Darba apraksts

 

Norāde uz autoru

Kārlis Baumanis

 

Vārdu/libreta autors

Kārlis Baumanis

 

Norāde uz žanru
Dziesma

 

Nosaukums
Dievs, svētī Latviju

 

Darba radīšanas gads

1873.gads

 

Apraksts

 

Dievs, svētī Latviju komponēta 1873. gadā vīru korim, ar šo dziesmu sveic dziedātājus, atklājot Pirmos Vispārējos Dziesmu svētkus.

Pirmo svētku dalībnieks Kaudzītes Matīss raksta: Tā bija dziesma, kas ar varenu jūsmināšanas spēku cildina uz tēvijas mīlestību, dziesma, kas varēs būt aizmirsta tikai tad, kad neatradīsies vairs nevienas latviski jūtošas sirds.

Ādolfs Alunāns šo dziesmu nosaucis par himnu jau 1874. gadā.

1880. gadā Jurjānu Andrejs Latvju Vispārīgo Dziesmu svētku maršā izmanto Baumaņu Kārļa Dievs, svētī Latviju melodiju. Maršu atskaņo 1888. gadā III Dziesmu svētkos.

1895. gadā Dievs, svētī Latviju skan Jurjānu Andreja astoņbalsīgā harmonizācijā, tai atvēlēts nacionālās himnas statuss.

1910. gadā V Dziesmu svētkos cara administrācija Dievs, svētī Latviju atļauj izpildīt otrā koncerta beigu daļā - pie ērģelēm Alfrēds Kalniņš, pie diriģenta pults Jāzeps Vītols. Emīls Dārziņš raksta: Un, kad arī koris dziesmu bij' uzņēmis, tad tūkstošgalvainā publika piecēlās kājās un no klausītāju mutēm plūda trīskārtīgs Dievs, svētī Latviju. Laikam gan pats svarīgākais moments visos svētkos un varbūt arī katra atsevišķa klātesošā pēdējo gadu dzīves laikā.

1920. gada 4.jūnijā Dievs, svētī Latviju Latvijas Satversmes sapulcē apstiprināta par Latvijas Valsts himnu.

1920. gada 10.oktobrī, atklājot Gustava Šķiltera veidoto pieminekli Baumaņu Kārlim, skan Dievs, svētī Latviju. Uzraksts uz pieminekļa vecajā stilā:

 

29. apr. 1835 – 28. dec. 1904

 

Ar Latvijas Valsts himnu Dievs, svētī Latviju atklāj VI Vispārējos Dziesmu svētkus 1926. gadā, diriģē Vīgneru Ernests. VII (1931) un VIII (1933) Dziesmu svētkos Dievs, svētī Latviju diriģē Teodors Reiters.

1938. gadā IX Vispārējos Dziesmu svētkos dzied Jāzepa Vītola tautas himnas autora piemiņai veltīto dziesmu ar L. Bērziņa tekstu Svētī, Dievs, šo zemi dzimto.

Vēl 1940. gada 16. jūnijā Pirmajos Latgales Dziesmu svētkos skan Dievs, svētī Latviju, to diriģē Emilis Melngailis.

Nākamie 10 Dziesmu svētki paiet bez Dievs, svētī Latviju, taču svešumā visos Dziesmu svētkos gan Eiropā, gan Amerikā un Austrālijā skan tautas lūgšana.

No jauna Dievs, svētī Latviju izskan Baltijas studentu Dziesmu svētkos Gaudeamus 1988. gada jūnijā Lietuvā un Baltica '88 jūlijā Latvijā un 1989. gada VI Skolu jaunatnes Dziesmu svētkos un 1990. gada XX Vispārējos Dziesmu svētkos. Dievs, svētī Latviju diriģē Leonīds Vīgners.

Ar 1990. gada 15. februāra LPSR Augstākās padomes likumu par oficiāliem valsts varas simboliem atzīst sarkanbaltsarkano karogu, ģerboni un himnu Dievs, svētī Latviju.

 

Dievs, svētī Latviju ir veidota divkāršā divdaļu formā, tās abās daļās dzirdama trīskārša sekvence.