Ir daudz dažādu teoriju par cilvēka mācīšanās stiliem. Salīdzinājumam ieteicams iepazīties ar vairākiem variantiem, ko piedāvā dažādas teorijas.
Mācīšanās stili (P. Honey un A. Mumford [14]) no Prime the JCI coaching course [35].
|
Mācīšanās cikla posmi |
Mācīšanas stils |
|
Eksperimentēšana |
Aktīvists: es gribu pamēģināt vēlreiz |
|
Reflektēšana/refleksija |
Reflektētājs: man nepieciešams laiks, lai par to padomātu |
|
Teoretizēšana |
Teorētiķis: kā tas varētu noderēt vēl citur? |
|
Pārbaudīšana |
Pragmatiķis: kā es to pielietošu praksē? |
Mācīšanās stili (no L. Lapiņas, V. Rudiņas grāmatas "Interaktīvās mācīšanas metodes", modificēti pēc P. Honey un A. Mumford),[27]
|
Stila raksturojums |
Stila pārstāvjiem patīk |
Stila pārstāvjiem nepatīk |
|
|
Pārveidojošais stils (konkrētā pieredze) |
Labi spēj praktiski izmantot idejas, spēj koncentrēties uz konkrētām problēmām, nav pārlieku emocionāli, daudz labāk sakaras ar lietām nekā ar cilvēkiem |
Dalīties izjūtās un pieredzē, citu atsaucība, zināšanu lietošana, risinot dažādas problēmas, patstāvīga domāšana un autonomija. |
Teorētiskās lekcijas, lasīšana. |
|
Izplatošais stils (refleksīvā novērošana) |
Spēcīgākā puse ir pieredze un novērošana, dzīvi interesējas par citiem cilvēkiem, ir jūtīgi un apveltīti ar iztēli. |
Eksperimentēt, vērtēt pēc ārējiem kritērijiem, nepieciešamas laiks pārdomām. |
Diskusijas, lomu spēles, citu dalībnieku vērtējums, reglamentētas nodarbības. |
|
Piesavinošais stils (abstraktā konceptualizācija) |
Prot veidot teorētiskus modeļus, savas zināšanas veido, apvienojot novērojumus un izpratni, saista abstraktas teorijas, maz interesējas par cilvēkiem. |
Veidot teorijas, balstoties uz personiskajiem pētījumiem, teorētiski apsvērumi, tabulas, līknes, sistematizētas nodarbības. |
Vingrinājumu grupās, lomu spēles, dalīšanās personiskajās izjūtās. |
|
Pielāgojošais stils (aktīvā eksperimentēšana) |
Spēcīgākā puse ir pieredze un eksperiments, prot tos lietot jaunas pieredzes iegūšanai, problēmu risināšanai izmanto kļūdu un meklējumu metodi, mīl riskēt, ir labi organizatori. |
Diskusijas mazās grupās, projekti, citu dalībnieku atsaucība, uzdevumi, kas veicami pēc nodarbībām, risināt praktiskas problēmas, prasmes vingrinājumu. |
Lekcijas, darba novērtējums, pārāk stingra uzraudzība. |
Jo aktīvāk cilvēks mācās, jo zināšanu līmenis ir augstāks. To parāda attēls Mācīšanas metodes un zināšanu efektivitāte, kas demonstrē dažādu mācību metožu izmantošanas un zināšanu efektivitātes saistību.
Mācīšanas metodes un zināšanu efektivitāte [35]
ASV Nacionālais pamatprasmju institūts (National Institute for Literacy's) pieaugušo pamatprasmēm un mūžizglītībai definējis standarti nākotnē [11] skat., attēlu Nākotnes standarti pieaugušo pamatprasmēm un mūžizglītībai
Attēls. Nākotnes standarti pieaugušo pamatprasmēm un mūžizglītībai
Pēc Learning style in Action (LSA) datiem ir 49 individuālie elementi, kas sakārtoti sešās zonās un attēloti kā piramīdas slāņi. Četrus apakšējos piramīdas slāņus nosaka cilvēka bioloģiskais un ģenētiskais pamats, bet divus augšējos veido dzīves laikā iemācītais.
Kreisā/labā
smadzeņu pusložu dominante
parāda secīgu vai vienlaicīgu/simultānu smadzeņu darbības stratēģiju,
nosaka reflektīvu vai impulsīvu domāšanas veidu, kā arī
visaptverošu analītisku vai holistisku/globālu mācīšanās stilus.
Sajūtu
modalitāte
ietver
dzirdes (dzirdēšana, runāšana, iekšējais dialogs)
vizuālo (izlasīšana, ieraudzīšana, vizualizācija)
taktilo/taustes (manipulācija, pieskaršanās) un
kinestēzisko (darīt, sajust) sajūtu izvēli
Fiziskās
vajadzības
nosaka
mobilitātes nepieciešamību (iespēja izvēlēties pārvietoties vai nepārvietoties),
pārtikas uzņemšanu (ēst, skrubināt, dzert, košļāt utt.) un
dienas ritma (personiskie bioritmi) izvēli
Vide
iespēja izvēlēties
skaņas fonu (nepieciešamība pēc mūzikas vai citas skaņas vai klusuma izvēle)
gaismu (vajadzība pēc spilgta vai matēta apgaismojuma)
temperatūru (vajadzība pēc aukstuma vai siltuma)
darba telpu (formāla vai neformāla/komfortabla dizaina izvēle )
Sociālais
sadalījums grupās
ietver
iespēju izvēlēties strādāt vienatnē vai pārī, kopā ar līdzgaitniekiem
vai komandā, vai kāda cita pārvaldībā (vēlme mācīties skolotāja vai
citu vadībā)
Attieksmes
parāda
motivāciju (iekšējā vai ārējā motivācijā mācīties),
neatlaidību (augsta, nepastāvīga vai zema),
pakļaušanos (pakļaušanās vai nepakļaušanos/nedisciplinētību),
struktūru (patstāvīgs vai nepatstāvīgs, prasa vadošus norādījumus no
citiem),
daudzveidību/dažādību (nepieciešama rutīna vai pārmaiņas/dažādība).[28].
Jau kopš tā laika, kad Bendžamins Blūms un viņa kolēģi publicēja darbu Izglītības galveno uzdevumu klasifikācija: kognitīvā sfēra, izglītības programmu veidotāji identificē galvenos uzdevumus pēc to tipiem piemēram, zināšanu, prasmju vai attieksmju galvenie uzdevumi un dažkārt pēc to sarežģītības pakāpes [6]. Blūms ar kolēģiem izšķīra trīs sfēras kognitīvo. afektīvo un psihomotoro. Kognitīvajai sfērai viņi pieskaitīja:
zināšanas,
saprašanu,
izmantošanu,
analīzi,
sintēzi un
vērtēšanu.
Roberts Ganje (Gagne) ieteica kognitīvajā sfērā iekļaut tādas kategorijas kā informācija, konkrēti jēdzieni, definēti jēdzieni, principi, problēmu risināšana un kognitīvā stratēģija [12]. Bez šīm divām ir vēl daudz citu klasifikāciju. Taču svarīgākais tomēr ir izvēlēties to, kurus cilvēka pieredzes aspektus mēs uzskatām par vērtīgiem. Var izmantot klasifikāciju, kas par svarīgāko cilvēka dzīvē uzskata zināšanu apguvi, domāšanas izkopšanu, darbošanos, sajušanu un izjušanu, izaugsmi. pieredzes bagātināšanu un cilvēka paša esamību [34, 72].
Pazīstama ir amerikāņu zinātnieka D.A. Kolba metodika, ar kuras palīdzību, var noteikt savu mācīšanās stilu. Viņš piedāvā četras mācīšanās stilu kategorijas:
|
Konkrētā pieredze (KP) |
Iegūstot zināšanas, persona izmanto savu pieredzi, kas galvenokārt balstās uz izjūtām. Šīs personas parasti ir orientētas uz cilvēkiem. Šādi cilvēki uzskata, ka teorijas apguve nav īstais ceļš, un katru situāciju grib uzskatīt par īpašu. Vislabāk viņi mācās no konkrētiem piemēriem un pieredzes. Šie cilvēki maz uzticas autoritātēm, labprāt lieto atgriezenisko saikni, mīl diskutēt. |
|
Abstraktā konceptualizācija (AK) |
Piemīt analītiska pieeja mācību procesam, kas lielā mērā balstīta uz loģisku domāšanu un racionālu vērtējumu. Šādi cilvēki ir orientēti uz lietām un simboliem, nevis uz citiem cilvēkiem. Vislabāk viņi zināšanas apgūst bez citu palīdzības, bez autoritātes vadībā, kad uzsvars tiek likts uz teoriju un sistemātisku analīzi. Atkārtoti vingrinājumi un attēlošana šiem cilvēkiem dod mazu labumu, tie pat apgrūtina mācīšanos. |
|
Aktīvā eksperimentēšana (AE) |
Apveltīti ar aktīvu, enerģisku pieeju mācībām, kuras pamatā ir eksperiments. Šādi cilvēki vislabāk apgūst zināšanas, ja var iesaistīties dažādos projektos, mājas uzdevumos, diskusijās mazās grupās. Necieš pasīvas mācīšanās metodes, piemēram, lekcijas. Parasti tās ir ekstravertas personas. |
|
Refleksīvā novērošana (RN) |
Raksturīga objektīva un noteikta pieeja mācībām. Šādi cilvēki parasti, balstoties uz uzmanīgiem novērojumiem, izstrādā savu personisko spriedumu un labprāt mācībām izvēlas tādu mācību veidu kā lekcijas, kas ļauj ieņemt novērotāja pozīciju. Parasti tās ir intravertas personas. |
Zinot šīs četras mācīšanās stilu kategorijas, var secināt, ka pie Konkrētās pieredzes (KP) pārstāvjiem var pieskaitīt tos cilvēkus, kuru psiholoģisko tipu ietekmē emocionalitāte. Pie Abstraktās konceptualizācijas (AK) vairāk piederēs tie cilvēki, kam ir izteikta loģika. Ņemot vērā, ka Aktīvās eksperimentēšanas (AE) stilu pārsvarā pārstāv ekstraverti, bet Refleksīvo novērošanu (RN) intraverti, var veidot sakarību starp mācīšanās stilu kategorijām un Junga piedāvātajiem cilvēku psiholoģiskajiem tipiem skat., attēlu Sakarība starp mācīšanās stilu un cilvēka psiholoģisko tipu. [25, 68-69. lpp.]
Attēls. Sakarība starp mācīšanās stilu un cilvēka psiholoģisko tipu.
Mācīšanās
stili saistībā ar daudzpusīgām spējām
(pēc H. Gardnera, [13]).No grāmatas T. Koķe. "Pieaugušo izglītības
attīstība: raksturīgākās iezīmes". [23, 47. lpp].
|
Spējas |
Patīk |
Izdodas |
Mācās |
|
Lingvistiskās |
lasīt, rakstīt, stāstīt |
atcerēties vārdus, nosaukumus |
artikulējot, klausoties, skatoties |
|
Matemātiski loģiskās |
eksperimentēt, operēt ar skaitļiem, uzdot jautājumus, analizēt piemērus |
rēķināšana, apspriešana |
dalot kategorijās, klasificējot, abstrahējot |
|
Telpiskās |
zīmēt, būvēt, skatīties attēlus, filmas |
iztēle, intuīcija, mozaīkas(pušļu) salikšana, kartes lasīšana |
iztēlojoties, sapņojot, strādājot ar krāsām |
|
Muzikālās |
dziedāt, klausīties mūziku, spēlēt instrumentus |
uztvert skaņas, atcerēties melodijas, ievērot ritmu un laiku |
balstoties uz ritmu, melodiju |
|
Ķermeniski kinētiskās |
taustīt, runāt, izmantot ķermeņa valodu |
fiziskās aktivitātes |
taustot, kustoties, apgūstot zināšanas ar ķermenisku izjūtu palīdzību |
|
Starppersonu |
iegūt daudz draugu, iekļauties grupā |
saprasties, vadīt citus, risināt konfliktus |
daloties pieredzē, salīdzinot, sadarbojoties |
|
Intrapersonu |
būt vienpatim |
pārzinot sevi, koncentrēties uz savām izjūtām |
strādājot individuāli, ir nepieciešama personiska telpa |
Mācīšanās
stili
(M. Mosston, S. Ashworth, 1986 [32]). No grāmatas T. Koķe.
"Pieaugušo izglītības attīstība: raksturīgākās iezīmes".
[23, 48. lpp].
|
Komandējošais stils |
autoritārs, uz skolotāju centrēts |
|
Praktiskais stils |
autoritārs, uz skolotāju centrēts, akcents uz vingrinājumiem |
|
Savstarpējais stils |
pāru darbs |
|
Paškontroles stils |
skolotājs izvirza uzdevumu, studējošais izpilda un pats novērtē |
|
Ietveršanas stils |
diferencēta pieeja katram auditorijā |
|
Vadītās atklāsmes stils |
piedāvāto jautājumu un uzdevumu ietvaros studējošais patstāvīgi meklē atbildes |
|
Diverģences stils |
jaunu alternatīvu pieeju, risinājumu rosināšana |
|
Individuālās programmas stils |
balstoties uz iepriekšējām zināšanām un pieredzi, studējošais tiek stimulēts organizēt savu darbu skolotāja vadībā |
|
Studenta ierosmju stils |
studējošais pats tiek stimulēts organizēt savu mācīšanās pieredzi, skolotājs viņu atbalsta |
|
Pamācības stils |
pilnīga patstāvība |
Mācīšanās
stili un dalībnieku līdzdalība
(B. Barnes et al., 1987, [4]). No grāmatas T. Koķe. "Pieaugušo
izglītības attīstība: raksturīgākās iezīmes". [23, 49. lpp].
| Slēgtais |
Ierobežotais |
Atvērtais |
|
|
Saturs |
stingri noteikts, nav maināms |
skolotājs pārrauga tēmu un uzdevumus, ir skaidri kritēriji |
katrs jautājums tiek pārrunāts, tiek pieņemts kopīgs lēmums |
|
Akcents |
dogmatiskas zināšanas, formālas prasmes, vienkāršota pieeja |
skolotājs nosaka virzību, taču dažas studējošo idejas tiek atzītas |
pamatojuma kopīgi meklējumi, studējošo idejas nopietni respektētas |
|
Studējošo darbība |
pieņemt piedāvāto, darboties tradicionālā veidā |
skolotāja domas izpratne, hipotēžu veidošana, pārbaudes darbu izpilde |
mērķu un metožu kritiska apspriešana, dalīta atbildība par satura apguvi un kritērijiem |
|
Jēdzieni |
autoritāte, precīza norise un pareizas atbildes |
norises un kritēriju apspriešanas iespējas |
atbilstība, studējošo prioritāšu kritiska apspriešana |
|
Metodes |
izskaidrošana, pieraksti, individuāli uzdevumi, skolotāja vērtējums |
izskaidrošana, apspriežot izteiktos priekšlikumus, problēmu risināšana, rezultātu kopīga apspriešana, skolotāja gala izvērtējums |
grupas diskusija un lēmuma pieņemšana par mērķiem un kritērijiem, studējošie plāno un izpilda darbu, prezentē to, novērtē sasniegumus |
 |
 |
