Kad visus ūdens dzīvniekus esi noteicis un uzzinājis to sugu vai grupu, vari noteikt upes tīrības pakāpi.
Upes tīrības pakāpes aprēķināšanai izmanto formulu:

Upes tīrības pakāpe (S) = summa no katras dzīvnieku grupas atzīmju reizinājuma ar skaita klasi
(Si x H)/summa no skaita klasēm (H)

Strādājot ar šo mājus lapu, upes tīrības atzīme tiks aprēķināta automātiski.
Lai to izdarītu -

1) saskaiti vienā trauciņā esošos dzīvniekus un iegūto skaitli ieraksti pirmajā ailē pretī dzīvnieka nosaukumam. Tā virzies pa lapu uz leju, līdz esi ierakstījis visu atrasto dzīvnieku skaitu;
2) ar peli uzklikšķini uz norādi "Noteikt upes tīrības pakāpi".

Atkarībā no dzīvnieku skaita automātiski tiks aprēķināta:

• skaita klase H
• skaita klase H tiek sareizināta ar atzīmi Si,
• saskaitīts atzīmju reizinājums ar skaita klasi;
• saskaitītas skaita klases;
• izdalīta skaita klašu reizinājuma summa ar skata klašu summu.

Iegūtais rezultāts ir meklētā upes tīrības pakāpe.

Kā noteikt upes tīrības pakāpi pēc ūdens dzīvniekiem?
Kā noteikt upes tīrības pakāpi pēc ūdensaugiem?

Upes kvalitātes tīrības pakāpes novērtējums

Ko nozīmē iegūtais upes tīrības pakāpes novērtējums

Atzīme 0,1 – 1,5. Tīras upes – raksturīga zema organisko vielu, kā arī slāpekļa un fosfora savienojumu koncentrācija. Ūdenī vienmēr augsts izšķīdušā skābekļa daudzums. Ūdens dzidrs. Daudzveidīgi ūdenī mītošie organismi, jūras tuvumā šādās upēs nārsto taimiņi, paretam arī kāds lasis. Šādu upju ūdeni droši var dzert (un tomēr labāk to novārīt!). Visās Eiropas valstīs, ieskaitot Latviju, šādas upes uzskatāmas par valsts ūdens zelta rezervi.
Atzīme 1,3 – 1,7. Tīras līdz vāji piesārņotas upes. Dažreiz ir grūti precīzi noteikt robežu starp tīru un vāji piesārņotu upi, jo tām abām ir raksturīgs augsts izšķīdušā skābekļa daudzums un daudzveidīgi ūdens organismi. Šāda tipa ūdeņi ir iedalīti pārejas klasē – tīra līdz vāji piesārņota upe.
Atzīme 1,5 – 2,5. Vāji piesārņotām upēm raksturīgs zems līdz vidējs ūdenī izšķīdušo organisko, kā arī minerālo sāļu un fosfora saturs. Skābekļa koncentrācija un arī upes pašattīrīšanās spēja var ievērojami mainīties. Šādām upēm raksturīga liela ūdens organismu – gan augu, gan dzīvnieku – daudzveidība. Šo upju ūdeni pēc kārtīgas novārīšanas var arī dzert. Tieši šīs upes Latvijā ir visraksturīgākās, un tām ir vislielākais ūdeņu attīrīšanās potenciāls. Šīs upes kopumā darbojas kā Latvijas vislielākās attīrīšanas iekārtas.
Atzīme 2,3 – 2,7. Vidēji stipri piesārņotām upēm raksturīgs patstāvīgi ieplūstošs piesārņojums un upju pašattīrīšanās spēju samazināšanās. Pat ja piesārņojuma pieplūdums apsīkst, upē tomēr samērā lēni atjaunojas tīrākiem ūdeņiem raksturīgi ūdens dzīvnieki.
Atzīme 2,5 – 3,5. Stipri piesārņotām upēm raksturīgs liels izšķīdušo organisko, kā arī minerālo fosforu un slāpekli saturošo savienojumu daudzums. Ūdens blāvs. Apgaismotajās vietās upēs bieži lielos daudzumos savairojas aļģes. Tām ātri atmirstot, ūdenim raksturīga smaka. Šādā ūdenī nav ieteicams bradāt un peldēties. Ir gadījumi, kad, dzerot šādu ūdeni, saindējas mājlopi. Un tomēr, – apturot piesārņojuma pieplūdi, pēc dažiem gadiem upe var pašattīrīties.
Atzīme 3,5 – 4,0. Ļoti stipri piesārņotām upēm (mirušām upēm) ūdenī ir daudz izšķīdušo organisko vielu, un tajā nav izšķīdušā skābekļa vai arī tas ir sastopams nelielā koncentrācijā. Ūdenī dominē pūšanas procesi. Ūdenī sastopamas tikai baktērijas, ieskaitot arī slimības izraisošās, kā arī vienšūņi. Šādu ūdeņu pašattīrīšanās bez cilvēka palīdzības vairs nav iespējama.