Pirmās palīdzības mērķi ir cietušā stāvokļa novērtējums, dzīvības glābšana un turpmākas pasliktināšanās novēršana. Cietušā stāvokļa novērtēšana un pirmā palīdzība tiek veikta vienlaicīgi.

Stāvokļa novērtējums. Vispirms nepieciešams izvērtēt cietušā samaņu. Negadījuma vietā, redzot guļošu cilvēku, jāpieiet viņam klāt. Ieteicams pieiet no priekšpuses, lai cietušajam nebūtu jāgroza galva. Saudzīgi jāsatver viņa galva vai plecs un jājautā: “Kas noticis?”. Ja cilvēks neatbild ne uz jautājumiem, ne arī uz pieskārieniem, viņš ir bezsamaņā. Ja ir vairāki cietušie, vispirms jāpalīdz tiem, kas ir bezsamaņā.

ABC shēma. Ja cilvēks ir bezsamaņā, turpmāk jārīkojas pēc, tā saucamās, ABC shēmas. Nosaukums cēlies no trīs vārdu pirmajiem burtiem: A (Airway) – elpceļi, B (Breathing) – elpošana, C (Circulation) – cirkulācija A nozīmē augšējo elpceļu (mutes dobuma, rīkles) caurlaidības nodrošināšana, B – elpošanas nodrošināšana, C – asiņošanas apturēšana un asins cirkulācijas nodrošināšana.

A – elpceļi. Ja cietušais ir bezsamaņā, nepieciešams:

• novietot viņu uz muguras uz cieta pamata,
• notupties uz ceļiem pie viņa,
• ar rokas palīdzību pārbaudīt un atbrīvot elpceļus.

Glābējam jāpārbauda mutes dobums, jo bezsamaņā esošam cilvēkam tajā var būt svešķermenis, piemēram, barības kumoss vai zobu protēzes. Ja svešķermenis nonāk dziļāk elpceļos, tas var izraisīt elpošanas apstāšanos. Tāpēc augšējo elpceļu pārbaude ir obligāta!

Kā to izdarīt? Cietušā, kurš guļ uz muguras, galvu pagriež uz sāniem, un, vienas rokas īkšķi novietojot starp augšžokli un apakšžokli, atver cietušā muti. Tādejādi var apskatīt un ar otras rokas pirkstiem pārbaudīt atvērtās mutes dobumu.

Pēc mutes dobuma pārbaudes, cietušā galva jānovieto tā, lai novērstu mēles noslīdēšanu uz leju un elpceļu nosprostošanu. To izdara sekojoši:

• vienas rokas plaukstu novieto uz pieres un galvas matainās daļas robežas,
• ar otras rokas plaukstu satver apakšžokli,
• vienlaicīgi veicot saudzīgas kustības, roka, kas atrodas uz pieres, atgāž cietušā galvu atpakaļ, bet roka, kas atrodas uz apakšžokļa, izceļ apakšžokli uz augšu.

Kad elpceļu caurlaidības pārbaude un augstāk minētie pasākumi ir veikti, seko elpošanas novērtēšana.

B – elpošana. Elpošanu novērtē, noliecoties virs cietušā mutes/deguna, ar skatu uz krūšu kurvi. Elpošanas noteikšana:

• jādzird elpošana,
• jājūt gaisa plūsma no elpceļiem uz sava vaiga,
• jāredz krūšu kurvja kustības.

Elpošana ir jāizvērtē vismaz 10 sekundes! Normāla elpošanas frekvence pieaugušam cilvēkam miera stāvoklī ir 12-18 reizes minūtē, bet bērnam – 20 reizes minūtē.

• Ja cietušais ir bezsamaņā, bet elpo, viņš jānovieto, tā saucamajā, stabilajā sānu guļā. Šādā stāvoklī cietušā mēle nevar nosprostot elpceļus un traucēt elpošanu. Cietušo guļus uz sāniem novieto šādi:

• cietušais guļ uz muguras,
• cietušo nedaudz paceļ aiz drēbēm gurnu rajonā,
• roku, kas atrodas tuvāk pirmās palīdzības sniedzējam, iztaisno un pēc iespējas tālāk paliek zem ķermeņa,
• saliec roku un kāju, kas atrodas tuvāk palīdzības sniedzējam,
• satver pretējās puses plecu un gūžu un uzmanīgi pagriež cietušo uz savu pusi,
• zem ķermeņa esošo roku aiz elkoņa uzmanīgi izvelk uz mugurpusi,
• atliec cietušā galvu atpakaļ,
• virsējās rokas pirkstus paliek zem galvas, lai stabilizētu galvu.

Jāatgādina, ka, pirms cietušo novietot guļus uz sāniem, jāpārbauda kabatas, lai tajās nebūtu lieli priekšmeti.

• Ja cietušais ir bezsamaņā un elpošanu nekonstatē, tad nekavējoties jāuzsāk elpināšana no mutes mutē. Elpināšanu uzsāk arī tad, ja elpošana ir retāka par 10 reizēm minūtē. Ar tās rokas pirkstiem, kas atrodas uz pieres aizspiež degunu. Glābējam jāizdara dziļāku ieelpu nekā parasti, un, ar savu muti stingri aptverot cietušā lūpas, jāizdara izelpa. Gaisam ieplūstot plaušās, krūšu kurvis paceļas. Līdzko gaiss plaušās ir ieplūdis, glābējam jāpagriež galva sānis un jāļauj cietušajam izelpot. Pēc tam izdara vēl vienu izelpu cietušā mutē. Elpināšana ir pietiekama, ja cietušā izelpas laikā uz vaiga jūt gaisa plūsmu un konstatē krūšu kurvja kustības. Pēc divām izelpām jāpārbauda pulss uz miega artērijas. Ja pulsu var sataustīt, turpina elpināšanu aptuveni 10-20 reizes minūtē, ik minūti atkārtoti pārbaudot pulsu.

C – cirkulācija. Cilvēkam, kurš ir bezsamaņā, pulss jāpārbauda uz miega artērijas. Tās atrast ir diezgan viegli. Kakla priekšējās virsmas vidusdaļā atrodas skrimslis, ko sauc par vairogskrimsli. Vīriešiem parasti tas ir labi saskatāms, kā trīsstūrveida izcilnis kakla vidusdaļā. 1-2 centimetrus no tā pa labi un pa kreisi atrodas miega artērijas.

Pulsu uz tām tausta šādi: atrod vairogskrimsli un 1-2 cm pa labi vai pa kreisi no tā tausta pulsu. Pulsu parasti pārbauda ar otrā un trešā pirksta palīdzību, jo to āda ir visjūtīgākā. Normāla pulsa frekvence pieaugušam cilvēkam ir 60-90 reizes minūtē, bet bērnam parasti 80-100 reizes minūtē. Cietušajam, kurš ir bezsamaņā, pulss jākontrolē vismaz 5 sekundes katrā kakla pusē.

• ar vienas rokas rādītājpirkstu, velkot gar ribu loku, jāsameklē vieta, kur savienojas ribu loki.
• uz krūšu kaula, virzienā uz augšu, blakus rādītājpirkstam novieto divus otras rokas pirkstus.
• aiz šiem pirkstiem novieto pirmās plaukstas pamatni.
• tai virsū novieto otru plaukstu tā, lai pirksti nepieskartos krūšu kurvim.

Izdarot sirds masāžu, glābējam jāpārliecas par cietušā ķermeni tā, lai pleci atrastos paralēli cietušā krūšu kaulam. Bez tam rokām jābūt iztaisnotām, un sirds masāža jāizdara ar visu ķermeņa svaru.

• spiedienam jābūt asam, īslaicīgam, bet samērā spēcīgam, lai krūšu kurvis tiktu saspiests apmēram par 4-5 centimetriem,
• spiediena virzienam jābūt tikai no krūšu kaula uz mugurkaulu, jo tikai tā var nodrošināt sirds saspiešanu,
• masāžas frekvencei jābūt 80 reizēm minūtē,
• svarīgi nenoņemt rokas no krūšu kurvja, lai nepazaudētu spiediena punktu.