Miķeļi. Apjumības

Miķeli gaidīju Kā savu brāli: Tas deva malciņu, Tas kumeliņu. (LT dz. 17356)	Jānīts meta siena kaudzi, Jēkabiņš rudzu kaudzi, Miķelītis nokliedzās Auzu kaudzes galiņā. (LT dz. 17347)
Mīļš Dieviņš mums vaicāja, Kādu dzīru mēs dzeram. Mēs dzeram liniem kāzas, Miežu, rudzu apkūliņas. (LD 28824)	Bēdz, Jumīti, bēdz, Jumīti, Nu nāk tavi ķērājiņi: Nu nāk pati saimeniece Jumi ņemt tīrumā. (LFK 585)

Apjumību svinību pirmajā dienā notiek Jumja ķeršana. Jumis -dubultauglis, dubultvārpa, pa pāriem kopā saauguši augi. Jumis ir arī druvu auglības dievība (sk. "Latviešu literārās valodas vārdnīca", 4. sēj., 56. lpp.). Katrai labībai bija savs Jumis - rudzu Jumis, miežu Jumis utt.

Tautasdziesmās pieminēta Jumja dzīšana, ķeršana, tad seko pēdējā labības kūļa svinīga noformēšana vai Jumja iepīšana vainagā un nešana mājās.

Otrajā dienā notiek svinību mielasts, kas sevišķi bagāts ar jauno ražu. Saime godina Saimnieci un Saimnieku.

Trešā diena ir Miķeļi. Tie iezīmē vasaras beigas. Galvenie apzīmējumi - Miķeļi, Mikālis, Miķeļdiena, Miķeļdiena.

Šajā dienā notiek Miķeļu tirgus, kur sabrauc ļaudis ar rudens ražu. Miķeļi ir arī pēdējā pieguļas diena.

Jau no pavasara puiši un meitas lūko sev nākamo dzīvesdraugu. Miķeļos pēdējais laiks nolūkoto meitu bildināt un dzert derības.

Ticējumi.

Ja Jumjus (divi āboli kopā saauguši vai divas vārpas uz viena stiebra) ēd, tad tam

dvīnīši dzimst. (LTT 12027)

Ja saimnieks atrada jumi, tad viņam gaidāma liela laime. (LTT 11996)

Jumja vārpu vajagot glabāt makā, tad naudas nekad netrūkstot. (LLT 12005)

Ja meitas atrod jumi, tad tajā gadā apprecas. (LTT 12019)

2. Nu nāk pate saimeniece     Juma ņemti tīrumā(i).		5. Bēdz, Jumīti, bēdz, Jumīti,     Jauni puiši tevi dzena.
3. Bēdz, Jumīti, bēdz, Jumīti,     Jaunas meitas tevi dzena.		6. Ja nevari citur bēgti,     Bēdz klētiņas cekulā(i).
4. Ja nevari citur bēgti,     Bēdz klētiņas cekulā(i).		7. Jumīt’s bēga kopiņai,     No kopiņas gubiņai.
	8. No gubiņas klētiņai,     No klētiņas apcirknē(i).

Mīklas.

Zirgs stallē, aste griestos.

Mazs, mazs vīriņš, gaisā bardiņš.

Pa priekš izaug bārzda, tad pats vīrs.

Piecdesmit līdz simtu brālīšu kopā dzīvo, visiem bārzdas vienā garumā.

No Miķeļiem līdz Mārtiņiem ir veļu laiks jeb Dieva dienas, Dievaines - mirušo atcere. Veļus aicina ciemos, viņus cienā un tad aizvada atpakaļ uz veļu valstību. Šajā laikā stāsta pasakas un teikas, min mīklas.