Linards Tauns stāsta ...

... par savu pseidonīmu:

“To paņēmu vienkārši no Latvijas kartes. Bija tāda sīka karte, kur redzamas gandrīz katras mājas. Atradu Piebalgā ezeru Taunu, tas likās derīgs. Dzejnieka Antona Austriņa meita Mudīte par izvēli bija sajūsmināta. Ne tāpēc, ka ezers dzejisks; nē, viņa teica, tas esot galīgi nepoētisks. Bet ļoti bagāts zivīm!”

( Kārkliņš Valdemārs. Dzejnieks “Elles ķēķī”.)

... par savu dzejošanu:

“Ar dzejošanu patiesībā esmu darbojies no bērna kājas. Pirmā ietekme laikam bija no korāļiem, ko mācījos svētdienas skolā. Tur bija daudz interesantāki korāļi nekā baznīcā- ne drūmas, bet skaistas, priecīgas meldijas. Iespaidus guvu arī no jūras. Kā jau teicu, māte bija zvejniece. Vēlāk no Rīgas braucu uz jūrmalu, padzīvoju pie radiem... Vācu laikā sāku iet uz rakstnieku vakariem, mīlēju Aleksandru Čaku, Ēriku Ādamsonu, Vili Cederiņu. Bet iepazinies netiku ne ar vienu.”

( Kārkliņš Valdemārs. Dzejnieks “Elles ķēķī”.)

... par ietekmēm:

“Kad atbraucu Amerikā, mani iemeta šai mutulī, pašā pilsētas centrā. Tas arī atstājis visspilgtāko iespaidu.”

( Kārkliņš Valdemārs. Dzejnieks “Elles ķēķī”.)