Dokumenti   

Vadlīnijas skolu bibliotēku attīstībai par informācijas centriem

IFLA (starptautiskā skolu bibliotēku asociāciju federācija)

Vadlīnijas skolu bibliotēku attīstībai par informācijas centriem

Ievads

Skolai uzticēts viens no sabiedrības svarīgākajiem pienākumiem – jaunatnes izglītošana.

Izglītības mērķis ir sagatavot jauniešus sekmīgai darbībai gan praktiska rakstura ikdienas situācijās, gan pasaules mēroga problēmu risināšanā.

Izglītības saturs, kas balstās uz jaunas informācijas apgūšanu, dod noteiktu zināšanu daudzumu un praktiskas iemaņas. Informācijas apjomam strauji palielinoties, arī izglītības saturs nemitīgi mainās. Lai skolēni un skolotāji būtu sagatavoti darbībai informācijas sabiedrībā, par izglītības procesa neatņemamu sastāvdaļu kļūst skolu bibliotēku informācijas centri.

Skolas bibliotēkas informācijas centrs

Divdesmitā gadsimta sabiedrībā radušies jauni grupējumi, mainījušās tradicionālās lomas un attiecības ģimenē, jaunatne kļuvusi ģeogrāfiski un sociāli kustīgāka. Tāpēc izglītības uzdevums ir iespējami agrākā jaunībā palīdzēt meklēt veidus, kā veicināt saprašanos starp cilvēkiem.

Šim nolūkam sekmīgi izmantojamas bērnu grāmatas un citi informācijas līdzekļi un avoti. Skolas bibliotēkas informācijas centrs ir vieta, kur bērni iepazīstas ar grāmatām un citiem materiāliem. Neraugoties uz moderno informācijas līdzekļu milzīgo ietekmi, lasīt prasme arī nākotnē būs viena no būtiskākajām ikvienas personības iezīmēm.

Bērni mācās lasīt, atrodoties drukātās jeb iespiestās informācijas vidē: kad viņiem lasa priekšā, kad viņi paši lasa to, kas viņus personīgi interesē. Lasīšana ir arī veids, kā iepazīt savas tautas valodu un apgūt tās kultūras mantojumu. Pareizi veidots skolas bibliotēkas informācijas centrs nodrošina šos lasīšanas mācīšanās aspektus.

Pēdējos gados ārkārtīgi palielinājusies datoru ietekme izglītībā un bibliotēku darbā. Elektronisko informācijas sistēmu attīstības mērķis – nodrošināt vienlīdzīgas iespējas ikvienam cilvēkam informācijas iegūšanā. Datorizētās informācijas sistēmas kļuvušas pieejamas starptautiskā, nacionālā, rajona un skolas līmenī. Pateicoties datoriem, kļuvusi iespējama tieša pieeja bērniem un jauniešiem domātājiem iespiestajiem un audio - vizuālajiem materiāliem. Notiekot straujai tehnoloģijas attīstībai, grūti paredzēt, kādā formā informācijas glabāšana un pieejamība veidosies tālāk, bet personālo datoru ienākšana skolu bibliotēku informācijas centros notiks drīz un ļoti ātri.

Zināšanu apjoma straujais pieaugums nosaka visu veidu bibliotēku attīstību.

Skolu bibliotēku attīstību būtiski ietekmēja gadsimta vidū notikušais audio – vizuālo mācību līdzekļu tehnoloģijas progress. Kļuva nepieciešama skolu bibliotēku

informācijas centru izveide un jaunas – (uz mācību materiālo bāzi balstītas, izzinošas) – mācīšanas metodikas izstrādāšana.

Nākotnē skolas darba plānošanā īpaši vērā ņemams fakts, ka skolas bibliotēkās informācijas centrs kļūs par neatņemamu mācību procesa un informācijas apstrādes sastāvdaļu un sekmēs skolēnu un skolotāju kompetenču veidošanos.

Īpaša uzmanība pievēršama noteiktas darba uzdevumu secības apgūšanai, uz kuras pamata tālāk pilnveidosies gan skolas bibliotēkas informācijas centrs, gan izglītības sistēma kopumā, apvienojot jauniešiem raksturīgo zinātkāri un skolotāju metodisko pieredzi.

Darba uzdevumu veikšanas secība

  1. Kas jādara? (formulēt un analizēt vajadzību)
  2. Kur jāgriežas? (apzināt un novērtēt iespējamos avotus)
  3. Kā piekļūt informācijai? (apzināt individuālos izziņas līdzekļus)
  4. Kurus līdzekļus izmantošu? (apzināt, izvēlēties vai atteikties no konkrētiem izziņas līdzekļiem)
  5. Kā izmantošu? (iepazīties ar informācijas līdzekļiem)
  6. Ko pierakstīšu? (informācijas atlase, šķirošana, pierakstīšana)
  7. Vai ir iegūta vajadzīgā informācija (analīze, sistematizēšana, novērtēšana)
  8. Kā pasniegšu iegūto informāciju? (informācijas nodošana tālāk, parādīšana)
  9. Ko esmu sasniedzis? (novērtēšana)

Ikviens no šiem posmiem var būt formulēts citiem vārdiem. Bet to galvenā funkcija paliek.

Un ikviens posms jāmācās, tāpat kā jāmācās to savstarpējā mijiedarbība. Svarīgi to sākt jau pamatskolā.

Skolas bibliotēkas informācijas centra uzdevumi

Skolas bibliotēkas informācijas centrs ir līdzeklis, kas palīdz skolai realizēt vispārizglītojošo programmu un tās mērķus kopumā. Tā uzdevumus var formulēt sekojoši:

  1. Efektīvs līdzeklis izziņas procesā, kurā ietilpst kvalificētie darbinieki, atbilstošs aprīkojums un materiāli, kas atkarībā no skolotāju uzdevumiem, tiek nemitīgi papildināti;
  2. Sadarbības sistēma starp priekšmetu skolotājiem un bibliotēkas speciālistiem, lai uzlabotu skolēnu zināšanu kvalitāti;
  3. Kopējās skolas vadlīnijas, kas balstās uz iemaņu apgūšanu darbam ar informācijas līdzekļiem, lai skolotāji un bibliotēkas darbinieki jebkurā brīdī spētu sniegt palīdzību skolēniem;
  4. Process, kurā izzinoša mācīšana kļūst par izzinošu mācīšanos.

Skolas bibliotēkas informācijas centra speciālistiem jāsekmē sekojošo mācību procesa sastāvdaļu attīstība:

  1. Mācīšanās lasīt, vērot, klausīties: (Intelektuālā darbība)
  1. Mācību plāna izstrādāšana:
  1. Sakaru uzturēšana

    Sakaru uzturēšana ar citām bibliotēkām un iestādēm, kas saistītas ar informācijas iegūšanu un izmantošanu izglītojošiem mērķiem, piedalīšanās to organizētajos pasākumos.

  2. Metodiskais darbs

Ikviena skola, atbilstoši savām vajadzībām, var radoši papildināt jebkuru no šiem ieteikumiem.

Definīcijas un terminoloģija

Skolas bibliotēkas informācijas centrs (SBIC) tiek definēts kā iespiesto un audiovizuālo materiālu kopums, kas atrodas profesionāli kvalificētu skolu bibliotēku speciālistu pārziņā. SBIC bez tradicionālajiem informācijas avotiem piedāvā iespēju iegūt informāciju ar datora un citu informācijas līdzekļu palīdzību.

Ieteicams veidot SBIC tādu, kas sekmēs pastāvīgu izziņas procesu, pašatklāsmi, pašmācību.

Skolu Bibliotēku vadlīnijās lietotais termins SBIC nav jāuztver kā pastāvīgs, bet gan akcentējot tradicionālās bibliotēkas (ar iespiestajiem materiāliem) pārveidošanos par informācijas centru, kuru papildina audio – vizuālie materiāli. Nosaukumi var būt dažādi: skolas bibliotēka, izziņas materiālu centrs, informācijas centrs, skolas bibliotēkas informācijas centrs, u.c.

Nolikums – visi darbības veidi, ko nosaka skolas mācību plāns un papildina SBIC ar saviem speciālistiem, skolotāji, kā arī skolēni, kas izmanto informācijas avotus un aprīkojumu.

SBIC programma ir neatņemama skolas kopējo mērķu sastāvdaļa.

Apvienojot cilvēka izziņas darbību un tehniskos informācijas avotus, skolotājiem, SBIC darbiniekiem un skolēniem iespējams savstarpēji sadarboties mācīšanās procesā. Ieteicami arī radoši atpūtas, brīvības laika organizēšanas un izklaides pasākumi, sadarbība ar citām bibliotēkām un iestādēm.

Jēdziens “pakalpojumi” izsaka jebkuru darbību no materiālu kopēšanas līdz tematisku bibliogrāfisko rādītāju veidošanai, ko veic SBIC darbinieki.

“Mediji” ,materiāli, izziņas avoti, informācijas līdzekļi ir jēdzieni, ko šajā dokumentā lieto līdzvērtīgi. To saraksts ir 3.nodaļā un izsakāms kā “iespiesto un audio – vizuālo materiālu krājums.”

“Iekārtas” ir jēdziens, kas norāda tehnisko aprīkojumu materiālu izmantošanai.

Vadlīniju izmantošana

Skolu Bibliotēku Vadlīnijas palīdzēs skolas bibliotēkas attīstībā gan atsevišķiem entuziastiem, gan bibliotēku informācijas centru izveidē vairākās skolās, kur vadība nolems uzsākt to veidošanu.

Ieteikumi darbinieku, materiālu, iekārtu izvēlei izklāstīti 2., 3., 4. nodaļās.

 

I nodaļa

SKOLAS BIBLIOTĒKAS INFORMĀCIJAS CENTRA IZVEIDOŠANA

Kad skola nolēmusi radīt apstākļus, kas veicinātu skolēnu nepieciešamību mācīties visu mūžu, tā izveido SBIC, kura programmas sekmē jauniešu, skolotāju un centra darbinieku tieksmi apgūt zināšanas. Šī tieksme mācīties izpaužas kā vēlēšanās dalīties zināšanās un materiālos. Svarīgi, lai tas sāktos jau pamatskolā, tādējādi veicinot entuziasmu un prieku mācīties un agri dodot izpratni par informācijas meklēšanu un izmantošanu.

Pasaules pieredze rāda, ka lietderīgi veidot SBIC jau pamatskolas līmenī. Jo tieši pamatskolas līmenī izglītība pieejama visplašākajam cilvēku skaitam un daudziem tā arī paliek vienīgā izglītība. Tāpēc ļoti svarīgi, lai SBIC būtu pieejama skolēniem tieši pamata vai apvienotā pamata – vidējās izglītības posmā.

SBIC programma pamatskolām saskaņojama ar jebkuru pieejamo pirmskolas vecuma bērnu bibliotēkas programmu. Ja tādas nav, SBIC darbinieki paši formulē un apraksta tos pirmskolas pasākumos, kas atbilst skolas un bibliotēkas informācijas centra mērķiem. Šī informācija ir svarīga plānošanā un tai jābūt pieejamai visiem, kas saistīti ar skolēnu izglītošanu.

Parasti vidusskolās ir bibliotēka (pārsvarā iespiestie materiāli, bet bieži vien trūkst kvalificētu profesionālu darbinieku), ko iespējams pārveidot par SBIC, papildinot bibliotēkas fondus ar audio – vizuālajiem materiāliem un profesionāliem darbiniekiem. Ja skolā ir atsevišķi audio – vizuālo materiālu kabineti (nodaļas). Tad ieteicams to darbību un vadību apvienot ar bibliotēku.

Skolās, kur nav nekā, jāsāk ar SBIC izveidošanas koncepciju un nolikumu (programmu). Tā kā izglītības sistēmā ietilpst dažāda veida skolas – vispārizglītojošās vidusskolas, koledžas, ģimnāzijas, u. c., SBIC jādarbojas tā, lai apmierinātu konkrētās skolas vajadzības.

Tas pats attiecas uz tehniskajām un profesionālajām skolām. Arī tās ietveramas vispārējos bibliotēku attīstības plānos. Bez tam, tehnisko skolu īpatnība ir mācības klātienē un neklātienē, liels īpatsvars ir praksēm un darba programmām, rūpniecisko organizāciju un arodbiedrības ietekme. Profesionālajām skolām ir diezgan šaura specializācija , piem.: zobārstniecība, arhitektūra, izglītība vai bibliotēku darbs.

Ikvienam jebkura tipa skolas pārstāvim ir tiesības piekļūt iespiesto un audio – vizuālo materiālu krājumiem un saņemt palīdzību, lai apgūtu iemaņas šo materiālu pilnīgā izmantošanā atbilstoši savām izziņas, profesionālajām, atpūtas, kultūras vajadzībām un interesēm.

SBIC darba plānošana

1.1. SBIC darba plānošanas pamatā ir sadarbība:

1. Lai sekmētu izmaiņas izglītības procesā un mācību plānā;

    1. Lai nodrošinātu ikvienu ar mācību materiāliem, pieeju informācijas avotiem un iespēju apgūt informācijas izmantošanas iemaņas;
    2. Lai iesaistītos sabiedrības mērķu sasniegšanā, kas izteikti Vispārējā Cilvēku Tiesību Deklarācijā;
    3. Lai virzītu personības attīstību uz apzinātu nepieciešamību izmantot bibliotēku izglītības turpināšanai, atpūtai, informācijai visu mūžu.
    1. SBIC darba plānošana un organizēšana visos līmeņos balstās uz konkrētajiem vietējiem apstākļiem. Sadarbojoties plānošanas procesā, izveido SBIC padomdevēju komiteju, kurā ietilpst skolas vadības, skolotāju, sabiedrības, skolēnu pārstāvji. Komiteja, kopā ar SBIC speciālistiem, nodrošina vadību sekojošās sfērās:
    1. Mērķu un uzdevumu izvirzīšana.
    2. Prioritāšu noteikšana.
    3. Darbības metožu izvēle izvirzīto mērķu sasniegšanai un prioritāšu realizēšanai.
    4. Regulāra darbības novērtēšana, lai noteiktu, kā mērķi un uzdevumi tiek īstenoti

1.3. SBIC attīstības plānu vērtē, izejot no informācijas, kas gūta konkrētā skolā

sekojošos parametros:

    1. SBIC ieguldījums skolas izglītības mērķu un satura realizēšanā:
    2. Līmenis, kādā SBIC pieejamos materiālus skolēni un skolotāji izmanto konkrētajām vajadzībām un iemaņu līmenis darbam ar informāciju.
    3. Skolas līmenis attiecībā pret standartiem, kas noteikti SBIC darbiniekiem, materiāliem, iekārtām.

Savlaicīga un skaidra izpratne par to, kā SBIC kalpos tā lietotājiem, paātrinās SBIC attīstību. Sevišķi svarīgi, lai centrs spētu mainīties atbilstoši jaunām prasībām.

Izveidošanas galvenie priekšnoteikumi

    1. Lai nodrošinātu SBIC ar atbilstošiem darbiniekiem, fondiem un iekārtām, nepieciešams juridiskais pamatojums. Līdz ar to SBIC attīstību un integrācija bibliotēkas un izglītības plānos gan skolas, gan rajona un valsts līmenī notiek ātrāk.
    2. SBIC atvēršanai un pilnveidošanai nepieciešama gada izdevumu tāme. SBIC uzturošajai (finansējošai) organizācijai nauda budžetā jāieskaita regulāri. Tā jāizmanto tikai centra vajadzībām. Līdzekļus var piesaistīt no vairākiem avotiem. SBIC vadītājam jāpārzina naudas līdzekļu izlietojums atbilstoši zemāk minētajiem kontiem:
    1. darba algas profesionālajiem, tehniskajiem darbiniekiem un ierēdņiem;
    2. materiālu iegāde visa veida informācijas līdzekļiem atbilstoši mācību un izklaides programmām;
    3. fizisko iekārtu iegāde;
    4. materiālu un iekārtu uzturēšana(ekspluatācija);
    5. mācību programmas skolotājiem un skolēniem;
    6. SBIC darbinieku piedalīšanās profesionālajās sanāksmēs (t. sk. ceļa izdevumi)
    1. SBIC darbībai ļoti svarīgs atbilstošs dažāda veida darbinieku skaits (skat. 2. Nod. – Darbinieki). Centram jābūt atvērtam, materiāliem un pakalpojumiem pieejamiem ikvienam skolēnam un skolotājam visu mācību dienu un ļoti vēlams arī pēc stundām, vakaros, brīvdienās, skolas brīvlaikos. Centra darba laikam jāveicina nevis jāierobežo tā izmantošana. Svarīgi radīt iespēju skolotājiem un skolēniem ņemt centra un skolas materiālus līdzi, uz noteiktu laiku.
    2. Pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešami profesionāli kvalificēti, darbinieki, kas spēj strādāt, gan klasēs; pārzina informācijas avotus, mācību plānus un bibliotēku sistēmas organizāciju. Darbinieki atbild par visu materiālu vienotu indeksāciju un izvietošanu centrā atbilstoši pieņemtajai katalogu sistēmai (klasifikācijai).Tematiskam materiālu izvietojumam dodama priekšroka, jo tas ir plašs, viegli lietojams un atspoguļo vietējās vajadzības.. Indeksācijas sistēmas saturs (kartītēs, mikrofilmās, datoros) regulāri pārskatāms un izvērtējams, tādējādi nodrošinot lietotājus ar informāciju, kas viņiem aktuāla.

      Skolu bibliotēku informācijas centru skaita attīstība

    3. Skolu bibliotēku informācijas centru skaita attīstībai pirmkārt svarīgs profesionāli kvalificēts skolu bibliotēku informācijas speciālists, kas spēj vadīt skolu bibliotēku informācijas programmu plānošanu un organizēšanu reģionā vai skolu sistēmā. Skolu sistēmas (reģiona) bibliotēku informācijas programmu direktora postenis nodrošina skolu bibliotēku informācijas centru vietu (identitāti) plašākā izglītības kontekstā, attīstības nepārtrauktību un programmu koordinēšanu (saskaņošanu). Tas ir viens cilvēks (persona), kas pārzina izglītības infrastruktūras iekšējos un ārējos faktorus, pie kā var meklēt informāciju un palīdzību.
    4. Ieteicams ievēlēt uz 3 – 5 skolu informācijas centriem vienu konsultantu. Ja šis cilvēks strādā kādas skolas bibliotēkas informācijas centrā, tad tajā atļauj pieņemt citu darbinieku, lai koordinators spētu veikt savus papildus pienākumus. Šāda amata nepieciešamību nosaka informācijas centru skaita palielināšanās pamatskolās un vērojamie koordinatoru darba pozitīvie rezultāti pēdējos gados.

1.10.Atsevišķu pakalpojumu centralizētai izmantošanai starp vairākiem SBIC ir zināmas

priekšrocības. Šo pakalpojumu kopīgās izmantošanas veidi var būt dažādi, piem.:

centralizēta materiālu iegāde, apvienoti katalogi, starpbibliotēku abonements skolu

sistēmas vai publisko bibliotēku tīklā.

1.11.Svarīgi noteikt vadošā darbinieka (koordinatora) pienākumu loku. Tajā ietilpst plānu

saskaņošana ar bibliotēkām, izglītības vadību un sabiedrību, nosakot katras konkrētās

skolas prioritātes ; plānu izpildes kontrole, analīze, novērtēšana. Ja nepieciešams, veicama

reorganizācija. Tāpat koordinators pārrauga bibliotēku fondus un darbiniekus atbilstoši

profesionālajām prasībām.

1.12.Koordinators gādā centralizētos materiālus un iekārtas, seko, lai SBIC darbinieki

izmantotu centralizētos pakalpojumus. Atbalsta izveidotos centrus un programmas,

veicina jaunu rašanos.

1.13.Skolas sistēmas (reģiona) bibliotēku informācijas programmu direktora pienākumi:

1. Pētīt un analizēt lietotāju vajadzības, tādas kā, piem. :

a. Pašreizējās un iespējamās izmaiņas lietotāju sastāvā

(bez skolēniem un skolotājiem lietotāji, var būt skolas administrācija, inspektori, vietējie iedzīvotāji)

b. Pašreizējās un iespējamās izmaiņas mācību plānos;

c. Pasākumi, kuros izmanto informācijas centru piedāvājumu;

d. Kāda veida informācijai ( audio vai vizuālā) tiek dota priekšroka.

2. Analizēt SBIC apgādes alternatīvās iespējas, kā piem.:

    1. Materiālu un darbinieku apmaiņa (rotācija)
    2. Pārvietojamie (mobilie) bibliotēku informācijas centri un darba grupas;
    3. Informācijas, rīkojumu, programmu izplatīšana ar radio, TV, satelītu palīdzību, kad tas ir nepieciešams;
    4. Skolu un publisko bibliotēku vai skolu bibliotēku informācijas centru un vietējo sociālās aprūpes centru apvienības;
    5. Citi pasākumi, lai nodrošinātu pieeju materiāliem ārpus skolas bibliotēkas informācijas centra.

SBIC plānošana valsts mērogā

1.14.Ieteicams iekļaut skolu bibliotēku informācijas centrus kopējā valsts informācijas tīklā

sekojošā veidā:

    1. Ar izglītības sistēmas palīdzību veido izpratni par informācijas lomu valsts attīstībā;
    2. Mācīšanas un mācīšanās procesā iekļaujot zināšanas par informācijas līdzekļu attīstību, nodrošinot skolēnus ar iespējām izmantot informāciju un apgūt darbam ar informāciju nepieciešamās iemaņas, sagatavo tālākai izglītībai un dzīvei.
    3. Bagātina valsts informācijas avotus ar speciāliem materiāliem.
    4. Papildina valsts informācijas tīkla bibliogrāfiju, paplašinot informācijas izmantošanas iespējas.
    5. Sekmē informācijas izplatīšanu caur vietējiem informācijas kanāliem.

1.15.SBIC sekmīgāk funkcionē lielas informācijas sistēmas ietvaros.

 

Valsts mērogā SBIC attīstību var sekmēt sekojoši:

    1. Atbalstot un veicinot bērniem un jauniešiem domāto iespiesto un audio - vizuālo mācību materiālu izdošanu attiecīgā valodā.
    2. Attīstot un pilnveidojot bērnu un jauniešu literatūras un mācību materiālu nacionālo datu bāzi, bibliogrāfiju, kā arī uzziņas materiālu sistēmu katrā specifiskā nozarē.
    3. Apgādājot ar didaktiskiem un metodiskiem materiāliem un programmām skolotājus, lai radītu viņiem iespējas:

      a) iepazīties un iekļaut pamatskolas un vidusskolas mācību plānos bērniem un jaunatnei domātos materiālus, īpaši literatūras darbus.

      b) apgūt praktiskas iemaņas darbam ar materiāliem un informācijas līdzekļiem SBIC vai bibliotēku metodiskajos informācijas centros, tādējādi sagatavojot viņus darbam ar skolēniem nākotnē. (skat. 1. Pielikumu).

    4. Uzsākot centralizēto pakalpojumu veikšanu, kas nepieciešami SBIC izveidošanai – materiālu iegāde, iekārtu ražošana un apgāde.
    5. Pētot un ietekmējot noteikumus, kas attiecas uz autortiesībām, tulkošanu, pasta pakalpojumiem, lai sekmētu materiālu iegūšanu.
    6. Regulāri un vienlīdzīgi sadalot finansējumu ikvienas skolas bibliotēkas informācijas centram, kā arī piešķirot papildus finansējumu speciālām programmām.
    7. Sekmējot SBIC iekļaušanos vairākos informācijas tīklos.

1.16.Pieredze rāda, ka atbilstošs materiālu, speciālistu, iekārtu daudzums un piemērota vieta

dod vēlamos rezultātus, kas formulēti izglītības mērķos un uzdevumos. SBIC nevar

pastāvēt bez attiecīgiem līdzekļiem, bet nepietiekoša materiālu izmantošana liecina, ka

SBIC netiek uzskatīts par nozīmīgu faktoru mācību procesā.

1.17.Vadlīniju mērķis ir veicināt jaunu SBIC izveidi un nostiprināt jau esošos. Tās formulē

SBIC būtiskākos elementus (darbinieki, fondi, iekārtas) un dod ierosmi ikvienam skolas

skolotājam un skolēniem aizvien plašāk pielietot SBIC iespējas.

 

II nodaļa

DARBINIEKI

Skolu bibliotēku informācijas centru 3 pamatelementi ir darbinieki, fondi un iekārtas (aprīkojums). Pārdomāts sākums centra izveidei ir kvalificēti, profesionāli darbinieki.

Profesionāls SBIC speciālists jāpieņem pamatdarbā uz pilnu slodzi līdz ko nolemts centru izveidot. Sākuma periodā svarīgas SBIC darbinieku konsultācijas gan ar centru veidošanas speciālistiem, gan arī ar skolotājiem, lai vienotos par fondu komplektēšanas avotiem un izstrādātu attiecīgās apmācību programmas.

Vērtīgus padomus un ieteikumus SBIC speciālistiem vispārizglītojošo programmu izveidē var dot konsultantu grupa, kurā ietilpst skolotāji, skolēni, skolas administrācijas pārstāvis, sabiedrības pārstāvji. Skolas administrācijai jārūpējas par sabiedrības plānu sastādīšanu un laika iedalīšanu mācību dienā, kad var sanākt kopā skolotāji un SBIC darbinieki. Tāpat jārada iespēja centra izmantošanai mācību laikā kā skolēniem, tā skolotājiem. Jāparedz arī neplānotas, spontānas vajadzības pēc centra materiāliem.

Lai centrs darbotos sekmīgi, SBIC darbiniekiem svarīga atbilstoša izglītība, pieredze, personības īpašības. Tāpat svarīga centra veiksmīga pārvalde (vadība), kuras pamatā – pārvaldes zinātniska organizācija un datorizētas informācijas (datu uzskaites) sistēmas izveide.

SBIC darbinieku pienākumi jāizstrādā un jāuzraksta atbilstoši standarta prasībām pedagoģiskajiem darbiniekiem. Ar šiem pienākumiem darbinieki jāiepazīstina. Jāparedz kompetenču attiecīgs novērtējums un izaugsmes iespējas. Kandidātiem jāparedz pārbaudes laiks. Pārbaudes laikā jaunajiem darbiniekiem jāpaskaidro viņu pienākumi, jāsniedz palīdzība, jādod darba novērtējums pēc kritērijiem, kas doti rakstiskajā darbinieku pienākumu instrukcijā.

SBIC darbinieku apmācība (sagatavošana)

    1. SBIC speciālistam jāpārzina izglītības metodoloģijas principi, jābūt skolas darba un bibliotēku informācijas centra darba pieredzei, kompetencei bibliotēku zinībās, masu informācijas līdzekļos un vadībzinībās (pārvaldē).
    2. Profesionāls bibliotekārs var iegūt izglītību ar papildus kursu un prakses palīdzību. Jābūt pieredzei darbam ar skolēniem un skolotājiem, metodisko funkciju veikšanai. Visiem SBIC darbiniekiem jākļūst par kompetentiem datoru lietotājiem.
    3. Pedagoģiskās kvalifikācijas prasību elastība pieļauj alternatīvus variantus, bez pamat -kvalifikācijas bibliogrāfijā un pedagoģijā

Piem.:

  1. 1.darbs ar pamatskolas vai vidusskolas skolēniem,

    2.īpašas prasmes darbā ar medijiem, piem. TV,

  2. 3.īpašas zināšanas mācību priekšmetu standartos un mācību plānos.
    1. Valsts mērogā jāizstrādā augstas kvalitātes akadēmiskās programmas skolu bibliotēku speciālistu sagatavošanai. Šīs programmas regulāri jāpārskata un jāpilnveido atbilstoši informācijas sabiedrības attīstības tendencēm. Programmu uzdevums nodrošināt kritērijus mācību plānu izstrādē tām iestādēm, kas nodarbosies ar speciālistu sagatavošanu un apmācību. Šo programmu projektu apspriešanā iesaistāms plašs speciālistu loks, skolu bibliotēku darbiniekus ieskaitot.

Skolas bibliotēkas darbinieka galvenās kompetences

2.5. Profesionāls skolu bibliotēku speciālists ir kompetents:

1. Bibliotēku zinībās

2. Pedagoģijā un didaktikā

3. Vadībzinībās (pārvalde)

SBIC darbinieki (štati)

    1. SBIC strādā 4 kategoriju darbinieki : profesionālie, tehniskie, ierēdņi (pārvaldes), un brīvprātīgie. Darbinieku skaitu un veidu nosaka atbilstoši mācību plāna prasībām, vadoties no skolēnu skaita, ņemot vērā sniegtos pakalpojumus un specializēto mācību programmu skaitu skolā (piem: darbam ar talantīgiem skolēniem, multikultūru grupām, skolēniem – invalīdiem, u.c.). Ja bibliotēkas darba laiks pārsniedz parastās mācību dienas garumu, bibliotēkā jānodrošina ar papildus darbiniekiem.
    2. Ikvienā skolā jābūt vismaz vienam profesionālam bibliotēkas speciālistam, kas strādā pilnu slodzi. Šis speciālists nodrošina kvalitatīvu skolas bibliotēkas informācijas centra izmantošanu. Ja skolā ir vairāk par 500 skolēniem, tad ir jāpieņem papildus darbinieks.
    3. Ja strādā divi speciālisti , vienu no viņiem ieceļ par SBIC vadītāju. Ja viens no speciālistiem ir kompetents galvenokārt bibliotekārajās zinībās, tad otrs speciālists vēlams ar iemaņām darbam ar audio – vizuālajiem līdzekļiem. Tā var nodrošināt sekmīgu un vispusīgu SBIC darbību.
    4. Tehniskie darbinieki un ierēdņi strādā SBIC vadītāja vadībā (pakļautībā). Tehniskais personāls ne tikai tehnisko informācijas līdzekļu ekspluatāciju, bet arī sagatavo nepieciešamos materiālus demonstrēšanai, izdalei, u.c.
    5. ., 2.11 Veic informācijas klasificēšanu un kataloģizāciju, kārto inventāra grāmatu, uzskaiti, saraksti, atskaites, veido bibliogrāfijas. Šķiro, izvieto materiālus, sastāda plānus, pārskatus, grafikus, izsniedz materiālus, veido izstādēs, uzskaites līdzekļus.
    6. – 2.14.

Brīvprātīgie palīgi ir skolas skolēni vai apkārtējie iedzīvotāji. Viņi palīdz ikdienas lasītāju apkalpošanas darbos. Atkarībā no viņu zināšanām, bibliotēkas darbinieki brīvprātīgajiem palīgiem dod konkrētus darbus un paskaidro, kā tos veikt. Brīvprātīgie, ja viņiem nav speciālas izglītības, nevar veikt pedagoģisko darbību.

Alternatīvie varianti

    1. SBIC pakalpojumus var sniegt publiskā bibliotēka. Tādā gadījumā bibliotēkā jābūt vienam darbiniekam, kas atbild par darbu ar skolotājiem un skolēniem atbilstoši mācību plāniem un programmām.
    2. Gadījumos, kad skolā ir fondi un iekārtas, bet nav SBIC, šie materiāli jānovieto vienā vietā. Kas var kalpot par sākumu SBIC izveidei. Vienam skolas darbiniekam jāuztic pārzināt šos materiālus. Šim darbiniekam pēc iespējas biežāk jāmeklē tuvāko skolu jeb rajona bibliotēku speciālistu padomi.

 

III nodaļa

FONDI

Reizē ar skolas atvēršanu ir svarīgi izveidot sākotnējo iespieddarbu un audiovizuālo materiālu krājumu, kas kļūst par pamatu skolas bibliotēkas informācijas centra izveidei. Svarīgi, lai šis materiālu krājums atbilstu skolēnu un skolotāju interesēm un vajadzībām. Ja sākotnējais materiālu krājums netiek izveidots pietiekami ātri, tad šis apstāklis var ilgstoši traucēt sekmīgu tālāku fondu veidošanas procesu. Nav pieļaujama situācija, kad pamatfondus vai gadskārtējo fondu papildinājumu skolai aizņemas no citu bibliotēku fondiem.

SBIC fondu kvalitāti un kvantitāti nosaka izglītības vadlīnijas, mācību programmas, skolēnu skaits un finansējums. Jāņem vērā arī skolēnu vecums, informācijas centra darba laiks, dažādiem mācību priekšmetiem paredzēto materiālu klāsts, valodas, kādās pieejama informācija, kā arī veids un noteikumi, ar kādiem centra materiālus izsniedz lasītājiem.

Ikvienam SBIC ir svarīgi noteikt prioritātes tādu materiālu iegādei , kas sniedz mūsdienīgas zināšanas un veicina pastāvīgā darba iemaņu apgūšanu skolēniem. SBIC jāveicina jaunāko informācijas tehnoloģiju iepazīšanai un apgūšanai, tāpēc svarīgi iegādāties mūsdienīgus materiālus un informācijas tehnoloģijas.

Motivācija mācīties kļūst lielāka, ja efektīvi tiek izmantoti daudzveidīgi iespieddarbi un audiovizuālie materiāli. Reizē ar programmu attīstību, jānodala atsevišķi skolēniem un skolotājiem domātie materiāli. Līdzko skola noteikusi prioritātes nepieciešamajiem materiāliem, SBIC speciālistiem pēc iespējas ātrāk jāiegādājas vismaz nepieciešamo materiālu minimums.

Skolās, kurās ir līdz 500 skolēniem, sākotnējais fondu lielums ir 6000 grāmatu. Uzziņu materiālu, audiovizuālo materiālu skaits papildināms rēķinot 3 vienības uz skolēnu gadā, sasniedzot 20000 vienības 10 gados. Zināms skaits pazaudēto un sabojāto materiālu jāparedz norakstīšanai .Skolās, kur skolēnu skaits pārsniedz 500, fondu skaits proporcionāli jāpalielina.

Mazajās skolās ir tādas pašas programmu prasības kā lielajās skolās. Tikpat daudzveidīgs ir skolēnu spējas un intereses.

Tāpēc attiecībā uz fondu kvantitatīvo sastāvu jāvadās pēc tiem pašiem ieteikumiem, kādi ir lielajām skolām. Nav pieļaujams, ka mācību materiālu trūkuma dēļ nevar izpildīt programmu prasības.

Iespieddarbu un audiovizuālo materiālu fondi

3.1.Vispirms ir svarīgi izveidot atbilstošu grāmatu krājumu. Taču ar sākotnējo krājumu

jāsaprot arī citi daudzveidīgi iespieddarbi un audiovizuālie materiāli. Ar iespieddarbiem

saprotam grāmatas (monogrāfijas, uzziņu literatūras), periodiku kartes tabulas statistikas

pārskatus. Audiovizuālie materiāli ir globusi, uzskates līdzekļi spēles, rotaļlietas, filmas,

mikrofilmas, kodoskopa materiāli, skaņu plates, kasetes, datora programmas un citi līdzīgi

materiāli, kuriem nepieciešama īpaša aparatūra, lai to katru varētu dzirdēt vai redzēt.

3.2.Sākot fondu veidošanu viens no svarīgākajiem jautājumiem ir noteikt kāda būs

iespieddarba un audiovizuālo materiālu attiecība SBIC. Pirms iegādāties jaunus materiālus,

vispusīgi jāapsver to lietderīgums un nepieciešamība, jārēķinās ar to izmaksām, lietderīgi

noteikt izmēģinājuma laiku nelielam materiālu skaitam. Tai tad, ja tie pilnībā apmierina

mācību programmu, prasības un mācīšanas metodiku, tos var iegādāties vairākumā. Ja ir

iespējami vairāki līdzīgi materiāli (skaņu plates vai magnetafona ieraksti, diapozitīvi vai

filmu fragmenti u.t.t) – nopietni jāpārdomā, kuras iekļaut fondos un laika gaitā turpināt

papildināt.

3.3.Pamatskolās svarīgs plašs grāmatu, audio ierakstu, filmu, attēlu un citu uzskates

līdzekļu krājums. Vidusskolās populāri periodiski izdevumi, kas palīdz apgūt informācijas vākšanas iemaņas. Visām skolām svarīgi iegādātie video kasetes un datorprogrammas, nodrošināt pieeju mūsdienīgām informācijas tehnoloģijām.

3.4.Ja elektrības lietošana skolā ir ierobežota, tad priekšroka dodama tādiem audiovizuālajiem

materiāliem, kas nepatērē daudz elektrības vai ir aizstājami ar bateriju tipa enerģijas avotiem.

Fondu sistemātiska papildināšana

3.5.Ieteicams sistemātiski izvērtēt nepieciešamos materiālus un attiecīgi sadalīt gada budžetu.

Veiksmīgi komplektēti fondi atspoguļo skolas mācību programmas un metodes, skolēnu

spējas, intereses, izaugsmi un aptveri sabiedriski nozīmīgus jautājumu lokus..

3.6.Jāizstrādā noteikti noteikumi fondu veidošanā, lai tā būtu mērķtiecīga, atbilstu

skolas mācību un audzināšanas uzdevumiem būtu saskaņota ar skolas vadību.

Lietderīgi fondu veidošanā piedalīties ne tikai centra speciālistiem, bet arī visiem

skolotājiem un skolēniem. Jaunākie materiāli jāizvēlas pēc vienotiem

bibliogrāfiskiem rādītājiem. Par piegādātājiem jāizvēlas oficiāli atzītas izdevniecības

un apgādi.

3.7.Materiāli bibliotēkā jāizvieto pārskatāmi atbilstoši lasītāju sagatavotības pakāpei un

saprašanai. Svarīgs arī mākslinieciskais noformējums. Materiāli jānovieto tā, lai būtu

redzami:

1. Vietējie materiāli (vērtīgi skolēnu un skolotāju darbi)

2. Materiāli, kas pastāvīgi atrodas klasēs (kabinetos)

3. Ceļojošo bibliotēku materiāli, kurus veido reģiona centrālā bibliotēka (par to

izmantošanu, izdalīšanu un savākšanu atbild SBIC darbinieki)

4. Daiļliteratūras iegāde (25 – 30% no kopējā grāmatu krājuma)

  1. 5. Vizuālā informācija, kas veicina lasīšanu un citu materiālu izmantošanu

    6. Lasīšanu veicinoši pasākumi

    Materiālu pieejamība no citiem materiāliem

    3.9. Neatkarīgi no tā, kur atrodas izziņas materiāli SBIC jānodrošina to pieejamība ikvienam.

    Tas palīdz skolēniem izprast mūsdienu informācijas sabiedrības būtību.

    3.10.SBIC speciālisti koordinē informācijas ieguvi un izmantošanu no citiem avotiem,

    bibliotēkām, strādā ar starp bibliotēku abonementu

    3.11.Skolu bibliotēkas informācijas (mediju) speciālisti pēta daudzveidīgos bibliotēku tīklus,

    lai nodrošinātu:

    1.sadarbību materiālu ieguvē;

  2. 2.savstarpēju materiālu apmaiņu;

    3.novērstu nevajadzīgu materiālu dublēšanos;

  3. 4.izstrādātu un piedalītos fondu papildināšanas projektos.

Materiālu apmaiņas tīkls nodrošina:

3.12.SBIC fondi nav jākomplektē centralizēti. (Izņēmums var būt apgāde ar filmām vai

situācija, ka skola atrodas ļoti attālā reģionā).

3.13.SBIC apgādē ar materiāliem un aprīkojumu no reģionālā vai nacionālā centra var

vadīties pēc šādiem kritērijiem:

3.14.Ja apgāde ar informācijas avotiem ir centralizēta skolu sistēmas (rajona, nacionālā

(valsts) ) līmenī, SBIC attiecīgi pielāgo savus pakalpojumus, tai pašā laikā nodrošinot

iespēju skolēniem un skolotājiem pēc vajadzības radoši izmantot materiālus mācību

procesā.

Apgāde ar speciāliem materiāliem

3.15.Vidusskolas grāmatu klāstam jāapmierina jauniešu un daļēji arī pieaugušo lasītāju

prasības. Pamatskolās nepieciešams bilžu grāmatas un cita viegla lasāmviela (interesi

izraisoši, ar nelielu vārdu krājumu, lielākiem burtiem, u.t.t Fondus papildinot, ieteicams

orientēties uz jauniem, praktiska rakstura izdevumiem. Jāatsakās no vēsturiski

tradicionālajām mācību grāmatām. Populāras grāmatas labāk iepirkt lētākos iesējumos

un vairākos eksemplāros. Manuskripti, retās grāmatas nav piemērotas skolu bibliotēkām.

3.16.Uzziņu literatūra ir gan bērniem, gan pieaugušajiem domātas mūsdienīgas, daudzsējumu

enciklopēdijas, valodu vārdnīcas, skaidrojošās vārdnīcas, atlanti, almanahi,

gadagrāmatas, rokasgrāmatas. Ļoti vēlams arī bibliogrāfiskie rādītāji, periodisko

izdevumu katalogi.

3.17.Visos mācību priekšmetos nepieciešami maksimāli daudz periodiskie izdevumi 40 – 100

nosaukumi. Jācenšas izmantot iespēja tos iegādāties bez maksas.

3.18.Nepieciešams vismaz viens dienas laikraksts. Vēlami vietējie, valsts, starptautiska

mēroga laikraksti

3.19.Populāru laikrakstu kopijas, izgriezumus, kartes, attēlus, ilustratīvos materiālus lietderīgi

glabāt kastēs. Tie ir aktuāli materiāli nav nepieciešams tos kataloģizēt. Parasti tos ievieto

tematiskos vāciņos un sakārto pēc alfabēta.

3.20.Oficiālas publikācijas skolu bibliotēkām ir mazāk piemērotas to vispārīgā rakstura dēļ,

tās grūti attiecināt uz kādu mācību priekšmeti.

3.21.Kā uzziņas materiāls saglabājamas atsevišķas mācību grāmatas, kas ir vienā (nedaudzos)

eksemplāros. Mācību grāmatu komplektus nevajag inventarizēt.

3.22.Jāveido karšu – īpaši vietējā novada – kolekcijas un tūrisma uzziņu materiālu klāsts.

3.23.Skolotāju – priekšmetu pasniedzēju un SBIC speciālistu vajadzībām nepieciešamo plašs

metodisko materiālu klāsts, lai nodrošinātu viņu profesionālās izaugsmes vajadzības:

mācību literatūra, metodiskā literatūra, programmas, rokas grāmatas, periodiskie

izdevumi, videomateriāli, u.c. Materiāliem jābūt mūsdienīgiem, to krājums var nebūt

liels.

3.24.Modeļu, diarāmu, skulptūru, mulāžu, kolekciju, spēļu, rotaļlietu, mākslas priekšmetu,

suvenīru, skolēnu projektu materiālu, u.c. iegāde atkarīga no darbinieku radošās pieejas

un iniciatīvas. Prakse liecina, ka daudzās skolās šos materiālus glabā mācību kabinetos.

Tādā gadījumā bibliotēkā jābūt noteiktai uzskaites sistēmai, lai ļautu šos materiālus

izmantot citiem skolotājiem. Vēlami arī katalogi (saraksti) ar publiskajās bibliotēkās

pieejamiem materiāliem (programmas, lekcijas, referāti, novadpētniecības materiāli,

pārgājienu un ekskursiju apraksti, u.c.), kā arī informācija par cilvēkiem, kas var stāstīt

skolēniem par noteiktām tēmām.

3.25.Tām mākslas darbu reprodukcijām un skicēm, kas nav kataloģizētas, ir gan informatīva,

gan estētiska vērtība. Mākslas darbus izstāda SBIC telpās vai jebkurā citā vietā skolā un

regulāri maina. Tos var izsniegt uz mācību kabinetiem, arī uz mājām. Šim nolūkam

reprodukcijas ir jāierāmē. No vietējiem māksliniekiem un mākslas studentiem vēlams

iegūt darbus ar estētisku vērtību vai dažādu mākslas veidu un izpildījuma tehnikas

paraugus. Īpaši vērtīgi ir unikāli vietējie mākslas darbi. Mākslas reprodukciju komplekti

iepērkami. Mākslas fondā nepieciešamas vismaz 200 vienības.

3.26.Diapozitīvu krājumu veido 1400 vienības. Tos var iegādāties muzejos, tūrisma objektos,

iegūt kā dāvinājumus no cilvēkiem, kas bijuši ceļojumos. Ja diapozitīvus gatavo no

grāmatu ilustrācijām, jāievēro autortiesību likums.

3.27.SBIC jāparedz vieta 16 mm filmu demonstrēšanai. Tās lietderīgi pasūtīt skolai no

reģionālā centra. Gadījumos , ja kādu filmu demonstrē biežāk kā 10 reizes gadā, tā

jāiegādājas skolai. Filmu krājumā ietveramas dažādu žanru filmas un fragmenti, kas

veicina diskusiju.

3.28.Valodu apguvei komplektējami daudzveidīgi audiomateriāli (kasetes, skaņuplates), kuru

saturs ietver prozas un dzejas lasījumus, sarunu valodas paraugus, mūzikas skaņdarbus.

Populāras mūzikas ierakstus var iegūt kā dāvinājumus. Ērtākai lietošanai skaņu plates

pārrakstāmas kasetēs. Kasešu fondiem ir tendence pieaugt.

3.29.Ikvienam audio materiālu veidam nepieciešama atbilstoša atskaņošanas tehnika. Pasaulē

populārākā forma ir kasešu atskaņotāji. Jāveido vietējo ierakstu fonds –

novadpētniecības materiāli ar cilvēku – notikumu aculiecinieku atmiņu ierakstiem. 10

gadu laikā iespējams izveidot fondu ar 1000 audiokasetēm.

3.30.Filmu variantiem nepieciešams skaņu ieraksta iespiedvariants grāmatiņā vai rakstiski

norādījumi skolotājam. Filmas ražo visos mācību priekšmetos. Fonda lielums – 100

filmas vai fragmenti. Tas var būt mazāks, ja ir pietiekams diapozitīvu vai

datorprogrammu krājums.

3.31.Cieta papīra aploksnēs glabājami caurspīdīgie kodoskopa materiāli. Tie izmantojami

visos mācību priekšmetos. Var iepirkt vai gatavot paši. Nepieciešamas 1000 vienības.

3.32.Nepieciešams vismaz viens globuss.

3.33.Multimediju komplekti, programmētās apmācības materiāli, datorprogrammas

izmantojumi konkrētiem mērķiem un konkrētu tēmu mācīšanai. To izmantošanai

nepieciešami iepriekšēja skolotāju apmācība.

3.34.Filmas pamazām aizstāj videokasetes. Tās tiek ražotas tieši skolu vajadzībām. Ieteicams

iegādāties 10 videokasetes gadā. Līdztekus videofilmā jāfiksē aktuāli skolas dzīves

notikumi, kam ir vēsturiska nozīme. Saskaņā ar autortiesību likumu var ierakstīt

televīzijas raidījumus un izmantot tos mācību procesā.

3.35.Ar datoru ienākšanu skolā jāveido daudzveidīgs datorprogrammu fonds:

    1. kā ilustratīvs materiāls noteiktām tēmām atsevišķos priekšmetos;
    2. izmantošanai interaktīvajā un integrētajā apmācībā;
    3. kā statistikas un uzziņas materiāls dažādām mācību programmām;
    4. bibliogrāfiskā rakstura datu bāzes veidošanai, kas lietojama skolā, piem.:
    1. mācību materiāli (jaunās skolas uz reiz sāk ar datorizēta kataloga izveidi; skolās, kur eksistē tradicionālā kartotēka – to noslēdz un turpina uzskaiti datorizētajā katalogā.)
    2. ārpusskolas esošie materiāli
    1. datorprogrammas sadzīves (ikdienas) vajadzībām;
    2. datorprogrammas atpūtai (piem. spēles);
    3. skolēnu izveidotas programmas

Datorprogrammu fondu gadā palielina vidēji par 10 programmām, šim nolūkam izmantojot gan komerciāli ražotās, gan pašu spēkiem veidotās. Programmu fonds atkarīgs no skolā pieejamajām iekārtām (datoriem).

 

IV nodaļa

IEKĀRTAS (APRĪKOJUMS)

SBIC aprīkojuma mērķis nodrošināt fizisko (materiālo) pamatu (bāzi) informācijas ieguves vajadzībām skolā. Tā dizains nodrošina gan skolēniem, gan skolotājiem funkcionāli un vizuāli patīkamu mācību vidi saskaņā ar SBIC koncepciju. Izvēlētā vieta apstiprina prasību, ka SBIC materiāli kalpo mācību procesam, bet mācīšanās ir sabiedrības attīstīšanās priekšnoteikums.

Aprīkojuma plānošana

4.1.Ikvienā jaunā skolas ēkā jāparedz vieta SBIC. Šī centra izveides plānošanā iesaistās

  1. pašvaldības vadītāji un paredz telpas (skolā vai ārpus tās), materiālus, pakalpojumu sniegšanu. Nosaka SBIC lomu bibliotēku tīklā. Nodrošina iespēju SBIC nemitīgi paplašināties kā ar fondiem, tā arī ar telpām.

4.2.Vecās skolu ēkās SBIC atvēl vienu vai vairākas klašu telpas, daļu gaiteņa, ko iespējams

apvienot ar klasi, pārveido ēdināšanas vai sporta telpas vai projektē papildus ēku (piebūvi)

pie skolas. Ieteicams vadīties pēc tādiem pašiem noteikumiem, kādus izvirza jaunajām

skolām.

4.3.Plānojot centru, svarīgi ņemt vērā bērnu invalīdu vajadzības – apgādāt ar speciālām

ierīcēm, atbalstiem, lielākām durvīm, uzbraucamajiem celiņiem, u.c.

4.4.Skolas tuvumā esošo publisko bibliotēku nevar uzskatīt par SBIC, ja tā nespēj izpildīt

šādas prasības:

    1. kvalificēti SBIC speciālisti
    2. skolas mācību programmām atbilstoši fondi;
    3. iespēja skolēniem un skolotājiem izmantot bibliotēku visu mācību dienu.

4.5.Vietās, kur bibliotēku pakalpojumi nav atbilstošā līmenī vai citas bibliotēkas atrodas tālu,

situāciju var uzlabot, apvienojot skolas un publiskās bibliotēkas iekārtas. Jāstrādā atbilstoši

vadlīnijām arī tad, ja centrs atrodas skolā, bet darbojas kā kopīgs skolas un publiskais

mediju centrs.

SBIC plānošana

4.6.Atrašanās vietu lietderīgāk paredzēt 1.stāvā. Jānodrošina ērta fondu nogādāšana un

izmantošana klasēs, kā arī ērta pieejamība materiāliem centra telpās. Nav ieteicams centru

izmantot kā klasi vai mācību telpu.

4.7.Lai gan SBIC atrašanās vēlama galveno skolēnu plūsmu tuvumā, jāraugās, lai to

netraucētu dažādi trokšņu avoti (iela, mūzikas klase, sporta zāle). Sienu, griestu, grīdu

apdarē izmantojami troksni absorbējoši materiāli.

4.8.Apsildīšanas, ventilācijas, sanitārās normas ir tādas pašas kā citām skolas telpām. Nav

nepieciešamas centram atsevišķas atpūtas, mazgājamās telpas un tualetes. Ja centra

darbība paredzēta arī brīvajās dienās, vakaros, vasarās, jāplāno iekļūšana telpās un drošība.

4.9.Apgaismojuma kvalitāte ir vienlīdz svarīga ar tā kvantitāti. Dabīgais apgaismojums

parasti ir nepietiekams. Mākslīgais apgaismojums jāierīko netiešs, virs redzes līnijas,

spīdumu neizraisošs. Nav ieteicams galda apgaismojums. Logi plānojami augstāk, lai

vairāk vietas būtu sienu plauktiem. Logu izvietojumam jābūt funkcionālam (gaismas,

vēdināšana) un estētiskam.

4.10.Centram jābūt tīram, plašam, pievilcīgam. Pārdomāts estētiskais noformējums veicina

pozitīvu noskaņojumu, vēlmi meklēt, lasīt. Arī telpaugi, akvāriji, mākslas darbi veicina

izziņas procesu, rekreāciju un estētiskās jūtas.

 

Piemērotu telpu nodrošināšana

4.11.Centra izveidē iesaistās viesi, kas izmantos, ņemot vērā gan vispārējos izglītības mērķus,

gan konkrētās skolas vajadzības, gan faktu, ka centrs nemitīgi paplašināsies. Skaidri

jāapzinās 3 galvenie centra izmantošanas veidi:

  1. SBIC nodrošina iespēju skolēnam, skolotājiem, centra darbiniekiem lasīt, klausīties, skatīties materiālus;
  2. nodrošina iespēju pašiem veidot savus materiālus;
  3. nodrošina iespēju centra darbiniekiem iegūt, apstrādāt, sagatavot un izsniegt materiālus.

Katrs šī darba apjoms dažādās skolās var būt atšķirīgs. Plānojot svarīgi vienoties, kāda

veida nodarbībām nepieciešamas atbilstošas telpas.

4.12.Apmeklētāju plūsma nosaka nepieciešamo vietu un mēbeļu izvietojumu. Jāņem vērā, ka

būs individuāli apmeklētāji, grupas un klases, kas ieradīsies veikt konkrētus uzdevumus.

Lietotāju plūsmu raksturo kā pašregulējošu jēdzienu. Tas nozīmē, ka jārada iespēja brīvi

pārvietoties no kartotēkām līdz dažāda veida materiāliem. Lietderīgi iekrāsot grīdu un

laukumus attiecīgās krāsās, izveidot norādījuma zīmes. Telpas ērti pārveidot ar

pārbīdāmām sienām un plauktiem.

4.13.Tradicionāli lielāko SBIC telpu atvēl lasītavai (pēdējā laikā tā kalpo arī kā klausīšanās un

skatīšanās telpa). Vēlamie telpas platības normatīvi ir 3,72 m2 uz lasītāju, lai vienlaicīgi

nodrošinātu sēdvietas 10% skolas skolēnu. Šajā platībā ietilpst arī pakalpojumu

sniegšanai nepieciešamās telpas (piem.: informatīvie materiāli, kopētājs, dators,

kartotēka, izstāžu stendi, atstarpe starp plauktiem, galdiem. Atstarpe starp plauktiem

jāplāno tik lielas, lai tās var izmantot bērni, invalīdi braucamajos ratiņos).

4.14.Vidusskolās raksturīgākās individuālās nodarbes, pamatskolās – grupu: kopīga lasīšana,

stāstīšana, iestudējumi. Vēlama atsevišķa telpa diskusijām, konferencēm. Individuālajam

darbam vēlamā vietas platība ir 4x3ft. Un 5x5ft.

4.15.Ieejas un izejas durvīm jābūt labi redzamām, pietiekoši lielām, īpaši tad, ja to tuvumā

tiek novietotas apmeklētāju personīgās mantas. Ieejas tuvumā vēlams izvietot

informācijas stendus un plauktus, kas ir estētiski pievilcīgi noformēti un iepazīstina ar

aktuālākajiem materiāliem kā arī ar dažādiem skolēnu veidotiem mācību materiāliem.

Rezerves izejas plāno atbilstoši celtniecības noteikumiem, ikdienā tās nelieto.

4.16.Informācijas stenda atrašanās vieta vēlama galvenā kataloga tuvumā uzziņas un

biogrāfisko materiālu tuvumā. Tā kā šeit vienmēr uzturēsies daudz apmeklētāji, jāatstāj

pietiekoši daudz brīvas vietas. Smagi un lieli uzziņu sējumi jānovieto uz stabiliem

plauktiem.

4.17.Izsnieguma galda tuvumā novietojams kopētājs. Arī šajā zonā jāplāno pietiekoši

daudz vietas.

4.18.Ja iespējams, netālu no ieejas veidojama atpūtas zona ar atpūtas krēsliem, zemiem

galdiņiem, uz kuriem novietoti jaunākie periodiskie izdevumi. Apmēram 10% sēdekļu

novietojami šajā zonā.

4.19.Lai gan pieaug to programmu skaits, kas balstās uz skolēnu patstāvīgo darbu skolas

bibliotēkas informācijas centrā, lasītāju skaitam, kas vienlaicīgi atrodas centra telpās,

nevajadzētu pārsniegt 100 cilvēkus. Lielās skolās ar vairākiem darbiniekiem vēlams

lasītavām atvēlēt vairākas telpas.

4.20.Dažās ļoti lielās skolās praktizē atbilstošu mācību centru izveidi pie attiecīgo mācību

priekšmetu kabinetiem. Šeit strādā bibliotēkas darbinieks un izsniedz mācību materiālu

dublikātus, kas savukārt sadārdzina izmaksas.

4.21.SBIC veidošana jāsāk ar darba telpas izveidi. Šajā telpā bibliotēkas darbinieki veic

fondu apstrādi un reģistrāciju, kopē, pavairo materiālus, apkopo preses un

novadpētniecības materiālus, veido izstādes, veic skaņu ierakstus, sagatavo materiālu

komplektus izsniegšanai, u.c. Šeit var strādāt arī skolotāji, gatavojot materiālu stundām.

Darba telpā nepieciešams 3m2 uz cilvēku. Mazākais telpas izmērs – 83,7 m2. Vēlams liels

galds, uz kura veidot uzskates materiālus, kā arī izlietne un ūdens. Blakus nepieciešama

neliela aptumšojama telpa, kur glabāt tehnisko aprīkojumu. Ieteicamā platība 13,94 m2.

4.22.Tā kā darba telpā bieži vien strādā neprofesionāli bibliotēkas darbinieki, tai jāatrodas

bibliotēkas darbinieka darba vietas tuvumā, kas vajadzības gadījumā sniegs nepieciešamo

palīdzību. Darba telpā vēlami plaukti ar atvāžamām virsmā, izvelkamām atvilktnēm, kur

glabāt apstrādājamos un labojamos materiālus. Pietiekoši liels galds , uz kura likt

materiālus.

4.23.Materiāliem un iekārtām, kuru lietošana ir ierobežota (globusi, kartes, uzskates līdzekļi)

vēlama sava vieta, kas ir pārredzama no bibliotekāra darba vietas drošības nolūkos. Filmu

glabāšanai vajadzīga vēsāka telpa. Telpā, kur atradīsies datori, nepieciešama lielāka

drošība. Periodisko izdevumu glabātavā vajadzīgs labs apgaismojums.

4.24.Bibliotekāra darba vieta iekārtojama tā, lai būtu viegli pārredzēt visas centra darba zonas,

kā arī viegli pieejami katalogi un reģistrācijas (uzskaites) kartiņas.

4.25.Papildus iepriekš nosauktajām darba zonām, bibliotēkā nepieciešama pietiekoši liela

vieta klasei vai skolotāju grupai mācību uzdevumu veikšanai, apmācībai, metodiskajām

sanāksmēm. Tās ir nodarbības lielākām grupām, kuras bibliotēkas darbinieki iepriekš

plāno un sagatavo visus nepieciešamos materiālus (iespieddarbus un audiovizuālos

materiālus). Kā arī sniedz nepieciešamos paskaidrojumus uzdevumu veikšanai. Parasti tas

saistīts ar video filmu noskatīšanos, dzejas lasījumiem, dramatiskiem uzvedumiem, u.c.

4.26.Ļoti vēlamas nelielas telpas (14m2), kur organizēt grupu darbu, diskusijas. Ja iespējams,

tur novieto tehniskos līdzekļus audio vizuālo materiālu izmantošanai.

Mēbeles

4.27.SBIC mēbeles vēlamas izturīgas, viegli kopjamas un tīrāmas, atbilstošas to veicamajām

funkcijām, estētiski pievilcīgas, piemērotas skolēnu vecumam. Jācenšas visu mēbeļu

(galdi, krēsli, plaukti, skapji, statīvi) dizainu saskaņot. Vietējiem apstākļiem raksturīgos

dabīgos materiālus var kombinēt ar atbilstoši krāsotām mēbelēm. Ja mēbeles gatavo

vietējie meistari, viņi jāiepazīstina ar vispārējiem bibliotēkas standartiem.

4.28.Galdiem nav vēlami šķērskoki, atvilknes. Virsma ieteicama matēta. Zem galda kājām

vēlami slīdoši paliktnīši, lai galdus vieglāk pārbīdīt. Parasti lieto taisnstūra galdus

(1,83x0,91m). Apļi vai trapecveida piemēroti neregulāras formas telpām. Īpaši galdi

nepieciešami darbam pie kopētāja (strādā stāvot) un atpūtas zonā.

4.29.Jāizvēlas ērti krēsli, taču telpu nevajag nevajadzīgi pārblīvēt ar krēsliem. Kā alternatīvu

variantu var izmantot ķeblīšus, paklājus, spilvenus vai citāda veida grīdas segumu. Krēsli

vajadzīgi pie visām darba vietām (pie datora, izsniegumu galda, materiālu apstrādes

telpā). Jāiegādājas dažāda izmēra krēsli.

4.30.Individuālajam darbam lietderīgas daļēji slēgtas kabīnes, kas parasti sagrupētas pa 4

darba vietām. Tajās ir kontakts magnetafona vai datora pieslēgšanai. Šādas darba vietas

vēlamas vidusskolās. Pamatskolā nepieciešamo vienatnes sajūtu jaunāko klašu lasītājiem

var radīt ar dažādu kubu, paklāju un citu neformālu mēbeļu palīdzību.

4.31.Lietderīgi arī klases tipa soli ar izvelkamām atvilknēm, kuras var būt arī aizslēdzamas.

4.32.Ja skolas bibliotēkas informācijas centrā ir katalogs uz kartītēm, tam nepieciešams īpašs

skapītis ar mazām atvilknēm, kurās drošības nolūkos ir stienīši kartiņu uzvēršanai. Ja tiek

veidots elektroniskais katalogs datorā, tad ikvienam apmeklētājam jānodrošina ērta pieeja

šim katalogam. Dators novietojams uz galda, pie kura ir krēsls darbam.

4.33.Ir iespējams iegādāties bibliotēkām domātas standarta mēbeles, kas speciāli projektētas

to veicamajām funkcijām – periodisko izdevumu plaukts, statīvi kartēm, slīpi plaukti

atlantiem, izvelkami plaukti, trepītes, kastes multimediju glabāšanai, u.c. Jāatceras, ka

videokasetes un datorprogrammas nedrīkst glabāt magnētisku priekšmetu tuvumā.

4.34.Grāmatu plauktus gatavo no tradicionāliem, vietējiem materiāliem, stabilus, ērti

pieejamus, kā arī ērti pārveidojamus un papildināmus fondu pieauguma nodrošināšanai.

Lai plaukti neliektos no grāmatu smaguma, to biezums vēlams 15,9mm – 25,4mm,

iedalījumu platums 0,75 – 0,91m. Plaukti droši jānostiprina, lai tiem nebūtu iespējams

apgāzties.

4.35.Bilžu grāmatas un preses izdevumus novieto īpašos izstāžu plauktos ar vāku pret lasītāju,

tā rosinot interesi apskatīt šīs grāmatas. Apskatei var izvietot arī video un audio kasešu

vāciņus. Pašas kasetes drošības nolūkos glabā darba telpā.

4.36.Kopējais plauktu skaits atkarīgs no vietējām iespējām un centra attīstības plāniem, kā arī

lietotāju vajadzībām.

Ieteicamā platība:

grāmatām 8 – 10 sējumi uz 0,3m

uzziņu sējumiem 6 uz 0,3m

bilžu grāmatām 12 – 14 sējumi uz 0,3m

periodika 1 gada mēnešu izdevumu

komplekts uz 0,3m

Materiālu atdalīšana ar šķirkļiem aizņem vairāk vietas nekā tematisku materiālu

grupēšana atsevišķos plauktu nodalījumos. Svarīgi, lai drukātie materiāli būtu

novietoti kopā ar audiovizuālajiem materiāliem, lai skolēni saprastu, ka jebkuram

tematam ir pieejamas grāmatas, kā arī citi materiāli.

4.37.Materiālu izmēri nosaka attālumu no viena plaukta līdz otram, kā arī nepieciešamo

plauktu daudzumu.

4.38.Vismaz viens plaukts nepieciešams pie izsniegumu galda kā arī lasītavās. Darba telpā

nepieciešami plaukti uzskates līdzekļu, modeļu, rotaļlietu glabāšanai. Mākslas darbu

reprodukcijas, plakāti, kartes ērti glabāt seklās atvilknēs. Lasītavās var novietot griežamu

plauktu uz kura izvieto jaunākos preses izdevumus, grāmatas, kasetes.

Aprīkojums (tehniskie līdzekļi)

4.39.Pieslēgums centralizētajiem informācijas pakalpojumiem dod iespēju samazināt

nepieciešamo tehnisko līdzekļu skaitu skolā. Centra veidošanās sākuma posmā darba

telpā nepieciešami šādi tehniskie līdzekļi: rakstāmmašīna, kopētājs, diaprojektors,

kodoskops, videomagnetafons, dators, ekrāns. Daļa šo tehnisko līdzekļu var atrasties citās

skolas telpās, ar noteikumu, ka tie ir brīvi pieejami SBIC darbam.

4.40.Turpmākajā centra attīstības stadijā iegādājas citus tehniskos līdzekļus: rasējumais galds

ar paceļamu virsmu, videokamera, video monitors, printeris.

4.41.Pārvietojamās tāfeles, radioaparāts, ekrāns, filmu projicēšanas aparāts, audio kasešu

klausīšanās kabīnes, kasešu magnetafons, atskaņotājs.

4.42.Jāpadomā, kurus tehniskos līdzekļus jāiegādājas vairāk par vienu – cik bieži to izmanto,

kā arī ņemot vērā iespēju sabojāties. Iegādājoties tehniskos līdzekļus vadās no

sekojošiem kritērijiem:

  1. Nepieciešamība
  2. Lietošanas drošība un garantija
  3. Ērta un vienkārša ekspluatācija
  4. Ērta pārvietošanās iespēja
  5. Ērta un vienkārša apkope
  6. Iespēja apvienot ar citiem skolas informācijas līdzekļiem
  7. Daudzveidīga pielietošanas iespēja
  8. Apgādes iespēja ar demonstrējamajiem materiāliem
  9. Pieņemama cena

Reģionālo centru darbinieki izpēta, pārbauda pieejamos tehniskos līdzekļus, sastāda

rekomendācijas un iepazīstina ar tām skolu centru darbiniekus.

4.43.Lai nodrošinātu sekmīgu un maksimālu tehnisko līdzekļu izmantošanu, pārdomāti

jāizplāno un jāierīko elektriskā instalācija. Visās nepieciešamajās darba vietās jāierīko

ērti aizsniedzami elektriskie kontakti. Tos nedrīkst aizsegt plaukti vai galdi. Jāizvairās no

atklātiem elektriskajiem vadiem, tiem jābūt zem apmetuma. Elektriskie slēdži ierīkojami

tā, lai jebkurā laikā varētu aptumšot telpu, kas paredzēta filmu un diapozitīvu skatīšanai.

4.44.Informācijas tehnoloģijas attīstība nodrošina iespējas skolu bibliotēku informācijas

centriem saņemt informāciju tieši caur pieslēgumu kopējiem tīkliem. Paredzot šādas

iespējas, plānojama datoru (monitoru) ievietošana katrā klasē. Taču pagaidām šādas

iekārtas ir ļoti dārgas un skolās ekonomiskāk izmantot pārvietojamos tehniskos līdzekļus.