Mājas gars visbiežāk saukts par mājas kungu, arī par mājas dievu (lokālie nosaukumi: Bēlis, Cēlis, Vecainis, Ašgalvis, Cepļa dievs u.c.) ir labvēlīga mājas dievība, ģimenes aizgādnis, kas dzīvo istabā, rijā, klētī vai pirtī, pie kāda liela akmens vai kokā. Latviešu priekšstatos mājas kungs parādās gan cilvēka, gan kāda dzīvnieka (vardes, čūskas, vaboles) izskatā.
Mājas gars nodrošina saimes svētību un labklājību, taču mājas saimniekam un saimniecei jārūpējas par tā barošanu un godināšanu. Lielā daļā teiku par mājas garu minēts, ka, pārtraucot barot mājas garu vai izrādot necieņu pret to, notiek kāda nelaime, piem., saslimst saimnieks vai nodeg kāda ēka.

Saimnieks nesis kannā alu uz tīrumu. Tam nejauši atsitusies kāja pret kādu akmeni. kanna pašļanderējusies un alus drusku nolijis uz akmeņa. «Nu, lai tas ar paliek tev, Zemes dievs! Citu gadu nesīšu tev vairāk.» Saimnieks šo akmeni aizmirsis un pēc tam palicis pavisam slims. [32. K. Jansons no 90 g. v. L. Pastiņas Plāņos. - LPT]

Vienā mājā dieviņi tā bijuši ieradināti, ka nevienā svētku dienā bez cieniņa nevarējuši atstāt: no katra ēdiena pirmais kumoss bijis jādod tiem. Reiz viens jauns kalps, nezinādams ieēdis pirmo kumosu pats un tūdaļ, gar zemi vārtīdamies, kliegdams, brēkdams, nomiris. Mironis bijis sarauts līks un greizs kā sakārnis. (20. Juris Upitis Gatartā. Zin. Kom. kr. LP, VII, I, 324, 12. - LPT)

Ģimenes kultā, ziedojot pie akmeņiem vai kokiem, bieži tiek minēts Mājas gars. Pastāv uzskats, ka Mājas kungs dzīvo zem šiem akmeņiem un kokiem, uz kuriem tiek upurēts. Mājas kunga uzturēšanās vietās ziedo lielākoties noteiktās dienās, parasti svētkos - sakrālajā laikā. Tomēr tradīciju aprakstos minēts, ka no katra ēdiena pirmais kumoss tiek ziedots “dieviņam”. Mājas gars savam barotājam nodrošina dažādus labumus, kas skar galvenokārt saimniecisko sfēru.
Pret pagānu dievu pielūgšanu ļoti asi vērsušiem mācītāji. Saglabājušies vairāki vēstījumi, apraksti par viņu sekmēm un piedzīvoto pagānu ziedošanas vietās.

Literatūra:
LPT - Šmits P. Latviešu pasakas un teikas. I-XV. R., 1925-1937.