Savus iegūtos datus atsūtījušas astoņas skolas.  Kā redzams, no apkopotajiem datiem tabulā, tad tie piedāvāti divos variantos: nosakot ķērpju sugas, izmantojot  projekta mājas lapā ievietoto ķērpju noteicēju un nosakot ķērpju sugu skaitu, iedalot tos 3 grupās - kreves, lapu un krūmu ķērpji. Salīdzinot šos iesūtītos datus, var secināt, ka pirmais novērojums liecina, ka izmantojot bioindikācijas metodi redzams, Latvijas teritorijā praktiski varētu būt maznozīmīgs vai mērens piesārņojums.

Atsūtītie dati liecina, ka Latvijas teritorijā, īpaši Rojas un Engures pusē sastopamas pārsvarā ķērpju sugas, kas aug tīrā, nepiesārņotā vidē. Arī Ogres ģimnāzijas un Dzērbenes v-sk. iegūtie rezultāti uzrāda mazpiesārņotu vidi.

Veiktie novērojumi faktiski apstiprina tādu pašu tendenci attiecībā uz piesārņojuma novērtējumu, kāda parādījās jau 2. novērojumā. Šobrīd nevienā vietā bioindikācijas metodes neuzrāda ievērojamu piesārņojumu.

1) Skolām bija brīva izvēle - cik vietās novērojumus veikt, kā redzams, no atsūtītajiem datiem, vispilnīgāk ir veikts pirmais novērojums (te gan varētu būt piebilde, ka visi dati varētu būt vēl nesaņemti - tāpēc - gaidām nokavējušos).

2) Atsūtītie rezultāti liecina, ka Latvijas teritorijā veiktie novērojumi pārsvarā liecina, ka šajās vietās sastopamas tās ķērpju sugas, kuras mīl augt tīrā vidē vai nenozīmīga piesārņojuma apstākļos. Par ievērojamu piesārņojumu pagaidām liecina vienīgi Ogres ģimnāzijas atsūtītie rezultāti (kā redzams novērojumu tabulā, jo Ogres ģimnāzija ir atsūtījusi 6 protokolus, kuros rūpīgi ir izpētīta ķērpju flora uz katra atsevišķa koka, kaut gan par pilnīgu kopainu tas varētu neliecināt).