Debesu spīdekļu zīmes:

Saules zīmes

Mēness zīmes

Zvaigžņu zīmes

Galveno dievību zīmes

Dieva zīmes

Māras zīmes

Laimas zīmes

Citu dievību zīmes:

Pērkona zīme

Jumja zīme

Ūsiņa zīme

Austras koks

Ar aizsauli saistītās zīmes:

Zalkša zīme

Krupīša zīme

Ar gadskārtu rita svētkiem saistītās zīmes:

Jāņu zīme

Mārtiņgailis

Senais latviešu kalendārs

Laika skaitīšanas mērvienības senatnē bijušas

diena (gan gaišais dienas posms, gan tumšais periods),

mēnesis (laiks starp divām vienādām mēness fāzēm),

gads (laika posms, kas ritmiski atkārtojas, Zemei riņķojot ap Sauli).

Saules gadu kā laika skaitīšanas mērvienību lietojuši arī mūsu senči. Gads sadalīts apmēram vienāda garuma gadalaikos, ko iezīmē saulgrieži, kad garākā diena un īsākā nakts vai otrādi (Jāņi un Ziemassvētki) un saulstāvji, kad diena un nakts vienā garumā (Lieldienas un Miķeļi).

Gadalaiku mija, saskaņā ar dabas ritu svinamie svētki daudzviet saskaras ar dabas un mitoloģiskiem pielūgsmes objektiem, kuru simboliskās zīmes izmantotas rakstu kompozīcijās