Upe - ūdens dzīvnieku mājvieta

Upe ir mājvieta daudziem un dažādiem ūdens dzīvniekiem - gan labi pamanāmiem, gan ļoti maziem, pat mikroskopiskiem dzīvniekiem. Ūdens dzīvnieki upē apdzīvo dažādas tās daļas. Daļa sīku ūdens dzīvnieku visu savu mūžu pavada, peldot ūdenī, bet daļa - upes dziļumā. Dzīvnieki, kuri dzīvo ūdenī bez ciešākas saistības ar kādu stingru pamatu un pakļaujas ūdens plūsmai, ir ar nelielu ķermeni. Lielāko daļu piegrunts slāni apdzīvojošo dzīvnieku var labi saskatīt. To ķermeņi ir lielāki. Ūdens dzīvniekus iedala divās grupās -

  • mazajos jeb mikroskopiskajos ūdens dzīvniekos;
  • lielajos jeb makroskopiskajos ūdens dzīvniekos.

Mikroskopiskos dzīvniekus labi redzēt var tikai ar palielināmo stiklu, dažus no tiem - tikai ar mikroskopu. Pēc lieluma šajā grupā iekļautie dzīvnieki ir līdz 2 mm gari. Lielākā daļa šo mikroskopisko dzīvnieku visu laiku brīvi peld ūdenī, bez ciešākas saistības ar kādu stingrāku pamatu, un pakļaujas straumes plūdumam. Ir arī tādi, kuri apdzīvo upes centrālās daļas augšējo ūdens slāni, citi uzturas tuvāk upes gruntij vai slēpjas starp ūdensaugiem.

Ūdens masā mītošos mazos jeb mikroskopiskos organismus vienā vārdā sauc par planktonu. Visus mazos ūdens masā dzīvojošos dzīvniekus kopā sauc par dzīvnieku jeb zooplanktonu. Protams, sīkie dzīvnieki ūdenī pārvietojas, bet salīdzinājumā ar zivju vai ūdenskukaiņu peldēšanas spējām šī pārvietošanās ir niecīga. Tādēļ tie nespēj pretoties straumes plūsmai.

Zooplanktonu veido sīki vēžveidīgie airkāji un ūdensblusas. Airkāji pārvietojas uz priekšu, kustinot kājas, - it kā airējoties. Tāpēc arī tiem ir dots šāds nosaukums. Ūdensblusas - gluži pretēji airkājiem - uz priekšu pārvietojas, kustinot savas zariem līdzīgās antenas. Ūdensblusas peld nevienmērīgi - it kā ar palēcieniem. Šāds peldēšanas veids atgādina blusas lēcienus. No tā arī radies to latviskais nosaukums - ūdensblusas. Citās valodās ūdensblusu nosaukums ir veidots, izmantojot kādas citas to raksturojošas pazīmes. Tiešā tulkojumā no krievu valodas ūdensblusas būtu - zarūsaiņi.

Lai vieglāk varētu saprasties dažādās valodās runājošie pētnieki, visiem augiem un dzīvniekiem ir doti nosaukumi arī latīņu valodā. Tā, piemēram, airkājus latīniski sauc Copepoda, bet ūdensblusas - Cladocera.

Upes zooplanktonā ietilpst arī virpotāji un vienšūņi. Šo ūdens dzīvnieku ķermeņa priekšgalā apļveidā ir sakārtotas skropstiņas. Tās kustinot, rodas virpuļveidīga ūdens plūsma, un tādā veidā ūdenī izšķīdušās barības vielas nokļūst līdz virpotāju mutes atverei. No tā arī radies šo ūdens dzīvnieku latviskais nosaukums.

Upes virsējos slāņos dzīvojošie planktona dzīvnieki pārtiek no aļģēm, mikrobiem un baktērijām, bet tuvāk gruntij vai starp augiem dzīvojošie - galvenokārt no sīkām atmirušo augu daļiņām. Lielākie planktona dzīvnieki ir plēsēji un pārtiek no citiem zooplanktona organismiem. Plēsīgas ir dažas virpotāju sugas un lielākā daļa airkājvēzīšu.

Upēs dzīvo vēl viena organismu grupa - mikroorganismi. Tie ir atrodami gan ūdenī, gan uz grunts, gan glumajā slānī, kāds veidojas uz ūdensaugiem. Mikroorganismi ir saistīti ar visiem ūdenī notiekošajiem procesiem. Tie savas dzīvības uzturēšanai un barības iegūšanai sašķeļ un pārveido organiskās vielas. Organiskās vielas ir gan atmirušo augu daļiņas, gan ūdenī iebirušo koku zariņi un mizas, gan arī dūņas. Kad mirkoorganismi organiskās vielas ir pārveidojuši vienkāršākos savienojumos, tos barībai izmanto gan lielie, gan sīkie ūdens masā dzīvojošie ūdensaugi. Daži no mikroorganismi savas dzīvības uzturēšanai izmanto ūdenī nokļuvušās ķīmiskās vielas. Ir tādi mikroorganismi, kuri sadala dzelzs savienojumus, ir arī tādi, kuri barībai izmanto ūdenī ieskaloto naftu.

Makroskopisko ūdens dzīvnieku grupā ietilpst tie ūdens dzīvnieki, kuri ir lielāki par 2 mm un sasniedz 10 cm garumu. Par savu mājvietu šie lielākie ūdens dzīvnieki ir izvēlējušies upes dziļākos slāņus. Lielie jeb makroskopiskie ūdens dzīvnieki dzīvi pavada vai nu ierakušies gruntī, vai dzīvo zem akmeņiem un starp tiem, vai arī ir paslēpušies starp ūdens augiem.

Ūdens dzīvniekus, kuri apdzīvo upes piegrunts daļu, sauc par bentosu. "Benthos" tulkojumā no grieķu valodas nozīmē "dziļums". Tāpat kā planktonu, arī bentosa organismus iedala augu bentosā un dzīvnieku bentosā - zoobentosā. Rūpīgi aplūkojot upes grunti, tajā iegremdētos akmeņus un ūdensaugu zemūdens daļas, varam pamanīt gliemežus, ūdens ēzelīšus, sānpeldes, vaboles, arī dēles. Šeit ieraudzīsim arī daudzus un dažādus kukaiņu kāpurus - spāru, viendienīšu, maksteņu, strauteņu un vaboļu kāpurus. Atšķirībā no planktona dzīvniekiem, kuri ir pielāgojušies dzīvei ūdens masā, bentosa dzīvnieki ir lielāki, smagāki un ar aci viegli pamanāmi. Upes piegrunts slānī, kur tie uzturas, ir vislielākais straumes spēks. Lai netiktu aizskaloti, gliemeži ar savu muskuļoto kāju piestiprinās pie akmeņiem. Dēles šim nolūkam izmanto piesūcekņus. Citādāku pielāgošanās veidu ir izvēlējušies maksteņu kāpuri. Šie kāpuri apdzīvo pašu izveidotas mājiņas - makstis. No tā radies arī to nosaukums. Katra maksteņu suga mājiņas būvniecībai ir izvēlējusies citādu materiālu. Straujajās vietās dzīvojošās makstenes savas mājiņas veido no smaga materiāla - akmeņiem un smilšu graudiņiem. Makstenes ar akmeņu mājiņām droši rāpo pa upes grunti. Tās, kuras savas mājiņas ir būvējušas tikai no smilšu graudiņiem, ar īpašiem pavedieniem piestiprinās pie lielākiem akmeņiem.

Starp akmeņiem, kur organismi vairāk pasargāti no straumes iedarbības, atradīsim vēl vairāk dzīvības. Šeit sastopami gan viendienīšu, gan maksteņu kāpuri un daudziem no tiem ir saplacināti ķermeņi. Šie kāpuri ir lieli pēc virsmas laukuma, bet plakani, jo tādiem tiem vieglāk pārvarēt straumes pretestību.