|
Daudzu tauriņu kāpuri pirms iekūņošanās auž kokonus no zīda pavediena. Šis pavediens rodas, sacietējot gaisā īpašam šķidrumam, ko kāpurs veido ar saviem mutes dziedzeriem. Tā kā zīdvērpējam zīda pavediens ir sevišķi garš un izturīgs, tos sāka audzēt un praktiski pārveidoja par mājdzīvniekiem. Ķīnā ar zīdkopību nodarbojas gandrīz 5 tūkstošus gadu. Pieradināšana ļoti ietekmējusi zīdvērpēju. Tā kāpuri parasti ir balti, kaili un ļoti maigi. Parasti tie ir mazkustīgi, nepārvietojas. Savvaļas zīdvērpējam kāpuri ir atšķirīgi. Arī zīdvērpēja tauriņi gandrīz pilnībā zaudējuši spēju lidot, ar ko stipri atšķiras no saviem savvaļas radiniekiem. Jāsaka, ka šādām īpatnībām nav gadījuma raksturs, jo cilvēks ērtības labad ilgā izlasē izveidojis mazkustīgus tauriņus un kāpurus, paŗveidojot to dabiskos paradumus. Zīdvērpējus pavairo īpašas grenu (zīdtauriņu oliņu) audzētavas. Zīdvērpēja kāpurs pārtiek no zīdkoka lapām, tāpēc tos novieto īpašos plauktiņos un speciāli baro ar koka lapām. Pēc 30 - 40 dienām tie pieaug un auž kokonu, kurā iekūņojas. Iznākot no kokona, tauriņš izgrauž caurumu, līdz ar to sabojājot zīda pavedienu, tāpēc audzētavās tauriņus pirms iznākšanas no kokona nonāvē ar karstu tvaiku. Izžāvētos kokonus attin ar zīda tinamām mašīnām. No viena kokona var iegūt apmēram 1200 - 1500 m garu zīda pavedienu.
|
