Dzejnieks Gunars Saliņš

( dz. 1924. gada 21. aprīlī)

 

 

 

Gunars Saliņš dzimis 1924. gada 21. aprīlī skolotāja ģimenē Dobelē.

 


Tēvs bijis skolas pārzinis. Skolas nams bijis arī biedrības nams , un tur allaž notikuši dažādi pasākumi, bijis daudz ļaužu. Gunaram patikusi šī rosība. Kur nu vēl skaistie meži un lielā vaļa, kurā pagājuši pirmie desmit gadi. Dzīve viegla un daudzveidīga.

Vecāki – vidzemnieki: tēvs piebaldzēns, māte raunēniete, savukārt vecāmāte runājusi savā skaistajā novada izloksnē un izteicienos ( skaņas, viss sakāmais pamazināmos vārdos), un tikai vēlāk – dzeju rakstot, Gunars atskārtīs, kāda nozīme šai bērnībā runātai skaistai valodai, kā pats atzīst,- ļoti velk dainu ritmi.

 

Mācījies:

Naudītes pamatskolā,

Jelgavas pilsētas pamatskolā.

Jau bērnībā vecāsmātes dziedāti, skolas gados nostiprinās dievvārdi un to ietekme.

Tikpat liela ir skaistās dabas iespaids, skola bija lielu, krāšņu dārzu vidū.

Tikpat liela nozīme zēna pasaules uztveres veidošanā ir tēva rosīgai darbībai un mīlestībai uz mākslām – viņš vadīja kori, spēlēja vijoli, vasarās gleznoja, skicēja paziņas, arī Gunaru, sarakstījis aritmētikas mācību grāmatu, bet tai pašā laikā arī dzejojis.

Gunars savus pirmos dzejolīšus sācis rakstīt 6-7 gadu vecumā, Naudītes pamatskolā mācoties.

Ģimenei pārceļoties uz Jelgavu, Gunara “bērnu dienu paradīze” it kā zuda.

 

Studējis:

Jelgavas skolotāju institūtā ( beidzis 1944).

Institūtā ļoti rosīga literārā dzīve- literatūras un dzejas vakari, kurus bieži rīkoja visām skolām (ģimnāzijai, institūtam, Lauksaimniecības akadēmijai) kopā, liela nozīme bijusi literatūras un psiholoģijas skolotājam Ernestam Aistaram, kas ļoti rosinājis pašdarbību.

Devies trimdā uz Vāciju 1944.gadā, protams, kopā ar nākamo dzīvesbiedri Jautrīti,

strādājis:

Ø      par skolotāju Haunštetenes bēgļu nometnē Augsburgā ( pašmācības ceļā mācījies angļu valodu),

Ø      par tulku amerikāņu armijas latviešu darba rotā,

Ø      par žurnālistu laikrakstā “Latvju Domas”.

Izceļojis uz ASV 1950.gadā.

Studējis:

Ø      Upsalas koledžā Īstorendžā, Ņūdžersijā (1952, iegūst bakalaura grādu psiholoģijā un socioloģijā),

Ø      Sociālās pētniecības jaunā skolā Ņujorkā (1955, maģistra grāds).

Strādājis:

Ø      par psiholoģijas un socioloģijas profesoru Unionas koledžā Ņūdžersijā,

Ø      par latviešu sestdienas skolas vadītāju.