| Rūpēdamies par tīrību un veselību, pēc smaga darba un pirms lieliem svētkiem, latvieši gāja mazgāties pirtī. Mūsdienās pirtī iešana pati par sevi ir svētku radīšana. Populārās somu pirtis sāk atkal izkonkurēt mūsu pašu latviešu pirtiņa. |
Pirtis senāk.
Latviešu pirts vēsture iesniedzas
aizlaikos. To, kurš pirmais pirtī pēries, zina tikai tas, kurš pirmo pirti
būvējis. Austrumeiropas vēstures avotos pirmās pirtis minētas viduslaikos,
taču, spriežot pēc arheoloģijas pieminekļiem, tās pastāvējušas jau agrāk.
Senās Krievzemes rakstītajos avotos pirts minēta 10. gs., Lietuvas dokumentos
- 13. gs. Ziņas par Daugavas lībiešu pirti ap 1196.-98. gadu. sniedz Livonijas
Indriķa Hronika ap (II, 7), stāstot, ka lībiešu pirtis atradušās netālu
no kuģu piestātnes Daugavas malā. Arheologi Mārtiņsalas lībiešu ciemā atrakuši
celtni pirti. Tā bijusi 2,5x2,5 m liela dēļu vientelpas celtne ar akmeņu
krāsni un mazu priekšnamu. Pirts tiešām atradusies tikai pārdesmit metru
attālumā no pirts atradās Daugava. Indriķa hronikā par 1215.g. notikumiem
minētas latgaļu valdnieka Tālivalža pirtis Trikātā. 1223.g. pirts minēta
Atskaņu hronikā. Senāko Latvijas pirts attēlu 1661.gada pavasarī Grobiņā
uzzīmējis Šveices mākslinieks J.R.Šturms.
Savu vērojumu, kā Dobeles apkārtnes
latvieši mazgājas pirtī mums atstājis ārsts Lentilijs Rozins 1677.-1680.
gadā.
"Pirtīs viņi (zemnieki)
mazgājas jo bieži, gandrīz katru septīto dienu. Te viņi nesēžas ūdenī,
bet kāpj lāvā un noguļas uz muguras pa lielākai daļai kaili un lielākā
mērā svīzdami. Turpat ir arī kalpone (acīmredzot laitītāja), kas sasietu
bērza zariņu slotu papriekš mērcē karstā ūdenī vai sārmā un tad to viegli
vispār sit lāvā vispirms uz muguras, pēc tam uz vēdera gulošus, ko sauc
pērties. Un tas nevienam nav par kaunu, jo tāda ir ieraža. Zemnieki, kad
tie krietni sakarsuši, metas no pirts tūliņ līdz kaklam garām tekošā ūdenī
(jo pirtis pa lielākai daļai top būvētas strautu vai upju malās) vai ziemas
laikā vārtās sniegā un to dara pat trīs reizes no vietas, bez kādas kaites;
šādā veidā esmu pats redzējis drudzi aizdzenam.
Jāatzīst, šis pēršanās
veids pazīstams arī mūsdienās.
Ko vēl darīja pirtī bez mazgāšanās?