Daudzām koku sugām, piemēram, priedei, eglei, lapeglei, bērzam, lazdai, ozolam, dižskābardim, vītolam un apsei piemīt sadzīvošanas spēja ar sēnēm. Sēnes un koki "apmainās" ar barības vielām. Koks sēnes apgādā ar organiskajām vielām, bet pretī saņem ūdeni un minerālvielas. Neviena sēņu suga pati nespēj saražot organiskās vielas. Šādu "sadarbību" starp kokiem un sēnēm sauc par mikorizu. Šķiet, ka koki ar šādu "kaimiņu" sausumu pacieš labāk. Sēnes rada arī citas vielas, kas uz koku iedarbojas līdzīgi zālēm, pasargājot tā saknes no sēnītēm un baktērijām.
Daudzas sēņu sugas ir kļuvušas reti sastopamas vai izzudušas pavisam, un mikorizas sēnes ir tās, kuras izzūd vispirms. Piemēram, Nīderlandē gaiss satur daudz sēra dioksīda un ir konstatēts, ka šeit sēnes sākušas izzust. Tādējādi sēnes ir pirmās, kas var parādīt, vai mežam draud piesārņojumu izraisītās slimības, jo tās pazūd ātrāk, nekā kokiem parādās pirmās slimības pazīmes.
