Ieteikumi skolotājiem
Ieteikumi
skolotājiem Blūma taksonomijas kognitīvajā jomā
Lai veiksmīgi mācību procesā izmantotu taksonomijas
kognitīvo jomu, ļoti svarīgi vispirms izprast katra līmeņa nozīmi, būtību un tikai
tad pievērst uzmanību piedāvātajiem jautājumu ievadvārdiem.
- Stundas sākumā nepieciešama rosinoša nodarbība, kas ne
tikai motivētu skolēnus turpmākajai darbībai, bet arī ļautu konstatēt pieredzes
līmeni par paredzēto mācību tēmu.
- Nepieciešams izprast jautājumu veidošanas principus un
klasifikāciju.
- Vajadzīgas zināšanas un izpratne par testu un pārbaudes
darbu veidošanas principiem.
- Taksonomijas īstenošanas procesā daudzveidīgi jāizmanto
dažādas darba organizācijas formas. Skolēnu individuālā mācīšanās stila
respektēšanai nepieciešams mācību darbību organizēt gan individualizēti, gan
dažādo uztveres spēju dēļ diferencēti.
- Katru nākamo līmeni uzsākt tikai tad, ja iepriekšējais
pilnībā realizēts. Tāpēc papildus jādomā par diagnostiku vai pārbaudes formu
katrā posmā.
Ieteikumi
skolotājiem Blūma taksonomijas afektīvajā jomā
Šī taksonomijas joma veiksmīgāk un atbilstošāk tiek
realizēta audzinātājstundā vai humanitāro priekšmetu stundās, kā arī citos
mācību priekšmetos tēmas ievadā, attieksmes veidošanai.
- Lai neveidotos stereotipi, jāļauj katram skolēnam pašam
pakāpeniski apjaust savu vērtīborientāciju un tad, salīdzinot un analizējot, izkopt
to.
- Īpaši svarīgs ir trešais NOVĒRTĒŠANAS, līmenis.
Tieši tas palīdz rast pārliecību par sekmīgu attieksmes veidošanās procesu, taču
neveiksmes gadījumā ieteicams atgriezties atpakaļ sākuma līmenī un mēģināt
vēlreiz, tikai citā kvalitātē.
- Attieksmes veidošanās darbību, procesu un rezultātu
nedrīkst vērtēt ballēs vai ar citiem simboliem! Galvenais ir pašvērtējums un tas
realizējas 4. un 5. līmenī, kur notiek pašizziņas process un jaunu kritēriju
pieņemšana.
- Rezultāts un tā kvalitātes pakāpe ir tieši pakārtota
skolēnu vecumposma īpatnībām, pieredzei un uztverei.
- Blūma taksonomijas afektīvo jomu vēlams sintezēt ar
kognitīvo un psihomotoro jomu. Tādējādi iespējams realizēt mācību mērķa
nesadrumstalotību un pilnīgāku uzdevumu realizāciju.
Ieteikumi
skolotājiem Blūma taksonomijas psihomotorajā jomā
Motorikas attīstība sekmē smadzeņu
darbību, tiek stimulēta domāšana, no refleksas kustības pakāpeniski izveidojas
izteiksmes līdzeklis žests, improvizācija, etīde.
- Paralēli psihomotorai darbībai nepieciešamas arī kognitīvas
nodarbības, kurās tiek analizētas neverbālās saskarsmes iespējas, atšķirības un
pielietojamības nianses.
- Šī taksonomijas joma tiek izmantota drāmas aktiermākslas
nodarbībās. Tāpēc veiksmīgākai tās realizācijai ieteicams iepazīt un izmantot
radošās drāmas metodi.
- Refleksīvā kustība ir impulss. Tās stimulēšanai var izmantot
gan mūziku, gan meditāciju vai asociatīvo metodi.
- Katrā nākamajā līmenī ne tikai pieaug grūtības pakāpe, bet
arī apjoms, laika patēriņš.
- Galvenā šīs jomas prioritāte brīvība, tāpēc iespējamas
maksimālas individualizācijas iespējas.
- Galarezultāts nav vērtējams ar atzīmi, svarīgs ir
pašvērtējums un procesā iegūtais, garīgais, fiziskais un morālais baudījums.
- Nodarbībām jānotiek pakāpeniski, ļaujot katram skolēnam
vispirms apjaust savu ķermeni, iespējas un tad izmantot tās. Atkārtotas kustības
pārveidojas par automātiskām darbībām, tādējādi katrā nākamajā šīs
taksonomijas pielietošanas reizē iespējams iegūt citu, augstākas pakāpes rezultātu.
- Jārēķinās, ka sākumā klasē iespējams lielāks troksnis, pat
replikas, taču pakāpeniski, ļaujot skolēniem izprast šo nodarbību būtību
(neverbālā komunikācija) un iespējas, ko tas dod, kā arī sintezējot taksonomijas
psihomotoro jomu ar pārējām, mainās attieksme un mācību norise nav problemātiska.