ieskicēti arī tādi jēdzieni kā
apakšprogramma, apakšprogrammu bibliotēka, komandu modifikācija un
indeksu reģistrs, kurus sāka lietot tikai 20. gadsimta 50. gados.
Jāteic, ka jēdzienu bibliotēka pirmo reizi ieviesa Bebidžs, bet
programmēšanas jēdzienus darba šūna, cikls ieteica pasaulē pirmā
programmiste Ada Lavleisa.
Č. Bebidža un A. Lavleisas nopelnus ir grūti pārvērtēt, tie ir
kļuvuši par priekšvēstnešiem datoru ērai, kas iestājās tikai pēc
100 gadiem. Viņu ieguldījums skaitļošanas zinātnē ir ievērojams.
Kur slēpjas viņu sasniegumu būtība?
1. Vispirms Č. Bebidža skaitļošanas procesa programmētās vadības
ideja.
2. Datu ievadei un rezultāta izveidei, kā arī skaitļu apmaiņai pašā
mašīnā tika piedāvāta perfokaršu izmantošana.
3. Skaitļošanas paātrināšanai izveidota iepriekšējās pārneses
sistēma.
4. Izmantota skaitļošanas secības maiņa, kas vēlāk iegūst
nosaukumu nosacītās vadības maiņas komanda.
5. Tiek ieviesti jēdzieni darbību cikls un darba šūna.