pamatlapa Dr.hab.Biol. Alfons Piterāns, 2001. gada decembris

Maznozīmīga piesārņojuma ķērpji.

Sākums Pseudevernia furfuracea (L.) Zopf

      Krūmu ķērpis ar dihotomiski zarotām lentveida, mazliet renveida ieliektām daivām. Virspuse pelēka līdz brūnganai, kas klāta ar tādas pašas krāsas cilindriskām izīdijām, apakšpuse krokaina, sākumā daivu galos gaiši rozā, bet uz pamatdaļu tumši violētu vai melnu nokrāsu.Aug labi apgaismotās vietās uz lapukokiem un skujkokiem. Sevišķi daudz uz priedēm jūras piekrastē, kā arī uz apstrādātas koksnes u. c. substrāta.

Sākums Bryoria fuscescens (Gyeln.) Brodo & D. Hawksw.

      Krūmveida ķērpis ar pavedienveida zarotiem gaiši vai tumši brūniem lapoņiem bieži ar sorāļiem. Lapoņi vairāk vai mazāk pieguloši substrātam. Aug uz koku mizas, sevišķi uz skujkokiem ( priedēm), dažreiz arī uz lapukokiem ar skābu mizas reakciju (bērziem).

Sākums Physconia distorta (With.) J.R. Laundon

      Lapu ķērpis, kas veido dažādas formas rozetveida lapoņus. Virspuse pelēka līdz brūnai, ēnainākās vietās olivbrūna, matēta ar gaišpelēku apsarmi, labi saredzamu ar lupu, sevišķi daivu galos. Bieži virspusē daudz apotēciju. Apakšpuse tumša ar melnām rizīnām. Ļoti parasta suga. Aug uz lapukokiem apdzīvotās vietās, ceļmalu kokiem, sevišķi daudz uz apsēm u. c.

Sākums Physconia enteroxantha (Nyl.) Poelt

      Lapu ķērpis ar vidēja lieluma daivām pelēkā vai brūnā krāsā. Daivu virspuse vairāk vai mazāk klāta ar apsarmi un dzelteniem apmales sorāļiem. Lapoņa apakšpuse vidusdaļā tumšāka, bet uz malām gaišāka ar melnām rizīnām. Aug uz lapukokiem, kas bagāti ar barības vielām.

Sākums Phaeophyscia orbicularis (Neck.) Moberg

      Lapu ķērpis, kas veido dažāda lieluma lapoņus. Lapoņa daivas nelielas, bieži vien viena otru pārklāj dakstiņveidā. Virspuse gaiši pelēka līdz tumši pelēkai, zaļganbrūnai līdz brūnganai un plankumveida sorāļiem. Apakšpuse melna , tikai gar malām gaišāka ar īsām melnām rizīnām. Aug uz barības vielām bagātas, putekļiem klātas lapukoku mizas, apstrādātas koksnes apdzīvotās vietās, kā arī pilsētu nomalēs. Atrodam arī uz kaļķakmeņiem, cementa veidojumiem u. c. substrātiem.

Sākums Physcia aipolia (Ehrh. ex Humb.) Fürnr.

      Lapu ķērpis ar šaurām rozetveidā izvietotām daivām. Lapoņa virspuse gaiši pelēka līdz pelēkai ar sīkiem gaišiem plankumiņiem, mitrā laikā labāk redzami. Virspusē daudz melnu apotēciju, kas klāti ar gaišu apsarmi. Apakšpuse gaiša līdz gaiši brūnai ar gaišām vai brūnām vienkāršām līdz zarotām rizīnām. Aug uz subneitrālas lapukoku mizas, sevišķi uz apsēm, bieži arī uz zariem.

Sākums Pleurosticta acetabulum (Neck.) Elix & Lumbsch (Parmelia acetabulum)

      Lapu ķērpis, kas veido dažāda lieluma rozetes. Daivas lielas, ādainas, diezgan biezas, viena otru pārsedzošas, apmale uzliekta uz augšu. Virspuse zaļa, pelēki zaļa, olīvzaļa, brūni zaļa, matēta bieži ar pelēku apsarmi. Daivu apakšpuse vidusdaļā melna līdz brūni melnai ar vienkāršām rizīnām. Aug uz barības vielām bagātas, saplaisājušas koku mizas, liepām, apsēm, gobām parkos un gar ceļmalām.

Sākums Graphis scripta (L.) Ach.

      Krevu ķērpis, kura lapoņis ieaudzis mizā, virspusē var saredzēt kā gaišākus plankumus. Virspusē daudz apotēciju, kas ir izlocītu melnu svītriņu veidā, kas atgādina senas rakstu zīmes. Aug uz gludas lapukoku mizas ēnainākās vietās ar paaugstinātu mitrumu.

Sākums Anaptychia ciliaris (L.) Körb.

      Krūmveida ķērpis ar neregulāri zarotiem lentveida daivām. Virspuse pelēka līdz brūnganai, mitrā laikā tumši zaļa, gar daivu malām ar fibrillam. Daivu apakšpuse gaišāka, tīklaina, bez rizīnām. Bieži ar apotēcijiem. Aug labi apgaismotās vietās uz lapukokiem ar barības vielām bagātas mizas, sevišķi bieži uz aleju, apdzīvoto vietu, ceļmalu kokiem.

Sākums

pamatlapa Dr.hab.Biol. Alfons Piterāns, 2001. gada decembris
Noformējums Kārlis Kalviškis