Saules zīmes

Mēness zīmes

Zvaigžņu zīmes

Galveno dievību zīmes

Dieva zīmes

Māras zīmes

Laimas zīmes

Citu dievību zīmes:

Pērkona zīme

Jumja zīme

Ūsiņa zīme

Austras koks

Ar aizsauli saistītās zīmes:

Zalkša zīme

Krupīša zīme

Ar gadskārtu rita svētkiem saistītās zīmes:

Jāņu zīme

Mārtiņgailis

latviskā pasaules uztvere un izpratne,

filozofiskie un poētiskie uzskati.

Latvju raksti līdzībā saistīti ar visas cilvēces kultūru, taču vēstures attīstības gaita un reālie dzīves apstākļi, kas veidojuši latviskos pasaules priekšstatus, nosacījuši īpatnējo, atšķirīgo tajos, jo latviešu tauta veidojusies no politiski patstāvīgām, etniski savdabīgām ciltīm - kuršiem, zemgaļiem, latgaļiem, sēļiem. Arī mūsdienās vienotajā latviskajā ir arī atšķirības novados (Vidzeme, Kurzeme, Latgale), etnogrāfiskajos apvidos (Vidzeme, Kurzeme,Zemgale, Latgale) un kultūrvēsturiskajos apgabalos (Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Latgale, Augšzeme jeb Sēlija).

Mitoloģiskajos priekšstatos dominē dabas pielūgsme, centrā ir Saules, Mēness, zvaigžņu, Pērkona un dievību personifikācijas.

Attieksme pret dabu radījusi simbolisko. Piemēram, priekšstati par ozolu kā puišu, vīru, par liepu kā meitu, par ābeli kā mātes simbolu rāda dabas objektu pielīdzināšanu cilvēku sabiedrībai.

Filozofiskā un poētiskā attieksme pret dabu skaidri redzama seno latviešu laika skaitīšanā,t.i., kalendārā.

Latvju rakstiem , skaidrojumus ņemot dainās, ticējumos un citos folkloras materiālos, vārdus devuši latvju rakstu pētnieki P.Šmits, K.Straubergs, L.Bērziņš, H.Biezais, A.Brastiņš, A.Dzērvītis, J.Bīne, M. un V.Grīni u.c. Nosaukumus rosinājusi raksta forma, arī materiāls un izpildījuma tehnika, pat darinājuma rašanās vieta.

Latvju raksti ir ļoti veci, sākotne tiem rodama 4500 - 1500.g.p.m.ē. Senatnē tiem piedēvēja maģisku sargājošu spēku. Mainoties pasaules uztverei, virsroku guva rotājošā funkcija.

Latviešu valodā vārdi raksts un ornaments uzlūkojami kā sinonīmi. Raksts ir kādam mitoloģiskam spēkam veltītās zīmes materiāla izpausme. Rakstu elementi ir daudzveidīgi un bagātināti un pāriet viens otrā, tā bieži grūti nosakāma to piederība kādai grupai.

Latvju rakstu sakārtošanai kādā pārskatāmā sistēmā ir dažādas versijas, katram ļauts veidot arī savējo.

Debesu spīdekļu zīmes:

Galveno dievību zīmes:

Citu dievību zīmes:

Austras koks

Ar aizsauli saistītās zīmes:

Ar gadskārtu rita svētkiem saistītas zīmes