Divas minētās gāzes - SO2 un NOx, izplūstot no skursteņiem un automašīnu izpūtējiem, dabu piesārņo divējādi. Iedomājieties lielu rūpnīcu Londonas priekšpilsētā, kur dedzina ogles, no skursteņiem izsviežot atmosfērā sēra dioksīdu un slāpekļa oksīdus. Lielākā daļa gāzes nogulsnēsies uz zemes un kokiem putekļu veidā turpat priekšpilsētā, un cilvēki, kas tur dzīvo, tās ieelpos. Tādējādi vislielākais ļaunums cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem visbiežāk tiek nodarīts tiešā rūpnīcas tuvumā.
Tomēr gaisā vienmēr ir sīki ūdens pilieniņi, kas laiku pa laikam nokrīt zemē sniega vai lietus veidā. Lielas gāzu masas savienojas ar šiem ūdens pilieniņiem un veido skābes. Sajaucoties ar ūdeni, sēra dioksīds vaido sērskābi, bet slāpekļa oksīdi - slāpekļskābi.
Skābēm ar skāba garša un tās var apdedzināt. Divas no tām - citronskābe un etiķskābe ir atrodamas jebkurā virtuvē. Jūs jau zināt, ka citronam un etiķim ir skāba gārša, un, ja tie iekļūst kādā pušumā, piemēram, uz rokas, tad tas sāk sūrstēt.
Kas notiek tad, kad vējš sālsskābi un slāpekļskābi pūš projām no Londonas? Ja vējš pūtīs uz austrumiem, tad skābes tiks aiznestas pāri Ziemeļjūrai uz Norvēģiju. Skābes atmosfērā saglabājas tik ilgi, kamēr nenolīst lietus. Pēc dažām dienām vējš Londonā radušās skābes būs aiznesis uz Norvēģiju. Ja sāks līt, tad skābes nonāks tieši uz Norvēģijas. Ja nelīs Norvēģijā, tad kopā ar vēju tās pārvietosies tālāk uz Zviedriju.
Tātad - Londonā sadedzinātās ogles rada skābo lietu, kas piesārņo dabu Norvēģijā un Zviedrijā. Savukārt Norvēģijā sadedzinātā nafta tādā pašā veidā var piesārņot vidi Dānijā vai Krievijā.