Baumaņu Kārlis
1835.11.V - 1905.10.I

Svarīgākie dzīves dati
Daiļrades raksturojums
Darba apraksti
           Dievs, svētī Latviju
           Trimpula
           Latviski lai atskan dziesma
Nozīmīgākie darbi
 Bibliogrāfija
 Interesanti notikumi, fakti, atmiņas


Daiļrades raksturojums

 

Baumaņu Kārlis ir pirmais kora un solo orģināldziesmu autors latviešu mūzikā.

Dzīvojot Pēterburgā, rodas pirmās Baumaņu Kārļa tautasdziesmu apdares, taču interese par jaunlatviešu idejām, piederību latviešu tautai liek domāt par orģināldziesmu radīšanu. Savām pirmajām orģinālkompozīcijām Baumaņu Kārlis izmanto Lapas Mārtiņa, Friča Brīvzemnieka, Ausekļa un savus tekstus.

Pirmo Vispārējo latviešu Dziesmu svētku komitejai Baumaņu Kārlis atsūta trīs orģināldziesmas.

1873. gada 26. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības zālē notiek Dziesmu svētku atklāšanas akts. Te muzikālo apsveikumu dzied Baltijas skolotāju semināra koris – semināra audzēkņa Jāņa Dreiberģa vadībā pirmo reizi skan Baumaņu Kārļa orģināldziesma ar paša tekstu Dievs, svētī Latviju (svētku komiteja kopkora repertuārā nebija iekļāvusi šo dziesmu).

I Vispārējos Dziesmu svētkos kopkorī izskan Tēvijas dziesma (Lapas Mārtiņa teksts) un Daugavas zvejnieku dziesma (Friča Brīvzemnieka teksts).

Šīs trīs minētās dziesmas ir pirmās orģināldziesmas latviešu kora mūzikā.

Atgriežoties no I Vispārējiem Dziesmu svētkiem, 1873. gada rudenī Pēterburgā tiek iespiestas dziesmas Latvju tautas dziesmu liktens notis un atsūtītas uz Latviju. Dziesmas teksta un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis. Viņš ir pirmais, kas skar jautājumu par to, kas īsti ir tautasdziesma, jo Jānis Cimze un viņa domubiedri teica: Viss, ko dzied tauta ir tautas dziesma, vienalga, no kurienes tā cēlusies, no kurienes tā nākusi. Pēc Baumaņu Kārļa domām - ne viss, ko dzied tauta, ir tautasdziesma un bija pirmais, kas saprata, ka atteikšanās no aizguvumiem nāk par labu dziesmas dvēselei. Baumaņu Kārlis, aizstāvot latviešu tautasdziesmu, sacer mūziku un tekstu vokālajam duetam – balādei ar klavieru pavadījumu, kur dziesmas sižetu veido tautietes un tautieša dialogs par dziesmas pazušanu un tās atdzimšanu. Šī dziesma ir tā laika oriģināldarbs, kurā pirmo reizi izmantota sabiedriski politiska tematika.

 

 

G. Goluba grāmatā Baumaņu Kārlis raksta: Tā bija pirmā latviešu komponista – īsta patriota – atbilde visiem, kas ķengāja dzidrās, garīga spēka apdvestās latviešu tautasdziesmas, kas cīnījās pret latvisko garu, pret atmodas laikmeta darbiniekiem.

1939. gada 21. jūlija laikrakstā Jaunākās Ziņas Jānis Zālītis raksta: …dižāko un drošāko darbu Baumaņu Kārlis veicis atmodas laikmeta sākuma posmā kā dedzīgs cīnītājs, aizstāvēdams latviešu tautas godu un tiesības, izceldams nacionālās īpatnības. Baumaņu Kārļa pārliecība par latviešu dziesmu īpatnējo daiļumu un nozīmību ir nesatricināma.

Ādolfs Alunāns 1874. g. Baltijas Vēstnesis Nr.19 raksta: Visai Baumaņu kga kompozīcijai skan cauri īsta latvju tautas dziesmas daba, un jau tādēļ komponistam darbs ļoti izdevies. Meldiņi viscaur ļoti mīlīgi un patīkami.

Jāzeps Vītols: Šis strīds tīrīja miglaino atmosfēru ap mūsu tautasdziesmu.

 

 

 

Baumaņu Kārļa darbu sarakstā jāmin:

 

1.Dziesmu krājums Austra: I, II, III burtnīca, izdotas 1874. gadā.

 

Austras trijās burtnīcās ievietotas 36 dziesmas:

·         15 kora dziesmas,

·         20 solodziesmas ar klavieru pavadījumu,

·         1 duets klavieru pavadījumā.

 

No Austras burtnīcām redzams, ka Baumaņu Kārlim ļoti tuva un mīļa bijusi Ausekļa dzeja – krājumā 13 dziesmas ar Ausekļa vārdiem, (7 solo dziesmas, 6 vīru kora dziesmas) 5 dziesmas ar paša Baumaņu Kārļa sacerētiem vārdiem.

 

Austras I burtnīcā atrodama vīru kora dziesma Trimpula ar Ausekļa tekstu, Merķeļa piemiņai, Šķirties ir grūt’, Dievs, svētī Latviju! u.c.

 

 

2. Dziesmu krājums Līgo (ievietotas 66 dziesmas vīru korim a cappella, izdots 1874. gadā Pēterburgā, Latvijā konfiscēts). Krājumā - Baumaņu Kārļa orģināldziesmas un tautasdziesmu apdares, sastāv no 6 daļām:

·         1.daļa – Dziesma

-         Latviski lai atskan dziesmas! Lapas Mārtiņa teksts.

·         2.daļa – Tēvija        

-         Tēvijas dziesma – Lapas Mārtiņa teksts.

-         Kas īstens latvietis? – Teksts no “Baltijas Vēstneša”.

-         Nevis slinkojot un pūstot – F. Čelakovska teksts, tulkojis J. Alunāns.

-         Daugavas zvejnieku dziesma - F. Brīvzemnieka teksts.

·         3.daļa - Famīlija

-         Es iesēju lielu pupu. – Latviešu tautasdziesmas apdare

-         Ai, meitenītes, ai, zeltenītes. – Latviešu tautasdziesmas apdare

·         4.daļa – Bērnība. Daba

-         Pavasara. – Vītinga teksts.

-         Grietiņas prieki. – Līventāla teksts.

-         Dzeguze. – Vītinga teksts.

·         5.daļa - Sērdienība

-         Maziņš biju, neredzēju. – Latviešu tautasdziesmas apdare

-         Kupla liepa, tā uzauga. – Latviešu tautasdziesmas apdare

·         6.daļa – Mīlestība

-         Kur aug mana līgaviņa? – A. Pumpura teksts, latviešu Tautas melodija.

-         Staburaga meitiņa – Mālberga teksts.

-         Mīlestība - Lapas Mārtiņa teksts.

 

No 66 dziesmām:

·         34 orģināldziesmas

·         29 latviešu, krievu, vācu tautasdziesmu sabalsojumi

·         3 citu autoru darbi

 

Kā labākās dziesmas krājumā jāmin:

·         Latviski lai atskan dziesmas (Lapas Mārtiņa teksts)

·         Daugavas zvejnieku dziesma (Friča Brīvzemnieka teksts)

·         Dzeguze (tekstu tulkojis Vītings)

 

Jāatzīmē tas, ka cenzūra liek:

·         1. daļu sadedzināt

·         2. daļu neparaksta iespiešanai

 

Abos krājumos Baumaņu Kārlis izvēlējies daudzveidīgu tematiku – patriotiskās, tautiski romantiskās, liriskās, humoristiskās un dzīru dziesmas – izmantojis ne tikai tā laika dzeju, bet arī latviešu tautasdziesmu. Dziesmas komponētas lielākoties strofiskā formā, sastopam arī caurkomponētas dziesmas ar variāciju un rondo iezīmēm. Dziesmas rakstītas koriem, solistiem gan ar klavieru pavadījumu, gan a cappella. Baumaņu Kārlis tautasdziesmu apdares veido līdzīgi Jānim Cimzem – homofonā stilā, strofiskā formā, bet tās pirmo reizi veido bērnu korim un solobalsij ar klavieru pavadījumu.

Svarīgākais Baumaņu Kārļa ieguldījums latviešu mūzikā ir viņa orģināldziesmas. Tajās komponists pievērsies daudzveidīga tempa izvēlei (pirmoreiz latviešu mūzikā pie dziesmas norādot precīzu atskaņošanas ātrumu ar metronoma palīdzību = 72, vai = 56), sastopam bagātus mūzikas izteiksmes līdzekļus – dažādus taktsmērus, punktētu ritmu, unisonu un akordu maiņu, maršveida kustību, u.c.



3. 1877. gadā Baumaņu Kārlis un Auseklis veido dziesmu krājumu skolām, ko nosauc par Dziesmu vītolu. Darbs saglabājies rokrakstā Valsts bibliotēkas retumu un rokrakstu nodaļā. Šajā krājumā ir trīs burtnīcas, kurās ievieto arī vairākas dziesmas, kas ir krājumos Austra un Līgo, te ievieto arī Dievs, svētī Latviju. Pirmajā burtnīcā ir divbalsīgi, trīsbalsīgi un četrbalsīgi kanoni un trīsbalsīgas dziesmas Pie autora veiksmēm jāatzīmē tautasdziesmu Meža māte putnus skaita, Kas tie tādi, kas dziedāja, Ozolīti, zemzarīti u.c. apdares.

 

 

 

 

4. Mortuos plango ir Baumaņu Kārļa veltījums Kronvaldu Ata piemiņai 1875. gadā (četras dziesmas):

 

·         Kungs Dievs Cebaot. Teksts no Bībeles – Dāvida dziesmas – jauktam korim

·         Galva ar trīs šķēpiem – A. Pumpura teksts, vīru korim.

·         Mirti jaunam, mirti vecam. – Latviešu tautasdziesmu teksts, vīru korim.

·         Salda dusa tam! - Baumaņu Kārļa teksts.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Mortuos plango – mirušo apraudu.

 

 

 

 

5. Pirmā latviešu garīgā dziesma Mūsu Tēvs debesīs (1875), teksts no Bībeles, jauktam korim.