Tagad jūs droši vien esat pietiekoši labi sagatavoti turpmākajam darbam - regulāriem nolasījumiem. Šajā mērījumu periodā jūs kļūsiet par jaunajiem zinātniekiem, un tas prasīs ļoti rūpīgu darbu, lai rezultāti būtu tik precīzi, cik vien iespējams.
Mēs esam sastādījuši speciālu karti mērījumu rezultātu pierakstīšanai, bet jūs tajā varat ierakstīt arī jebkuru citu svarīgu informāciju.'
Izvēlēties kādu noteiktu laiku, kurā jūs izdarīsiet mērījumus, vislabāk - no rīta.
Apskatiet staciju. Paskatieties uz vējrādi un atzīmējiet kartē vēja virzienu. Pierakstiet arī nokrišņu veidu - sniegs, lietus, utt
Apskatiet, vai lietusūdenī nav iekļuvis kāds netīrums. Putnu izmeši, putekļi, kukaiņi, augu gabaliņi vai kādi citi piemaisījumi var ietekmēt mērījumu precizitāti. Pierakstiet visu, ko atrodat traukā.
Ja maisiņā ūdens ir vairāk nekā viena tējkarote, tad pārejiet pie 4. soļa.
Ja ūdens ir mazāk par vienu tējkaroti, tad mērījums jāatkārto. Nomainiet maisiņu un gaidiet nokrišņus nākošajā dienā.
Maisiņu ar ūdeni izņemiet no trauka un novietojiet kādā citā trauciņā.
Uzmanību!
Ja kolektorā ir sniegs, vai ūdens maisiņā ir sasalis, tad pirms skābuma mērīšanas tas noteikti ir jāatkausē, jo sasalis ūdens ir parasti ir tīrāks.
Iemērciet ūdenī lakmusa papīriņu. Pagaidiet 10 minūtes, lai papīriņš nomaina krāsu. Tad salīdziniet to ar krāsu skalu.
Ierakstiet kartē iegūto pH vērtību.
Tīrs lietusūdens vienmēr ir nedaudz skābs, pH vērtība tam ir 5,7. Salīdziniet iegūto rezultātu ar šo skaitli.
Vai vietējie vēji rāda, ka tuvējās rūpnīcas izmeši varētu būt iekļuvuši kolektorā. Vai lietus, kas nolijis pēc vairākām "sausām" dienām, ir skābāks nekā citreiz?
Vai nokrišņu skābums ir vienāds gan lielā, gan mazā ūdens daudzumā? Vai lietusūdens vispār ir skābs?
