Dieva dēli ir mitoloģiskas būtnes, kas minētas tautasdziesmās. Pazīstamākais tautasdziesmu motīvs, kurā darbojas Dieva dēli, ir debesu kāzas. Dieva dēli šajā motīvā ir Saules meitas precinieki (tāpat kā Auseklis un Mēness). Dieva dēlu pieminējums lielākoties ir daudzskaitlī, tomēr tiešs cik viņu ir, minēts netiek. Retāk minēts viens Dieva dēls.
Lauž, meitiņa, ko lauzdama,
Galokniti vien nelauž!
Rītu nāks Dieva dēlis,
Tas lauzīs galokniti.
LD 2766-1

Dieva dēli kā jau debesu iemītnieki ir ģērbti ļoti krāšņi. Viņiem ir ziediem rotāta cepure, zīda zeķes, stikla kurpes, pelēks vai zelta mētelis vai kažoks.
Saule kokles skandināja,
Austriņāi sēdēdama:
Dieva dēli danci veda
Ūbra, bebra kažokos.
LD 33924

Līdzīgi Dievam, arī Dieva dēlu dzīve saistīta ar zirgiem.
Kam tie tādi kumeliņi
Sudrabiņa podziņām?
Dieva dēlu kumeliņi,
Saules meita vedamā.
Pate Saule pūru veda,
Visus mežus veltīdama:
Ozolam raibi cimdi,
Liepai velšu villainīte,
Smalkajam kārkliņam
Apzeltīti prievitiņi.
LD 33804

Tāpat kā visu debesu sētas iemītnieki, arī Dieva dēli dara lauku saimniekam labi pazīstamus darbus, piem., līž līdumu, piedalās aršanas un sēšanas darbos, pļauj sienu. Dieva dēli pazīstami arī kā amatnieki: viņi būvē tiltu, ceļ pirti, stalli, kaldina Saules meitai jostu.
Dieva dēli tiltu taisa,
Vairāk zelta, ne sudraba;
Saules meita pāri gāja,
Kā lapiņa drebēdama.
LD33759

Pētnieku interpretācija par šīm mitoloģiskajām būtnēm ir diezgan dažāda. Dieva dēli tiek saistīti ar dievišķajiem dvīņiem (V. Ivanovs), astronomiski ar Marsu, Jupiteru un Saturnu (J. Klētnieks), arī ar grieķu Dioskūriem un indiešu Ašviniem. Elza Kokare secina, ka tipoloģiskā un etimoloģiskā ziņā Dieva dēli var tikt uzskatīti par grieķu Dioskūru un indiešu Ašvinu substrātu, kas iekļaujas indoeiropiešu mitoloģiskajos priekšstatos.

Literatūra:
LD - Barons K., Visendorfs H. Latvju dainas. I-VI. Jelgava - Pēterburga, 1894 - 1915.www.dainuskapis.lv
Biezais H. Seno latviešu debesu dievu ģimene. R., 1998.
Kokare E. Latviešu galvenie mitoloģiskie tēli folkloras atveidē. R., 1999.