Nesenā pagātnē pār Eiropu līstošais lietus bija tīrs. Mūsdienās ogļu, naftas un dabasgāzes dedzināšana milzīgos daudzumos lietusūdeni ir padarījusi netīru. Tomēr tagad mēs zinām, ka šāda problēma pastāv un to nepieciešams novērst.
Iedomājies šādu ainu: Jūs abi ar tēti braucat ar automašīnu uz ezeru makšķerēt. Tavs tētis šajā ezerā ir makšķerējis vēl būdams mazs zēns un arī tu tagad sagaidi lielu lomu. Jūs pabraucat garām rūpnīcai un redzat no skursteņiem veļamies biezus dūmus. Mazliet tālāk ir spēkstacija, kas ražo elektroenerģiju. Arī šeit debesīs veļas dūmi. Pēc stundas jūs jau esat ezera krastā un izkāpjat no mašīnas. Paskatījies visapkārt tu ievēro, ka mežs izskatās slims, skujkokiem nobiris daudz adatu. Izgājuši cauri mežiņam, jūs apsēžaties krastā un sākat makšķerēt, taču pa visu dienu nekožas neviena zivs! Tētis to nekādi nevar saprast, jo tad kad viņš te makšķerēja savā bērnībā, vienmēr vilka lielu lomu. Un nevienam no jums neienāca prātā, ka gan slimajam mežam, gan pazudušajām zivīm ir kāds sakars ar redzētajiem skursteņiem.
Daudz kas ir mainījies kopš tā laika, kad tavs tētis bija mazs zēns. Pēdējo 30 gadu laikā automašīnu skaits Eiropā ir pieckāršojies un mēs ceļam, pērkam, izlietojam un izsviežam daudz vairāk nekā agrāk. Lai apgādātu sevi ar tām lietām, ko vēlamies, mums vajag arvien vairāk rūpnīcu, kas ražotu preces, arvien vairāk kravas automobiļu, kuģu un lidmašīnu, lai preces no rūpnīcām piegādātu cilvēkiem, kas tās nopirks - mums. Vienlaikus mums vajag arvien vairāk enerģijas, lai nodrošinātu gan automašīnas, gan rūpnīcas.
Visvienkāršākais enerģijas ražošanas veids ir sadedzinot naftas produktus, ogles vai dabasgāzi. Tas ir gan kurināmais rūpnīcu un mūsu māju apsildīšanai, gan degviela automašīnu, kuģu un lidmašīnu dzinējiem.
Ogles, naftas produktus vai gāzi sadedzina arī spēkstacijās, lai saražotu elektroenerģiju. Elektroenerģija darbina rūpnīcu darbgaldus, apsilda un apgaismo mūsu mājas un baro mūsu televizorus. Elektroenerģijas ražošanai izmanto arī kodolenerģiju, ūdens vai vēja enerģiju, taču vairumā valstu tomēr sadedzina naftas produktus, ogles vai dabasgāzi.
ASV un Eiropas iedzīvotāji patērē lielāko daļu no visā pasaulē saražotās enerģijas. Amerikāņi patērē vairāk enerģijas nekā Eiropas iedzīvotāji. Un uz ceļiem Rietumeiropā ir vairāk automašīnu nekā Austrumeiropā. Taču rūpnīcas Austrumeiropā patērē daudz vairāk enerģijas nekā tādas pašas - Rietumeiropā. Viens cilvēks Dānijā izmanto tik daudz enerģijas, ka, lai paveiktu to pašu darbu, ko priekš viņa šobrīd dara mašīnas, viņam būtu jānodarbina 60 līdz 100 cilvēki. Pabarot mašīnas ar naftu un oglēm ir daudz lētāk nekā samaksāt cilvēkiem darba algu.