|
Līdz ar cilvēka izveidošanos tam nepārtraukti sekojuši un līdztekus attīstījušies daudzi kukaiņi. Evolūcijas rezultātā izveidojušās tādas kukaiņu sugas, kuras bez cilvēka klātbūtnes un ārpus viņa mājokļa vispār nevar pastāvēt. Ar kukaiņiem mēs satiekamies ikdienā. Pateicoties kukaiņu sīkajiem izmēriem, mēs viņus ne vienmēr ievērojam. Piemēram, vienā hektārā pļavas lidojošo kukaiņu pēc skaita ir 8 reizes vairāk kā Rīgā iedzīvotāju. Viņu daudzums ir ievērojams arī mūsu mājās. Atziņa, ka mēs esam dabas sastāvdaļa, ne vienmēr sagādā gandarījumu. Brīžiem no dabas valdnieka cilvēks pārvēršas par barības vietu resursu vai mājvietu citiem dzīvniekiem. Kukaiņi mums nereti atnes nepatikšanas. Neviens no mūsmājās dzīvojošajiem kukaiņiem mums nav tieši noderīgs, vai nu tie ir kaitīgi un bīstami cilvēka veselībai un iedzīvei, vai arī nekaitīgi. Sinantropo, t.i., ar cilvēku saistīto kukaiņu fauna - sugu sastāvs ir atšķirīga dažādos kontinentos un klimatiskajās zonās. Vislielākā to daudzveidība ir tropiskajās zemēs. Mērenajā joslā, t.i. arī pie mums biežāk sastopamo sinantropo kukaiņu skaits sasniedz pussimtu. Cilvēks un viņa mājoklis no bioloģiskā redzes viedokļa ir neaizpildīta dzīves vieta - ekoloģiskā niša, iespējamā kukaiņu dzīves telpa, barība, labvēlīgi mikroklimatiskie apstākļi, konkurentu un dabīgo ienaidnieku trūkums. Ievērojami organisko vielu krājumi - mēbeles, drēbes, pārtikas produktu krājumi un arī pats cilvēks ir uz laiku izslēgti vai arī lēni iekļaujas vielu apritē dabā. Tādēļ nav nekas neparasts, ka mūsu mājokļos atkal un atkal ieviešas jauni kukaiņi. Līdz ar mikroorganismiem un grauzējiem tie ir pirmie, kuri ir mūsu mājas organisko vielu iesaistītāji vielu apritē. Cilvēks savā mājoklī ir burtiski kukaiņu aplenkumā, to netīrās mājoklis, jo vairāk kukaiņu. Kukaiņi sastopami visur - gan uz paša cilvēka, tā drēbēs, uz istabas augiem, mēbelēs, pārtikas produktos, organiskajos atkritumos, telpu mitrākajās vietās un pagrabos. Kukaiņu fauna ir mainīga laikā, taču novērojama tendence tai bagātināties ar jaunām sugām. Ir dažādi veidi, kā kukaiņi pārceļo. Daudzdzīvokļu mājās ievestās blaktis, skudras, prusaki strauji izplatās visā celtnē. No veikala līdz ar pārtiku atnes arī nelūgtos viesus - noliktavu kaitēkļus. No dienvidiem kopā ar kaltētiem augļiem, riekstiem, sēklām var ievest pie mums agrāk nedzīvojošus kaitēkļus. Kukaiņu izplatīšanos kontrolē un veic pretpasākumus Valsts Augu karantēnas inspekcija un Nacionālā Vides veselības centrs, Labības produktu aizsardzības centrs un virkne uzņēmumu. Visizplatītākie un biežāk sastopamie mājas kukaiņi, kuri pielāgojušies klimatiskajiem apstākļiem Latvijā ir: Virtuves prusaks Phyllodromia germanica jeb Blattella germanica un melnais prusaks - Blatta orientalis Mūsdienās ļoti populārs mājas kukainis ir virtuves prusaks Blattella germanica. Tas parasti iemitinās dzīvokļa siltākajās vietās - aiz ledusskapja, pie sildierīcēm, labprāt apdzīvo atkritumu vadus, nereti iemitinās arī istabas mēbelēs. Novērots, ka prusaki ieviešas arī elektroniskajās ierīcēs - radioaparātos, televizoros, datoros un var izraisīt to avārijas. Prusaki pārtiek no cilvēka barības atliekām, retāk tie sagrauž arī papīru, grāmatu iesējumu, ādas priekšmetus. Šie kukaiņi ar savām zaglīgajām kustībām naktī ne vien biedē nervozus cilvēkus, bet arī pārnes slimības - it īpaši zarnu infekcijas un parazītisko tārpu oliņas. Virtuves prusaki cēlušies Dienvidāzijā. 18. gs ievesti Eiropā, kur strauji izplatījās un jau 19. gs sākumā parādījās arī Latvijā. Kā jau īstam dienvidniekam tam optimāla attīstības temperatūra ir 25-27oC, bet temperatūrās, kas zemākas par 5oC, tie iet bojā. Pārtiek ne tikai no pārtikas produktiem, bet arī no dažādiem atkritumiem, pat izkārnījumiem. Tie ir nakts kukaiņi, un dienu parasti slēpjas tumšos kaktos un spraugās. Nelielais brūnais prusaks ir daudz kustīgāks nekā melnais. Tas labi rāpo pa sienām, ātri skrien. Dienā tas slēpjas dažādās spraugās, ja prusaku daudz, tie skraida arī dienā. Kā tēviņam, tā mātītei ir spārni, ko tie gandrīz nelieto. Mātītes "dzemdē" olu maisu -ootēku, ko tās nēsā līdzi līdz olas nobriedušas. Pēc tam olu maisu mātīte atstāj apslēptā vietā, no tā drīzi izšķiļas ap 25 jaunie prusacēni, kas līdzīgi saviem vecākiem, tikai sīkāki. Kāpuri ir mazi, bez spārniem. Siltā laikā tie pēc 2 3 mēnešiem, neizejot no kūniņas stadiju, pārvēršas pieaugušos kukaiņos, ziemā attīstība ieilgst līdz 5 6 mēnešiem. Ja novēro baltu prusaku, tas tas ir tikko nomainījis ķermeņa apvalku un nav vēl sacietējis un nobrūnējis. Gadā vairākas paaudzes. Daudz retāk pie mums sastopams melnais prusaks Blatta orientalis. Melnais prusaks ir lielāks un masīvāks nekā brūnais prusaks. Parasti tas slēpjas zem grīdas, zem plīts. Pa sienām nerāpo, jo bieži atraujas un krīt. Melnajiem prusakiem vajag vairāk siltuma, tāpēc tie arī retāk redzami. Mātītei spārnu nav, bet virsspārni ir ļoti mazi. Kokonu ar oliņām nēsā tikai 2 dienas. Kāpuri attīstās ļoti lēni un pārvēršas par pieaugušo formu dažkārt tikai piektajā dzīves gadā. Prusaki nav parazīti, bet tos nevar uzskatīt arī par pavisam nekaitīgiem, jo bojā un piemēslo pārtikas produktus, iznēsā dažādus mikrobus (vēdertīfa, dizentērijas, holeras, tuberkulozes, difterijas ierosinātājus) un helmintu oliņas. Dažreiz pat kož guļošam cilvēkam. Iznīcināšanai var lietot visus tirdzniecībā piedāvātos ķīmiskos līdzekļus. Mājas circenis - Acheta domestica Modernos dzīvokļos aizkrāsnē nedzied circenītis, kā tas bija agrāk lauku mājās. Mājas circeņa Acheta domestica populācija pašlaik Latvijā ir depresijā. Tie sastopami ļoti reti. Circeņi aug ļoti lēni, gadā tiem ir tikai 1 paaudze. Tie pārtiek no augu izcelsmes produktiem un atkritumiem. Circeņi apdzīvo telpu siltākās vietas, lauku mājās tās ir aizkrāsnes. Mūsdienu bērni iemieg bez circeņu vienmuļas dziesmas pavadījuma. Mājas circeņus audzē laboratorijās un izmanto laboratorijas dzīvnieku - putnu, rāpuļu barošanai. Laikā no apmēram 1990.-1995. gadam circeņi dzirdēti Latvijas Dabas muzejā un LU Bioloģijas fakultātes kafejnīcā. Kopā ar atkritumiem tie nonāca arī Getliņu izgāztuvē, kur savairojās masveidīgi. Arī izgāztuvei tuvākajā apkārtnē komposta kaudzēs varēja dzirdēt circeņus. Getliņu populācija, acīmredzot strauji samazinājās pēc 1995./1996. gada bargās ziemas. Pašlaik nav datu par circeņu sastopamību Latvijā. Grāmatu uts - Liposcelis divinatorius Arī viena ķērpjutu suga - grāmatu uts Liposcelis divinatorius apdzīvo mājokļus. Dabā ķērjutis barojas ar ķērpjiem un ir ļoti bieži sastopamas uz koku stumbriem. Grāmatu uts ir ap 1.5 mm garš bezspārnu kukainis. Tas barojas ar miltu izstrādājumiem, grāmatu iesējumu, papīru, žāvētiem augļiem. Grāmatu uts ir ļoti plaši izplatīta, taču mājsaimnieces šo sīko kukaini parasti neievēro. Faraonskudras - Monomorium pharaonis Faraonskudras Monomorium pharaonis ir dzeltenbrūnas 2-2.5 mm garas. K.Linnejs tās aprakstīja 1758.g. no Ēģiptes, taču cēlušās tās ir tropiskajā Amerikā. No turienes šīs skudras izplatījās pa visu pasauli. Suga ir siltumprasīga, vēsā laikā var iet bojā no bada, jo ir sastingušas. Anglijā, piemēram, tās atrastas 1828. gadā zem kamīna plāksnēm. Latvijā sastopamas galvenokārt mājās ar centrālapkuri. Labprāt barojas ar gaļas produktiem, beigtu prusaku vai mušu, arī ar saldumiem, maizi. Klejo naktīs, nereti var novērot skudru migrācijas, kad darba skudru eskorta pavadībā jaunā mātīte dodas apgūt jaunas dzīves vietas. Skudru virkne kā dzīva, šaura strīpa stiepjas pa sienu no vienas slēptuves uz otru. Cilvēku mājokļos bieži viesi ir arī dažādas vaboles: Miltu melnuļi
© Maija Rūmniece Fotografēts RĪGAS ZOOLOĢISKĀ DĀRZĀ Virtuves skapī, kur glabājas miltu un putraimu izstrādājumi sev piemērotu vietu atrod 1-1.5 cm garais miltu melnulis Tenebrio molitor un 5-7 mm garais sīkais miltu melnulis Tribolium confusum un viņu kāpuri. Bojā miltus un graudu produktus. Sīkais miltu melnulis Tribolium confusum bojā arī kukaiņu kolekcijas. Melnuļi nereti savairojas masveidā, pilnīgi sabojājot produktus. dažkārt ieviešas arī mājdzīvnieku spēkbarībā. Miltu melnuļu kāpurus audzē un izmanto kā pilnvērtīgu dekoratīvo zivju, putnu, rāpuļu un abinieku barošanai. Pupiņu sēklgrauzis - Acanthoscelis obtectus Pupiņu sēklgrauža Acanthoscelis obtectus kāpuri izgrauž pupiņu sēklu saturu. Katrā sēklā var būt pat vairāki desmiti kāpuru. Gada laikā nomainās vairākas paaudzes un no pupiņām paliek pāri tikai sacaurumoti apvalki. Ķirmji Ķirmju dzimta (Anobiidae) ietilpst vaboļu kārtā. Pēc izskata sīkas, galvenokārt tumšbrūnas vaboles. Kokmateriālus, koka ēkas un mēbeles bojā mēbeļu un ēku ķirmji Anobium punctatum un Anobium pertinax. Kāpuri spēj sagrauzt koksni tā, ka tā pārvēršas drūpošā, koksnes miltus saturošā masā. Mēbeļu ķirmis - Anobium punctatum Ķirmji un to kāpuri izalo koksni, ieviešas vecās mēbelēs, gleznu rāmjos, grīdā, guļbūvju konstrukcijā. Visbiežāk sastopamais ir mēbeļu ķirmis Anobium punctatum. Šo nelielo, cilindrisko vaboļu kāpuri pārtiek no sausas koksnes, kāpuru zarnās īpašos veidojumos - micetomās dzīvo simbiotiski mikroorganismi, kuri palīdz sašķelt celulozi un savam saimniekam sintezē slāpekļvielas. Ķirmju kāpuri izgrauž koksnes iekšpusi, bet neaiztiek ārējo slāni. Tikai tad, kad vaboles pārceļas uz citu dzīves vietu, tās koksnes virspusē izgrauž izejas caurumus. Pirms pārošanās ķirmji savstarpēji sazinās, periodiski un strauji piesitot ar galvu pie alas sieniņas. Sausajā koksnē dzirdamas ritmiskas skaņas, ko māņticīgi cilvēki sauc par nāves pulksteni. Sakarība pastāv - veci cilvēki dzīvo starp vecām mēbelēm. Īpaši labi tikšķēšana izdodas svītrainajam ķirmim Anobium striatum. Vecās koka celtnēs sastop ēku ķirmi Anobium pertinax. Maizes ķirmis Stegobium paniceum 2 - 3 mm gara brūngana vai iedzeltena vabolīte, kuras kāpuri sagrauž miltu produktus (sausiņus, cepumus, barankas u.c.). Maizes ķirmji Stegobium paniceus un to kāpuri izalo un sabojā maizes izstrādājumus, grāmatu iesējumu, kaltētus augļus. Zobkaklainais plakanis - Oryzaephilus surinamensis Virtuves skapjus apdzīvo arī sīkais zobkaklainais plakanis Oryzaephilus surinamensis. To kāpuri barojas pārsvarā ar žāvētiem augļiem. Ādgrauži Mājās var mitināties vairākas ādgraužu sugas. Vispazītamākās ir jostainais ādgrauzis Dermestes lardarius, muzeju - Anthrenus museorum un divpunktu ādrgauzis Attagenus pellio. Šo vaboļu kāpuri bojā ādas izstrādājumus - izbāzeņus, kukaiņu kolekcijas, apēd mirušos kukaiņus, barojas arī ar spalvām, matiem, raga izstrādājumiem. Ēku koksngrauzis - Hylotrupes bajulus Ēku ūsaiņa jeb koksngrauža Hylotrupes bajulus kāpuri apdzīvo guļbūvju ārsienas. Tie baļkos izgrauž ejas, padarot tos irdenus. Latvijā ēku ūsainis bieži sastopams Kurzemes piekrastē. Sudrabainā zvīņene - Lepisma saccharina Sudrabainās zvīņenes Lepisma saccharina sastopama vannas istabā, virtuvē, pagrabā. Tās ir veikli bezspārnu kukaiņi, garumā līdz centimetram, ar gariem taustekļiem. Zvīņenes ir aktīvas naktī, pārtikai izmanto sēņu micēliju, netīrumus, arī mitru papīru, jo viņu zarnās dzīvo simbiotiskās celulozi noārdošās baktērijas. Kodes
© Maija Rūmniece No Latvijas DABAS MUZEJA kolekcijas No tauriņiem mūsu mājas apdzīvo kodes. Ir zināmi vairāki simti dažādu kožu sugu. Drēbju kode - Tineola bisselliella Viena no tām barojas ar vilnas izstrādājumiem un sastopama gandrīz vai katrā dzīvoklī, ir drēbju kode Tineola biseliella. , Drēbju kodes mātīte dēj oliņas vilnas, kažokādas izstrādājumos. Visvairāk oliņas tiek iedētas netīrās un ilgākai glabāšanai noliktās (nevēdinātās) drēbēs. No katras oliņas izšķiļas mazs balts kāpuriņš, kas sagrauž drēbes. Kožu kāpuri negrauž tīru vilnu, jo tajā pietrūkst minerālvielu, tāpēc kāpuri izvēlas netīras zeķes, cimdus, cepuru iekšmalas, džemperu paduses. Parasti kāpuri izgrauž ejas, kas vaļējas abos galos. Pēc vairākkārtējas novilkšanās kāpurs izaug diezgan paliels un iekūņojas. Kūniņu aptver sacietējis apvalks. Kad kāpurs izaudzis, tad kūniņa pārplīst , un pasaulē ierodas pieaugusi drēbju kode. Parasti kode prot lidot, taču vislabāk tai patīk skraidelēt. Gadā kodēm var būt līdz 4 paaudzes, mātīte var izdēt līdz 300 olām. Lai izvairītos no kodēm, tiek lietoti dažādi ķīmiskie kodes atbaidošie līdzekļi (piemēram, naftalīns) vai citas vielas ar kodēm nepatīkamu smaku. Pirms ilgstošas uzglabāšanas apģērbu un citas drēbes ieteicams izmazgāt vai ķīmiski iztīrīt. Graudu kode - Nemapogon granellus Graudu kodes Nemapogon granellus kāpuri bojā graudus, dažkārt arī miltu izstrādājumus un žāvētus augļus. Mūsmājās varētu sastapt arī vēl citas kukaiņu sugas - istabas augu kaitēkļus, ateju apdzīvotājus, noliktavu kaitēkļus, kukaiņus, kuri telpās meklē ziemošanas vietas, kā arī nejaušus ciemiņus. Ko lai dara ar mūsu nelūgtajiem pavadoņiem? Visvienkāršākais ir paņemt insekticīdu baloniņu un appūst apsēstās vietas un noindēt kukaiņus. Bieža insekticīdu lietošana izraisa kukaiņu aizsargmehānismu aktīvu darbību un izturības - rezistences pret tiem veidošanos. Jāievieš arvien jauni insekticīdi. Šīs bezgalīgās cīņas rezultātā var iegūt pilnīgi negaidītus rezultātus. Piemēram, pret spēcīgo insekticīdu DDT ir izturīgi jau 600 kukaiņu sugas, pret kurām tas tika lietots. Daudz sarežģītāk ir radīt kukaiņu dzīvei nepiemērotus apstākļus, jeb kukaiņu skaita ierobežošanai izmantot tautas uzkrāto pieredzi jeb izmantot bioloģiskās cīņas metodes. Jāņem vērā, ka kukaiņi mūsu dzīvokli kā neaizpildītu ekoloģisko nišu ilgstoši neatstās bez ievērības. Pēc neilga laika atkal kāds tīkos pēc mūsu mājas organisko vielu krājumiem. Kukaiņu atbaidīšanai var izmantot dabiskos atbaidītājus - repelentus, piemēram, vaivariņus, piparmētras, citrusu mizas, smaržvielas, lai kukaiņi nevar sajust savas barības smaržu. Var izmantot lamatas ar kukaiņu feromoniem - vielām, kas pievilina pretējos dzimumus. Noteiktai kukaiņu sugai raksturīgo feromonu lamatu efektivitāte ir pierādīta, tos izmantojot cīņā ar lauksaimniecības kaitēkļiem. Feromoni, piemēram, ir izmantoti faraonskudru skaita regulēšanai. Tikai jāņem vērā, ka labus rezultātus var iegūt tikai tad, ja apkarošanu veic visā mājā vienlaicīgi, it īpaši pilsētās. Pretējā gadījumā kukaiņi uz laiku pārceļas pie kaimiņa, lai vēlāk atkal atgrieztos. Piemēra pēc var minēt vienkāršu paņēmienu, kā cīnīties ar faraonskudrām. Kukaiņu apsēstā vietā uz skudru ceļa uzliek sīku gaļas gabaliņu jeb beigtu mušu. Pēc neilga laika ap ēsmu sarodas skudras un to pa gabaliņam nes uz ligzdu, izveidojot garu skudru ķēdi no ēsmas līdz ligzdai. Pēc tās viegli atrast un iznīcināt ligzdu. Tomēr galvenais nosacījums sinantropo kukaiņu izplatībā un sastopamībā katrā konkrētā mājā ir cilvēku sadzīves kultūras līmenis. Mājās kur roku rokā iet slinkums un netīrība, ir visbagātākā kukaiņu fauna. Sinantropo kukaiņu izplatību dažkārt grūti noskaidrot, jo cilvēki neatzīstas, ka viņu mājas apdzīvo netīrību simbolizējušie īrnieki. Sinantropie kukaiņi nav atstāti bez zinātnieku ievērības. Tos pēta, kontrolē un apkaro epidemioloģiskās un karantīnas iestādes. Prusaki, circeņi, istabas mušas, augļu mušas, miltu melnuļi ir kļuvuši par neaizstājamiem laboratoriju dzīvniekiem. Tie ir veicinājuši pētījumus ģenētikā, fizioloģijā, populāciju ekoloģijā, biotehnoloģijā. |
