Ievads

„Ja māju aplūkojam tikai no vienas puses, mēs iegūstam nepilnīgu tēlu. Ir, piemēram, mājas, kas no vienas puses izskatās pēc pilīm, bet no otras - pēc nabadzīgām būdām. Tāpēc, lai gūtu priekšstatu par māju kopumā, mums tā jāapskata no visām pusēm. Taču mums ir arī jāieiet mājā iekšā.”

Mēģiniet iedomāties, ka jūs atrodaties mājā, kurā ir viss, ko jūs vien vēlaties, taču tajā ir tikai viens logs un vienas durvis. Izbaudījis visus mājā piedāvātos labumus, jūs pieejat pie loga un cauri miglas plīvuram ieraugāt ziedošu ābeli, ļaujot sevī ieplūst brīnumainām pavasara šalkām, kas mudina traukties un meklēt šo koku.

Tajā brīdī, kad satverat durvju rokturi, jums pretī mājā ienāk kāds stipri salijis vīrs, kurš stāsta: „Ārā ir negaiss. Visi koki vējā noliekti līdz zemei. Lietus lāses smagi kapā un spiež pie zemes ikvienu radību.”

Vai jūs spētu iziet ārā tādā laikā?

Cerību pilns jūs tomēr dodaties atkal pie loga, kurā izrādās joprojām redzama skaista vīzija. Tā vēl vairāk iedvesmo jūs doties meklējumu ceļos. Atkal durvis, un šoreiz jums pretim nāk saules staros apdedzis, izslāpis vīrs, asu šķembu sagrieztām kājām:

„Ārā saule dedzina un izžāvē ikkatru, kurš nespēj patverties ēnā vai mājā..”

Vai jūs dotos ārā tik iznīcinošā saulē?

Dzirdot vīra vārdus, jūs atkāpjaties pie loga un mēģināt pārliecināties, vai logā redzamā vīzija nav optisks vai sapņu māns. Vēsais loga stikls nevēsta neko, bet kokā jūtamās dzīvības alkas jau atkal sauc ceļā. Skrējiens pie durvīm un - nu tajā stāvošais trešais vīrs vairs nespēj jūs apstādināt. Jūs izskrienat ārā, kur kūsā pavasara elpa, kājas iegrimst mīkstā zāles paklājā, bet jums priekšā ābeles tēls - jau ābolu gaidās.

Dzīvē gadās situācijas, kad, pieņemot citu priekšstatus par apkārtējo realitāti, mēs izvēlamies nedomāt un nepiedalīties izziņas procesā paši. Lai tas nenotiktu, svarīgi apzināties, ka vienas un tās pašas lietas, jēdzieni, situācijas, katrā no mums rada pilnīgi atšķirīgas sajūtas un tiek niansēti atšķirīgi uztvertas, atbilstoši katra vērtību skalai, vajadzībām, pielietojamībai.

Ir iespējams saskatīt negaisu pat tad, ja tas vēl nav sācies un arī tad, ja tas nemaz nesāksies; iespējams sajust slāpes un salkumu esot arī paēdušam; sajust ziedošā ābelē rudens ražas burvību un ļaut notikt tam, ko tu patiesi jūti un novērtē.

Pirms aptuveni 3 gadiem pedagoģijas literatūrā bija iespējams iepazīt priekšstatu par Blūma taksonomijas jēdzienu.

Šī metode ieinteresēja un reizē arī atbaidīja ar daudzo svešvārdu lietojumu. Veidojās attieksme līdzīgi kā pret svešinieku pie mājas durvīm. Blūma taksonomijas skaidrojumā primāri tika akcentēta forma, neatklājot un nerealizējot saturu. Vairāk popularizējot taksonomiju kognitīvajā (izziņas) jomā, nepietiekama uzmanība tika vērsta ne mazāk svarīgākajām: afektīvajai (attieksmi veidojošai) un psihomotorajai (kustību iemaņas attīstošai) jomām.

Cenšoties izprast, pielietot un izpētīt Blūma taksonomijas izmantošanu mūsdienu mācību stundās,  tika izveidota pedagogu grupa, kuras darba rezultātus piedāvājam šajā izdevumā. Izpētot teorētisko materiālu un izmantojot iegūtās zināšanas praktiski, izkristalizējās un radās Blūma taksonomijas būtības izpratne un tika izveidoti pieredzes materiāli, kurus piedāvājam šajā izdevumā.

Kas tas ir - Blūma taksonomija?

Amerikāņu psihologa Bendžamina S. Blūma (1913. – 1999.) vārds arvien biežāk sastopams jaunākajos latviešu valodā izdotajos palīgmateriālos skolotājiem līdzās svešādi biedējošajam taksonomijas jēdzienam, kura izcelšanās meklējama grieķu valodas vārdos TAXIS - izvietojums noteiktā secībā un NOMUS - likums. Tādējādi jēdziens taksonomija tiek lietots kā sinonīms jēdzieniem „sistemātika”, „hierarhija, bet B. S. Blūms tam piešķīra - domāšanas un attieksmju veidošanās līmeņu skalas nozīmi.

Čikāgas universitātes profesora un viņa kolēģu pūles definēt un sistematizēt pedagoģiskos mērķus izziņas (kognitīvajā), emocionālajā (affektīvajā) un psihomotorajā (kustību attīstošajā) jomā vainagojās rezultātiem mūsu gadsimta sešdesmitajos gados. Kopš tā laika viņu izstrādātā domāšanas un attieksmju veidošanās līmeņu skala kļuvusi par vienu no mūsdienīga mācību procesa radīšanas pamatbalstiem.

Pavaicājiet sev vai pirmajiem pretimnākošajiem skolotājiem, kas ir mācību mērķi. Iespējams, ka kāds no kolēģiem lepni atbildēs -”Palīdzēt skolēnam kļūt par personību, kas apzinās savu vienreizību, ir atbildīga un brīva būtne, bet kādam citam pietiks ar vēlēšanos iemācīt bērniem reizrēķinu vai komatu likšanas noslēpumus. Bendžamins Blūms un viņa kolēģi mēģināja atrast zelta vidusceļu starp šiem bezgala plašajiem, abstraktajiem un ļoti šaurajiem skolotāja darbības virzītājiem. Viņu izveidotā mācību mērķu sistēma aptver skolēna izziņas un attieksmju veidošanas jomu dažādus līmeņus un ir saistīta ar augsti attīstītas domāšanas veicināšanu.