VIDES ZINĪBU TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

narule.gif (477 bytes)

Alfabētiskais rādītājs

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

 

A
bultaa1.gif (994 bytes) adaptācija adaptation evolucionārs process, kurā dzīvās būtnes pielāgojas eksistencei noteiktā vidē
aerobs aerobic organisms, kas spēj dzīvot bezskābekļa vidē vai process, kura norisei nav nepieciešams skābeklis
aizsargājamās dabas teritorijas protected nature areas unikālas un raksturīgas ekosistēmas, aizsargājamo augu sugu dzīvotnes, savdabīgās, skaistās ainavas, kā arī ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi. Aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas ir:
  • dabas rezervāti;
  • dabas liegumi;
  • nacionālie parki;
  • aizsargājamie ainavu apvidi;
  • dabas pieminekļi;
  • biosfēras rezervāti;
  • dabas parki.
alternatīvā enerģija alternative energy enerģijas resursu veids, kuru izmantošana nerada kaitējumu videi vai rada to tikai nelielā apmērā salīdzinājumā ar fosilā kurināmā izmantošanu. Alternatīvās enerģijas veidi pārsvarā ir atjaunojamie resursi (biokurināmais, hidroenerģija, saules enerģija, vēja enerģija)
antropogēnā ainava anthropogenic landscape dabas komplekss, ko stipri mainījusi cilvēka darbība
antropogēnie faktori anthropogenic factors faktori, kas saistīti ar cilvēka darbības ietekmi uz dabas komponentiem un dabas kompleksiem
apdraudētās sugas endangered species augu un dzīvnieku sugas, kurām draud izzušana
arodslimības occupational disease īpaša slimību kategorija, kuras izraisa nelabvēlīgi darba vides apstākļi
atjaunojamie, neizsīkstošie dabas resursi renewable resources resursi, kas var atjaunoties dabisku procesu norises rezultātā un neizsīkst to izmantošanas gaitā, piemēram, Saules, ūdens un viļņu enerģija
atmosfēra atmosphere Zemes gāzveida apvalks, uz kuru iedarbojas Zemes pievilkšanas spēks, kas neļauj gāzēm aizplūst kosmosā. Atmosfēra sastāv no troposfēras (8-10 km pie poliem un 16-18 km pie ekvatora), stratosfēras (11-12 km augstumā), mezosfēras (50-80 km), termosfēra (80-480 km), kurā atrodas jonosfēra. Atmosfēras ārējais slānis ir ekosfēra.
augu kaitēkļi fitofāgi dzīvnieki, kas bojājot dažādus augu orgānus, traucē augu attīstību, samazina ražu un tās kvalitāti
augsnes soil ģenētiski saistīti virsējie iežu horizonti, kas dabiski pārveidojušies (ūdens, gaisa un dažādu organismu kopīgā iedarbībā) un kam piemīt dabiskā auglība

 

B
bultaa1 barība food, nutrition augu un dzīvnieku produkti, kas nepieciešami, lai organismā varētu noritēt dzīvības procesi
barošanās ķēde un tīkls food chain (food web) organismu virkne, kuras dažādos locekļus saista barošanās attiecības
biocēns bioceon vides visu dzīvo organismu kopums
biocenoze biocoenosis noteiktā teritorijā sastopamo dzīvo organismu kopa, kurus savstarpēji saista līdzīgas prasības pēc nedzīvās (abiotiskās) vides apstākļiem, simbioze, barošanās ķēdes u.c. attiecības
bioindikators biological indicator noteiktas sugas organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma un attīstības intensitātes var spriest par vides stāvokli
bioloģiskā daudzveidība (biodaudzveidība) biological diversity dzīvo organismu sugu daudzums ekosistēmā vai šo sugu dzīvesvietu daudzums ekosistēmā
bioloģiskā noārdīšanās biological dissimilation vielu noārdīšana (t.i., sašķelšana vienkāršākās sastāvdaļās) mikroorganismu (sēņu un baktēriju) darbības rezultātā, kā arī procesā piedaloties augiem un dzīvniekiem
bioma biome noteiktā klimatiskā rajonā (bioreģionā) sastopamo augu un dzīvnieku sugu kopums
biosfēra biosphere Zemes apvalks, kas aptver mūsu planētu. To veido cietā apvalka (litosfēras) virsējā kārta - (terosfēra) , ūdeņi (hidrosfēra) un gaisa apakšējais slānis (atmosfēra), kur mājo dzīvība
biosfēras rezervāti reserve, biosphere aizsargājamas dabas teritorijas, kurās atrodas starptautiski nozīmīgas ainavas un ekosistēmas. Latvijā ir viens biosfēras rezervāts – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, kas pārstāv starptautiski atzītas mērenajai meža joslai raksturīgas sauszemes un Baltijas jūras piekrastes ekosistēmas
biotiskie faktori biotic factors dzīvās vides faktori, kas ietekmē organismu dzīvotspēju
biotops biotope dzīvo organismu dzīves telpa

 

C
bultaa1 cilvēka ekoloģija human ecology zinātne, kas pēta cilvēka un dabas savstarpējās attiecības

 

D
bultaa1 dabas aizsardzība nature conservation valsts, sabiedrības un starptautisko pasākumu komplekss dabas un tās resursu racionālai izmantošanai, atjaunošanai un saglabāšanai
dabasgāze natural gas dabā satopama gāze, kuras sastāvā ietilpst: galvenā sastāvdaļa metāns CH4 (līdz 99%), etāns C2H6, propāns C3H8, butāns C4H10, kā arī tādi savienojumi kā ūdeņraža sulfīds, oglekļa dioksīds, slāpeklis un hēlijs
dabas liegumi conservancy area teritorijas, kas ir maz pārveidotas vai izmainītas kādas cilvēka darbības rezultātā un ietver daudzfunkcionālus dabas resursus
dabas parki park, nature ģeogrāfiski ierobežotas teritorijas, kas raksturīgas ar noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskām vērtībām. Aizsargājamo dabas objektu kategorija
dabas pieminekļi nature monuments atsevišķi dabas veidojumi kā koki, gravas, ūdenskritumi u.c., ar zinātnisku, vēsturisku, estētisku un ekoloģisku vērtību
dabas rezervāti reserve, natural aizsargājamas dabas teritorijas, kur neskarts saglabājams viss dabas komplekss
demogrāfija demography zinātne par iedzīvotājiem
demogrāfiskais sprādziens demographic explosion krass iedzīvotāju skaita pieaugums kādā laika posmā, kas saistīts ar sociāli ekonomisko dzīves apstākļu uzlabošanos
dzīves vieta habitat dzīvotne (dzīvniekiem), augtene (augiem)

 

E
bultaa1 eitrofikācija eutrophication ūdenstilpju bagatināšanās ar barības vielām, kas veicina ūdensorganismu savairošanos un ūdenstilpju aizaugšanu. Cilvēka darbības rezultātā radītā eitrofikācija izraisa ūdens ziedēšanu
ekoloģija ecology zinātne par organismu un vides attiecībām. Šobrīd šis jēdziens ir ievērojami paplašinājies un mainījies.
ekoloģiskā ekonomika ecological economics relatīvi jauna zinātnes nozare, kas pēta mijiedarbības starp ekosistēmām un ekonomiskajām sistēmām
ekoloģiskā kapacitāte, ietilpība ecological (carrying) capacity maksimālais kādas populācijas īpatņu skaits vai biomasa, kuru spēj uzturēt noteikta vide
ekoloģiskā katastrofa ecological catastrophe (diaster) dabas anomālija (ilgstošs sausums, plūdi, vētra) vai arī cilvēka darbības rezultātā radušās avārijas (tehnisku iekārtu vai transporta līdzekļu u.c), kas vidē izraisa krasas nelabvēlīgas izmaiņas, nodarot lielus ekonomiskos zaudējumus un kaitējumus dabai un cilvēka veselībai. Ekoloģisko katastrofu izraisītie stāvokļi ir neatgriezeniski
ekoloģiskā krīze ecological crisis cilvēka un dabas attiecību stāvoklis, kam raksturīga ne tikai cilvēka pastiprināta iedarbība uz dabu, bet arī izmainīta dabas apstākļu ietekme uz cilvēku. Ekoloģiskās krīzes stāvoklis at'šķirībā no ekoloģiskās katastrofas ir atgriezenisks.
ekoloģiskā niša ecological niche sugas (tās populācijas) vieta biocenozē (ekosistēmā)
ekoloģiskie faktori ecological factors vides elementi, kas ietekmē dzīvos organismus. Šie faktori nosaka organismu augšanu, attīstību, vielu maiņu, vairošanos, mūža ilgumu u.c. dzīvības izpausmes formas. Ekoloģiskos faktorus iedala:
  • abiotiskos;
  • biotiskos;
  • antropogēnos
ekosistēma ecosystem funkcionāla dabas sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamās populācijas (biocenoze) un nedzīvā to eksistences vide (ekotops)
ekosistēmas stabilitāte ekosistēmas spēja pretoties izmaiņām ārējā vidē vai sistēmas iekšienē, saglabājot sev raksturīgo struktūru un funkcijas vai arī ātri atjaunoties sistēmas noārdīšanās gadījumā
ekotips ecotype noteiktiem vides apstākļiem piemērojusies augu sugu indivīdu grupa

 

F
bultaa1 fauna fauna visu dzīvnieku kopums noteiktā apgabalā vai laika periodā (piem., Latvijas fauna, mezozoja fauna)
freoni fluorocarbons, chlorfluormethans (CFC, CFM, CFMs) halohēnus saturošas vielas, ko izmanto saldēšanas iekārtās vai aerosolu baloniņos. Pēc iekārtu nolietošanās vai baloniņu izlietošanas nonāk atmosfērā, kur, paceļoties stratosfērā iedarbojas uz ozona slāni

 

G
bultaa1 gaisa piesārņojums air pollution dažādu vielu koncentrēšanās gaisā. Par tīru gaisu uzskata gaisu, kas sastāv no 21% skābekļa, 78% slāpekļa un nedaudz ogļskābās gāzes, argona un ūdens tvaika. Visas pārējās gaisā esošās vielas tiek uzskatītas par gaisu piesārņojošām vielām. Tās var būt dažādas gāzes, šķidruma pilieni, cietas daļiņas vai visu minēto formu kombinācija. Piesārņojuma avotus iedala punktveida jeb stacionārājos (rūpniecības uzņēmumi, raktuves u.c.) un dispersijas jeb mobilajos piesārņojuma avotos, kas, būdami sīki punktveida avoti, kopumā dod izkliedētu piesārņojumu (automobiļu izplūdes gāzes, aerosoli, individuālās apkures krāsnis vai putekļi). Visplašāk izplatītās gaisu piesārņojošās vielas ir:
  • ozons;
  • sodrēji;
  • tvana gāze;
  • sēra dioksīds;
  • svins;
  • slāpekļa oksīdi;
  • organiskie hlora un fosfora savienojumi.

Izšķir primārās un sekundārās piesārņojošās vielas. Primārās vielas nonākot atmosfērā un mijiedarbojoties savā starpā un ar gaisa pamatkomponentēm var veidot jaunas piesārņojošās vielas – sekundāro piesārņojumu
globālā Zemes sasilšana global warming process, kura rezultātā palielinās Zemes vidējā temperatūra. Sasilšanu izraisa gan cilvēka darbība, gan dabā notiekošie procesi
gēnu inženierija genetic engineering metožu komplekss organismu iedzimtības mainīšanai vēlamā virzienā pārvietojot gēnus, genoma daļas vai veselu genomu no vienas šūnas citās
genotips genotype organisma vai šūnas gēnu komplekts, kas nosaka fenotipa (phenotype) veidošanos

 

H
bultaa1 herbicīdi herbicides vielas, ko lieto nevēlamu lakstaugu (nezāļu) apkarošanai
hidroenerģija hydroenergy plūstoša ūdens enerģija (upju un ūdenstilpju ūdens krituma enerģijas krājumi, atskaitot upju darbībā patērēto enerģiju), ko cilvēks izmanto enerģijas iegūšanai

 

I
bultaa1 insekticīdi insecticides vielas, ko lieto kukaiņu apkarošanai
iedzīvotāju pārtikas problēma pārtikas trūkums. Viena no globālajām problēmām, kas raksturīga jaunattīstības valstīs. Radusies sakarā ar neatbilstību starp pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu un pārtikas produktu daudzuma nodrošināšanu

 

K
bultaa1 kancerogēns carcinogenic ķīmiskās vielas (piem. , aromātiskie ogļūdeņraži) vai fizikālie faktori (piem., radioaktīvais un ultraviolētais starojums), kas var izraisīt ļaundabīgo audzēju veidošanos
klimata maiņa climate change Īslaicīgas vai ilgāka laika perioda klimatisko parametru izmaiņas, kas notiek dabas procesu, gan cilvēku darbības rezultātā. Dati liecina, ka gaisa vidējā temperatūra uz Zemes pēdējos 100 gados ir palielinājusies par 0.5 0C. Ja šis process turpināsies tikpat intensīvi, tad līdz 2025. gadam temperatūra var turpināt paaugstināties par 1-3 0C, bet līdz 21. gs. beigām – par 2-4 0C salīdzinājumā ar pašreizējo vidējo gaisa temperatūru. Zemes vidējās temperatūras paaugstināšanos sauc par globālo sasilšanu. Ledus laikmetā Zemes vidējā temperatūra bija 8 0C, bet pašreiz tā ir 14 0C
konsuments, patērētājs consumer organisms (dzīvnieki, lielākā daļa mikroorganismu, daļēji kukaiņēdāji augi), kurš pārtiek no organiskajām vielām
kūdra turf, peat nogulumiezis, kas satur vairāk nekā 50% organisko vielu un sastāv no augu atliekām, kas nav pilnīgi sadalījušās. Tradicionāls enerģijas avots
ķērpji lichenis organismi, kuru laponis sastāv no diviem dažādiem augiem: sēnes un aļģes, kas kopā veido vienotu organismu ar sarežģītām savstarpējām attiecībām un fizioloģiskajiem procesiem. Sēnes uzņem ūdeni un minerālvielas, bet aļģes ražo organiskās vielas. Ķērpji ir labi spēj piemēroties visdažādākajiem dzīves apstākļiem, taču tie ir ļoti jūtīgi pret vides piesārņojumu (sevišķi SO2), tāpēc tos bieži vien izmanto par gaisa tīrības indikatoriem

 

L
bultaa1 lietus mežs; mitrais tropu mežs rain forest mūžzaļie tropu meži nokrišņiem bagātos tropu apgabalos ar lielu koku, liānu, epifītu u.c. augu daudzveidību. Pēdējā laikā notiek intensīva šo mežu izciršana, kas palielina tuksnešu izplatīšanos un izsauc klimata izmaiņas
lihenoindikācija lichenoindication ķērpju izmantošana gaisa piesārņojuma pakātes noteikšanai

 

M
bultaa1 metabolisms (vielmaiņa) metabolism makromolekulu un dzīvo struktūru nepārtraukta sintēze un atjaunošanās, no ārējās vides uzņemto un daļēji paša organisma vielu ķīmiska šķelšana enerģijas iegūšanai
mežs forest ekosistēma, kurā galvenā organisko vielu ražotāja ir kokaudze. Latvijā jau vairāk nekā 10 tūkst. gadu mežs ir valdošā ekosistēma.
mežu izciršana deforestation mežu izciršana saimnieciskos nolūkos. Pārmērīga mežu izciršana var izraisīt nelabvēlīgu ietekmi uz klimatu un vidi.
minerālūdeņi (ārstnieciskie) mineral water pazemes ūdeņi, kuros ir paaugstināts minerālvielu (retāk organisko vielu) un gāzu daudzums
mutagēni mutagens fizikāli, ķīmiski vai bioloģiski faktori, kas izraisa mutācijas. Mutagēna iedarbība ir jonizējošajam un ultraviolētajam starojumam, ekstremālai temperatūrai, dažādiem ķimiskiem savienojumiem, vīrusiem un īpašiem gēniem

 

N
bultaa1 nacionālie parki park, national plaši apvidi (parasti lielāki par rezervātiem), kuriem raksturīgas dabas vērtības, kas ir nacionāli nozīmīgi izcili dabas veidojumi; cilvēka darbības neskartas un maz pārveidotas ainavas un kultūrainavas; daudzveidīgi biotopi; kultūras un vēstures pieminekļu bagātība un kultūrvides īpatnības. aizsargājamo dabas objektu kategorija.
nafta oil fosilā kurināmā veids, kas sastāv no ogļūdeņražiem, ar dažadu skābekļa un sēra savienojumu saturu
neatjaunojamie resursi resources, nonrenewable dabas resursi, kuru krājumus nav iespējams atjaunot (piem., izrakteņi)
neizsmeļamie resursi resources, nonexhaustive dabas resursi, kuru krājumi, tos izmantojot nesamazinās. Piemēram, saules enerģija, vēja enerģija, zemes dzīļu siltums, ūdens un gaisa resursi

 

O
bultaa1 ogles coals, carbon melns vai brūns degtspējīgs iezis, kas lielākoties sastāv no oglekļa
ogļūdeņraži hydrocarbons organiski savienojumi, kuru molekulas sastāv no oglekļa un ūdeņraža. No tiem pazīstamākais ir metāns, kas plaši sastopams dabā, biogāzē
otrreizējo materiālo resursu izmantošana (reciklēšana) recycle, recycling jau lietotu priekšmetu savākšana un pārstrāde otrreizējai izmantošanai
ozona caurums ozone hole plašs ozonsfēras apgabals ar ievērojamu (līdz 50%) pazeminātu ozona molekulu daudzumu, kas radies hlororganisko savienojumu (freonu) izraisīto ķīmisko reakciju rezultātā. Parasti izveidojas lkatru gadu ziemas beigās virs Antarktīdas
ozons (O3) ozone trīsatomu skābekļa molekula ar lielu ķīmisko reaktivitāti un toksiskumu, atrodas atmosfērā. Viens no galvenajiem komponentiem, kas sekmē fotoķīmiskā smoga veidošanos un gaisa piesārņojuma palielināšanos. Lielā koncentrācijā toksisks cilvēkam
ozona slānis (sfēra) ozone layer (ozonsphere) atmosfēras slānis stratosfēras robežās 20-25 km augstumā virs zemes ar paaugstinātu ozona molekulu koncentrāciju (10 reizes augstāku kā uz zemes virsas). Absorbē saules ultravioleto starojumu, kas ir nāvējošs visiem dzīvajiem organismiem

 

P
bultaa1 pārtikas piedevas food vielas, kuras neizmanto kā pārtikas produktus un nelieto kā pārtikas produktu raksturīgu sastāvdaļu
pesticīdi pesticide ķīmiskie savienojumi, ko lieto dažādu augiem kaitīgu organismu un nezāļu apkarošanai. Praktiski visi augu aizsardzības līdzekļi ir toksiskas vielas.
pilsētas ekosistēma urban ecosystem ekosistēma, kurai telpiskā struktūrā raksturīgas mākslīgi veidotas konstrukcijas (cilvēka veidotas) un relatīvi augsts iedzīvotāju blīvums
populācija population vienas sugas īpatņu kopa, kas apdzīvo vienu un to pašu teritoriju
populācijas blīvums population density konkrētas populācijas īpatņu skaits tilpuma vai laukuma vienībā
populācijas dinamika population dinamics populācijas blīvuma izmaiņa laikā
produkcija production kāda noteikta organisma vai organismu grupas radīta biomasa, t.i., noteiktā organismu grupā ietilpstošo vai noteiktu telpisko vidi apdzīvojošo organismu kopums, ko var izteikt ar svara mērvienības palīdzību, kas tiek attiecināta uz laukuma vai tilpuma vienību
produktivitāte productivity biomasas producēšanas ātrums, t.i., noteiktā laika vienībā radītā produkcija

 

R
bultaa1 radioaktivitāte (mākslīgā) artificial (man made) radioactivity rodas cilvēka darbības rezultātā kodolieroču izmēģinājumos

 

S
bultaa1 Sarkanā Grāmata Red Date Book zinātnisks dokuments, kurā ierakstītas kādā teritorijā izzudušās un apdraudētās augu un dzīvnieku sugas.
20. gadsimtā pasaulē izzudušas 79 zīdītājdzīvnieku un 139 putnu sugas.
1948. gadā Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība sāka veidot to augu un dzīvnieku sarakstu, kuriem draud izzušana.
1966. gadā izdeva pirmo Sarkano grāmatu, ietverot tajā 211 zīdītāju un 312 putnu sugas un pasugas.
Pašlaik gandrīz katra valsts izdod savu Sarkano grāmatu vai veido Apdraudēto sugu sarakstu.
Latvijas Sarkana grāmata tika apstiprināta 1980. gadā, izdota 1985. gadā. Tajā ierakstītās sugas iedala vairākās kategorijās:
  • 0 extinct species - izzudušās sugas (sugas, kuras kādā teritorijā ilgāku laiku vairs nav atrastas)
  • 1 endangered species - izzūdošās sugas (sugas, kurām draud izzušanas briesmas)
  • 2 vulnerable species - sarūkošas sugas (sugas, kuru īpatņi pašreiz vēl sastopami diezgan lielā daudzumā, taču to skaits samazinās un tās ātri var nonākt izzudošo sugu kategorijā)
  • 3 rare species - retās sugas (sugas ar nelielu īpatņu skaitu, kurām pagaidām izzušanas briesmas vēl nedraud)
  • 4 interdiminate species - nenoteiktas sugas (sugas, par kuru stāvokli dabā nav pietiekošas informācijas)
siltumnīcas efekts greenhouse effect atmosfērā uzkrājas ogļskābā gāze, metāns, freoni u.c. vielas, kas laiž cauri Saules redzamo starojumu, bet absorbē no Zemes nākošo garviļņu starojumu. Tiek kavēta siltuma izplūšana kosmiskajā telpā, līdz ar to uz Zemes novēro temperatūras paaugstināšanos
skābais lietus acid rain lietus, kura lietusūdens pH vērtība ir zemāka par 5,7 (to uzskata par normu). Lietusūdens dabiskais skābums rodas mākoņu, miglas vai dūmakas mitruma pilieniņos izšķīstot atmosfēras ogļskābajai gāzei un veidojot vājas skābes – ogļskābes šķīdumu. Skābais lietus rodas, ja lietusūdens gaisā reaģē ar sēra oksīdu un slāpekļa oksīdiem Nox, veidojot stipru skābju – sērskābes un slāpekļskābes šķīdumus. Tās uzkrājas mākoņos un nonāk zemē lietus, sniega vai krusas veidā. Skābju šķīdumi var veidoties arī tieši uz augsnes virsmas, ūdens pilieniņiem sajaucoties ar sēra un slāpekļa oksīdu saturošajiem putekļiem no gaisa.
slapjaines (mitraines) wetland ekosistēmas, kas raksturojas ar seklu vai svārstīgu ūdens līmeni un bagātīgu ūdens un purvāju augāju. Pie slapjainēm pieder purvi, slapjās pļavas, aizaugušās ezeru piekrastes un citas teritorijas.
smogs smog gaisa piesārņojums, kas raksturīgs rūpnieciski attīstītiem reģioniem. Atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem un piesārņojuma veida izšķir rūpniecisko un fotoķīmisko smogu.
suga species organismu grupa, kuru veido kopējas izcelsmes fiziski līdzīgi īpatņi, kas dabiskos apstākļos var brīvi krustoties savā starpā un dot auglīgus pēcnācējus

 

T
bultaa1 troksnis noise haotisks skaņu sakopojums ar dažādu skaņas augstumu un skaļumu. Cilvēka auss spēj uztvert skaņas ar frekvenci no 16 līdz 2000 Hz. Troksni novērtē pēc skaņas intensitātes jeb skaņas spiediena (decibelos – dB) un pēc frekvenču spektra, ko mērī hercos (Hz).

Cilvēka dzirdamības slieksnis ir 0 dB. Skaņas, kuru intensitāte nepārsniedz 40 dB, cilvēkā neizraisa nepatiku, tās pat var nomierināt. nereti pilsētā pat naktī esošais trokšņa fons ir lielāks par 40 dB – skaņas intensitāti, kuru uzskata jau par apkārtējās vides piesārņotāju.

 

U
bultaa1 urbanizācija sociāli ekonomisks, demogrāfisks un ģeogrāfisks process, kurā notiek pilsētu robežu un pilsētu funkciju paplašināšanās. Šaurākā izpratnē tā ir īpaši lielo pilsētu paplašināšanās.
ūdens piesārņojums water pollution fizikālo vai ķīmisko parametru maiņa ūdenī, kas var nelabvēlīgi ietekmēt dzīvus organismus. Ūdens piesārņojumam var būt dabiska izcelsme vai tas var rasties cilvēka darbības rezultātā.

 

V
bultaa1 vide environment ārējo apstākļu kopums, kas atrodas savstarpējā mijiedarbībā ar konkrētu organismu un ietekmē tā dzīvības procesus
vides apziņa environmental awareness vides (un tās problēmu) apzināšanās, "ekoloģiskā domāšana"; apzinīga attieksme pret vidi
vides (ekoloģiskā) ietilpība carrying capacity maksimālais dzīvo organismu daudzums, kuru spēj uzturēt noteikta vide (ekosistēma), nezaudējot savas pašatjaunošanās spējas. Arī - maksimālais kādas populācijas īpatņu skaits vai biomasa, kuru spēj uzturēt konkrēta vide nelabvēlīgākajā periodā
vides ētika environmental ethic tikumisko normu sistēma, kas atspoguļo cilvēka pienākumus un atbildību par vidi, augu un dzīvnieku valsti, kā arī par cilvēci
vides modelēšana environmental modelling vides vai tajā notiekošo procesu aprakstīšana, izmantojot sistemātisko pieeju un uzsverot pētāmās sistēmas elementu mijiedarbību
vides pārvalde environmental management vides pārvalde (menedžments) dabas resursu un aizsardzības veidu un pasākumu kopums
vides piesārņojums environmental pollution jebkuras vielas, fizikālo faktoru enerģijas, kā arī mikroorganismu iekļūšana dabā tādā daudzumā, kas izraisa izmaiņas dabas komponentu sastāvā vai atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēkiem, floru un faunu

 

Z
bultaa1 ziemas guļa hibernation mērenajās joslās mītošo siltasiņu dzīvnieku fizioloģiskais stāvoklis, kurā krasi pazeminās nervu darbības aktivitāte un vielmaiņa, palēninās elpošana, sirdsdarbība
zoofāgi dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības

Literatūra

  1. Vides zinības. Angļu-latviešu skaidrojošā vārdnīca, R. Jūrmalieša un R. Ernšteina redakcijā, Autori: Andris Andrušaitis, Guntis Eberhards, Edgars Vimba, Juris Benders, Raimonds Ernšteins, Roberts Jūrmalietis, Armands Vijups, Magnuss Vircavs. - LU Vides zinātnes un pārvaldes studiju centrs, LU Ekoloģiskais Centrs:sagatavošanā
  2. Vides zinību terminu skaidrojošā vārdnīca. - Rīga: Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija, apgāds "Jumava", 1999
  3. Latvijas Padomju Enciklopēdija. - Rīga: Galv. enciklopēdiju redakcija, 1981. – 1988.
  4. Enciklopēdiskā vārdnīca. 1., 2. sējums. - Rīga: Latvijas enciklopēdiju redakcija, 1991.
  5. Sarkanā Grāmata. - Rīga: "Zinātne", 1985.
  6. Bioloģijas rokasgrāmata. Sastādītāja V. Egle. - Rīga: "Zvaigzne", 1989.
  7. I. Liepa, A. Mauriņš, E. Vimba. Ekoloģija un dabas aizsardzība. - Rīga: "Zvaigzne", 1991.

 

narule.gif (477 bytes)

home.gif (926 bytes) bultal.gif (962 bytes)