Senajās kultūrās maskas lietoja
noteiktos svētkos ar konkrētu mērķi - kļūt nepazīstamam rituāla laikā.Maska
ir īpašs kādas būtnes attēlojums, ko uzvelk vai nēsā ar mērķi attēlot konkrēto
būtni. Pasaules tradicionālajās kultūrās pazīstamas dzimtas totēmu, zemkopju
auglības totēmu, šamaņu, burvju, mistēriju, senču kulta, slepeno vīriešu
savienību kā arī garu pielūgsmes (animisma) un citas maskas.
Maskošanās un masku gājienu
tradīcija ir tautas teātra aizsākums.
Vai iespējams autentisks masku
atdarinājums mūsdienās? Mūsdienās darbošanos maskas tēlā uztveram kā dziļi
individuālu priekšnesumu, iziešanu ārpus sava es vai cita tēla radīšanu.
Nevar radīt divas vienādas maskas un nospēlēt teātri vienādi.
Vadoties no etnogrāfisko masku
aprakstiem, varam vizuāli restaurēt kādu no aprakstos minētajiem masku
tēliem. Taču šo tēlu nevaram radīt tieši tādu, kā pirms simts gadiem, jo
līdz mūsdienām saglabājušās tikai dažas etnogrāfiskās maskas. Senāk, gluži
tāpat kā mūsdienās tās darināja katrs tieši sev kā situācijas apģērbu
un neuzglabāja kā goda tērpa komplektu, turklāt pēc svētkiem tās sadedzināja.
Latvijas novados ziemas cikla
masku gājieni notika atšķirīgās dienās, tādēļ pazīstamas dažādas maskas
un no tām atvasinātie maskoto ļaužu apzīmējumi. Ar gariem spieķiem
gāja kaladnieces un kūjneši jeb kūjinieki (nūjinieki).
Kuļi
nesa
līdzi lielas kules, kur paglabāt samangoto ēdienu. Suselnieki visus
sukāja un pēra ar bija susekļiem, zariem un birstēm. Budēļi gāja
otrādi apgrieztos kažokos, ar īpatnējām salmu cepurēm galvā, un novieptām
sejām vai viepļiem.
Venstspils apkaimē gāja miežvilkos.
Nīcā lēca ķekatās un bukos. Kazu un āžu maskas dažādos apvidos lietoja
atšķirīgos laikos un godos. Nīcā bukos lēca Ziemassvētkos, Vidzemē
Jaunpiebalgas pusē pelnu āžos - ar ragiem un linu asti gāja puiši
Pelnu dienā. Līdzīga tradīcija bijusi arī senajiem slāviem, piemēram, Krievijā
puiši Meteņos vadāja kazu. Kurzemē sievas un meitas dancoja kā kazas Bārbalas-
kazu un aitu patrones dienā (4. decembrī). Toties Bauskas apkārtnē buki
un kazas - panāksnieki lēca kāzās.
Vēl pazīstami tādi mitoloģiskie
tēli kā (Ģiltene), Velns un dažādi personāži Dakteris, Lopu dakteris,
Āderu cirtējs, Tirgotājs, Žīds, Čigāni utml.