Mēness

Zvaigznes

Saule

Lec, saulīte, lec, saulīte,
Spīd’ ar mūsu sētiņā:
Ir mums tava gaišumiņa
Vajadzēt vajadzēja.

Debesis mēs redzam divējādas – dienas debesis un nakts debesis. Zemnieku dzīvē liela nozīme ir dienas debesīm. Saule atrodas visa centrā, Pasaule (kurā mēs dzīvojam) – zem Saules, bet aizsaule (mirušo dvēseļu, arī Dieva mājoklis) – virs Saules.

Šī saulīte man zināma,
Viņa saule nezināma.

Dainās varam izšķirt trejādas saules:
    - saule kā visuma iedalītāja (šī saule, pasaule, viņa saule, aizsaule);
    - saule kā debesu spīdeklis;
    - Saule kā personificēta būtne ar cilvēciskām īpašībām.

Ticējumi.

Kurš līdz saulītei ir nolīgojis, tam Jāņu rītā saulīte rotājas priekšā visādās krāsās. Lieldienas rītā priekš saules jāuzkāpj kalnā un jāskatās, kā saule šūpojas, tad visu gadu ir bagāts. Ja meteņos saulīte paspīd tik ilgi, ka zirgu var apseglot, tad labs gads un labi lini.

Dainās Saule attēlota maiga un laipna kā māte:

Saulīt’, mana māmulīte,
Abas vienu labumiņu:
Saulīt’ mana sildītāja
Māmiņ’ mana žēlotāja.

2. Sēdies, mana māmuliņa
Zemajā(i) krēsliņā!
Zema tava sēdēšana,
Augsta tava valodiņ’.

3. Saulīt silta, saulīt jauka,
Abas vienu mīļumiņu,
Saulītē(i) sildījos(i),
Pie māmiņas remdējos.

2. Tec, saulīte, pagaid mani,
Ko es tevim pasacīšu:
Aiznes manai māmuliņai
Labu, labu vakariņ’.

3. Jau saulīte zemu, zemu
Māmuliņa tālu, tāl’.
Teku, teku, nepanāku,
Saucu, saucu, nesasauc.

Dainās Saule minēta kopā ar Dievu, Laimu, Māru:

Dieviņš zina, Laima zina,
Kā Saulīte gauži raud:
Pilni meži piebiruši
Saules gaužu asariņu.

Tai sētai treji vārti,
Visi treji sudraboti.
Pa vieniem Dievs iebrauca,
Pa otriem mīļa Māra,
Pa trešiem Saule brauca,
Div’ dzelteni kumeliņi

Dainās var izsekot Saules mūžam: tā ir jaunava, tad seko precības, radības un beidzot Saule ir sieva:

Kas to teica, kas redzēja,
Kad Saulīte meita bija?
Mēnestiņis, tas redzēja,
Tas noņēma vainadziņu.

Kur, Saulīte, tu tecēsi,
Kur tu kārsi vainadziņu?
Tur tu kārsi vainadziņu,
Kur deviņas upes tek.

Ģērbies, Saule, sudrabā,
Nu nāk tavi vedējiņi:
Ūdens zirgi, agmens vāģi,
Sidrabiņa kamaniņas.

Tūdaliņ, tāgadiņ
Saulīte grozās:
Te bija meitiņa,
Nu kļuva sieviņa.

Mīklas

Sarkans kamols aiz kalna veļas.
Visi mīl, bet nevar ieredzēt.

2. Liepai kāra zelta jostu,
Ozolami sudrabiņa.

3. Bērziņam(i ) raibi cimdi,
Ošam balti pirkstainīši.

4. Kļaviņam zīdautiņ(i)s,
Rakstītām(i) maliņām(i).

5. Sīkajam(i) kārkliņam(i),
Zaļa vara pakaviņi.

Saulei ir plaša radu saime – Saules tēvs, Saules māte, Saules dēli, Saules meitas, Saules kalponītes. Kā Saules vīrs domāts mēness.

Saules meita Bārbaliņa,
Samijam vainagiem:
Tavs bij’ zelta zīlītēm,
Mans sudraba lapiņām.

Saule bāra mēnestiņu,
Kam tas dienu nespīdēja,
Kam tas savu augumiņu
Nakti vien maldināja.

Tautasdziesmās minēts arī Saules krēsls un Saules koks:

Kas sēdēja bez krēsliņa,
Kas tecēja negrožots?
Saule sēd bez krēsliņa,
Upe tek negrožota.

Kupl(i)s auga ozoliņš
Saules takas maliņā.
Tur saulīte jostu kāra,
Ik rītiņu uzlēkdama.

2. Saule – ziedus kaltēdama,
Bite – ziedus lasīdama.

3. Saule sienu izkaltēja,
Bite ziedus nolasīja.

2. Melna čūska miltus mala
Dziļā jūrā uz akmeņ’,
Tos būs ēst(i) tiem kungiem(i),
Kas bez saules strādināj’.

3. Teci, teci, kumeliņi,
Nu ar lūka pavadiņ’!
Slikti gadi. Bargi kungi,
Nedrīkst važas kaldināt.

2. Kam, saulīte, vēlu lēci,
Kur tik ilgi kavējies?
Aiz viņiem(i) kalniņiem(i)
Bāra bērus sildīdam’?

Ticējumi.
Kas Saulei lecot esot dzimis, tas esot gudrs.
Saulei rietot, nedrīkst vērpt, tad saulei kājas novērpj.
Pret sauli pat suns nerej. Ja, saulei, lecot pretī mākonis, tad sagaidāms lietus.
Ja saule sarkdama noriet, rītu gaidāma laika maiņa.
Ja saule aptumšojas, tad viņa raud par cilvēku grēkiem.
Ja pa sapņiem redz sauli spīdam, būs vispārējs labums.

Saules zīmes.
Saule ir izteikta simbolos. Tie ir apaļi priekšmeti, kuru ritēšana apzīmē Saules kustību debess velvē.

Noriet saule vakarā,
Zeltābolu mētādama;
No rītiņa uzlēkdama,
Sijā tīru sudrabiņu.

Saules zīmei ir divas grupas. Pirmo veido astoņlapu rozetes apaļais veidojums.
Otro Saules rakstu grupu veido četrstūrainās Saules zīmes.
Otrās grupas Saules koka salikumi satur Saules zīmi, zvaigžņu rakstus.

Trešajā grupā ierindojas Saules koka raksti, kuros apvienojas Mēness un zvaigžņu zīmes ar sauli vidū. Šie raksti grezno daudzus senos audumus un citus izstrādājumus.

Saules koks. Saules koks saistīts ar Sauli, Mēnesi un zvaigznēm. Dainās apdzied Saules koku:

Ik rītiņa Saule lēca
Sarkanā(i) kociņā,
Jauni kungi veci tapa,
To kociņu meklēdami.

Saules koka rakstos redzam Mēness zīmju variantus, zvaigznes zīmes.

Mīklas
Divi vīri iet pa kalnu, viens otra nepanāk.
Māsa un brālis iet pa ezeru ik dienas.
Vaiņags galvā, puķu pušķis rokā.