Ķērpji ir augi, kuru lapoņus veido divi komponenti - aļges un sēnes. No aļģēm ķērpju laponi parasti veido zaļaļģes un zilaļģes, bet no sēnēm - galvenokārt askusēnes, mazāk bazīdiju un citu nodalījumu sēnes.
Pēc formas un lieluma ķērpji var būt ļoti dažādi. Pēc ārējā izskata tos var iedalīt krevu, lapu un krūmu ķērpjos.
Krevu ķērpji. Lapoņi ir cieši saauguši ar substrātu, veidojot dažādas nokrāsas pelēcīgus laukumiņus, uz kuriem redzami šo ķērpju sporu veidošanās orgāni. Krevu kērpji aug uz visdažādākā substrāta - koku mizas, koksnes, akmens, dzelzs, kauliem, augu atliekām, sūnām u.c.
No krevu ķērpjiem uz lapu koku stumbriem bieži aug rakstu ķērpis. Mūsu mežos uz eglēm ir samērā maz ķērpju, jo tie ir stipri aizēnoti. Te aug ēncietīgas ķērpju sugas, piemēram, Cetraria chlorophylla (var augt arī labi apgaismotā vietā uz egļu zariem). Uz priežu mizas aug priežu ķērpis - Centraria pinastri.
Centraria pinastri |
Cetraria chlorophylla |
Lapu ķērpji. Lapoņi veido lielākas vai mazākas rozetes, kuras sastāv no daudzām dažādas krāsas daivām. Lapu ķērpju saskare ar substrātu nav tik cieša kā krevu ķērpjiem. Tiem ir sarežģītāka anatomiskā uzbūve, lielāka fotosintezējošā virsma.
Parasti pie substrāta tie piestiprinās ar īpašiem smalkiem pavadieniem - rizīnām. Pie lapu ķērpjiem pieder dažādas parmēliju sugas, kas aug uz kokiem un akmeņiem. Piemēram, Parmelia sulcata
Parmelia sulcata |
Hypogymnia physodes |
Tikai nedaudzi ķērpji pie substrāta piestiprinās ar apkšējo mizu, piemēram hipogimniju ģints sugas. Skat., Hypogymnia physodes (uzpūstā hipogimnija, kas aug uz skuju kokiem).
Evernia prunastri |
Daudzi ķērpji aug uz koku mizas.
Lapukokiem ar gludu mizu raksturīgi dažādi krevu ķērpji, taču kokam kļūstot
vecākam, miza vairāk saplaisā un rodas labvēlīgi apstākļi lapu un krūmu ķērpju
augšanai. Te var minēt everniju (piemēram, plūmju everniju Evernia prunastri
(pieder pie krūmu ķērpjiem) - uz plūmju koku mizas un dažas parmēliju sugas.
|
Lapu ķērpji ir mazāk atkarīgi no substrāta, to lapoņi vairāk aiztur mitrumu, gaisu, organiskās vielas un minerālvielas.
Krūmu ķērpji. Pēc izskata atgādina vertikālus vai nokarenus vairāk vai mazāk sazarotus krūmiņus, kuri stāv atstatus no substrāta. Pēc uzbūves tā ir vissarežģītākā ķērpju grupa. Krūmu ķērpji var būt ļoti dažādi pēc formas, lieluma un krāsas.
Usnea filipendula |
Vissīkākie ir dažus milimetrus gari, bet nokarenie ķērpji, ko dēvē par bārdķērpjiem, var sasniegt ļoti lielus izmērus. Tādi ir usneju ģints ķērpji. Mūsu republikā dažas usneju ģints sugas sasniedz 70 cm garumu. |