MASKOŠANĀS
Es acis nerādu
Šo vakariņu,
Lai skauģis neredz
Manu augumiņu.
K, Ventspils
No budēļa līdz ķiņķēziņam 
(budēļu apraksti 19. gs. latviešu presē)

Mārtiņu veči

Meteņu maskas

Masku un budēļu cepuru konkursa darbi

Mīts par budēļu cepurēm

Budēļu cepuru gatavošana


 



Senajās kultūrās maskas lietoja noteiktos svētkos ar konkrētu mērķi - kļūt nepazīstamam rituāla laikā.Maska ir īpašs kādas būtnes attēlojums, ko uzvelk vai nēsā ar mērķi attēlot konkrēto būtni. Pasaules tradicionālajās kultūrās pazīstamas dzimtas totēmu, zemkopju auglības totēmu, šamaņu, burvju, mistēriju, senču kulta, slepeno vīriešu savienību kā arī garu pielūgsmes (animisma) un citas maskas.
Maskošanās un masku gājienu tradīcija ir tautas teātra aizsākums.


Vai iespējams autentisks masku atdarinājums mūsdienās? Mūsdienās darbošanos maskas tēlā uztveram kā dziļi individuālu priekšnesumu, iziešanu ārpus sava es vai cita tēla radīšanu. Nevar radīt divas vienādas maskas un nospēlēt teātri vienādi.
Vadoties no etnogrāfisko masku aprakstiem, varam vizuāli restaurēt kādu no aprakstos minētajiem masku tēliem. Taču šo tēlu nevaram radīt tieši tādu, kā pirms simts gadiem, jo līdz mūsdienām saglabājušās tikai dažas etnogrāfiskās maskas. Senāk, gluži tāpat kā mūsdienās tās darināja katrs tieši sev kā situācijas apģērbu un neuzglabāja kā goda tērpa komplektu, turklāt pēc svētkiem tās sadedzināja.


Latvijas novados ziemas cikla masku gājieni notika atšķirīgās dienās, tādēļ pazīstamas dažādas maskas un no tām atvasinātie  maskoto ļaužu apzīmējumi. Ar gariem spieķiem gāja kaladnieces un kūjneši jeb kūjinieki (nūjinieki). Kuļi nesa līdzi lielas kules, kur paglabāt samangoto ēdienu. Suselnieki visus sukāja un pēra ar bija susekļiem, zariem un birstēm. Budēļi gāja otrādi apgrieztos kažokos, ar īpatnējām salmu cepurēm galvā, un novieptām sejām vai viepļiem.
Venstspils apkaimē gāja miežvilkos. Nīcā lēca ķekatās un bukos. Kazu un āžu maskas dažādos apvidos lietoja atšķirīgos laikos un godos. Nīcā bukos lēca Ziemassvētkos, Vidzemē Jaunpiebalgas pusē pelnu āžos - ar ragiem un linu asti gāja puiši Pelnu dienā. Līdzīga tradīcija bijusi arī senajiem slāviem, piemēram, Krievijā puiši Meteņos vadāja kazu. Kurzemē sievas un meitas dancoja kā kazas Bārbalas- kazu un aitu patrones dienā (4. decembrī). Toties Bauskas apkārtnē buki un kazas - panāksnieki lēca kāzās.


Vēl pazīstami tādi mitoloģiskie tēli kā (Ģiltene), Velns un dažādi personāži – Dakteris, Lopu dakteris, Āderu cirtējs, Tirgotājs, Žīds, Čigāni utml.
Uz sākumu