Dēkla (Dēkle, Dēkliņa, Dēklite, Dēkļa) ir viena no trijām liktens dievībām latviešu folklorā. Latviešu folkloras tekstos Dēkla sastopama galvenokārt tikai nelielā daudzumā tautasdziesmu, turklāt lielākā daļa no šīm dziesmām pierakstītas Kurzemē, kas ļauj domāt, ka Dēkla varētu būt šim reģionam raksturīga dievība, iespējams, Laimas paralēltēls.
Dēklas funkcijas lielā mērā ir tādas pašas kā Laimai - cilvēka likteņa lemšana, jaundzimušā bērna šūpuļa kāršana, jauniešu likteņa kārtošana. Patstāvīgu funkciju Dēklai nav.
Dēkla manim mūžu kāra,
Māte manim šūpulīti;
Kar, Dēklīte, vieglu mūžu,
Māte, vieglu šūpulīti.
LD 1203

Šūpā māte, lolo māte,
Mūža mana nezinaja;
Dēkle mūžu gan zinaja,
Māmiņai nesacija.
LD 1204

Lielākajā daļā šo tautasdziesmu Dēkla minēta kopā ar kādu citu dievību, visbiežāk Laimu.
No tālienes es redzēju,
Vējš viļņoja rudzu lauku.
Ja būs Dēkla, Dievs vēlējis,
Es ēdīšu to maizīti.
LD 9388,2

Mana Dēkle, mana Laime
Iet pa ceļu runādamas.
Gana labi norunājšas:
Maizītēje man dzīvot.
LD 9240

E.Kokare darbā “Latviešu galvenie mitoloģiskie tēli folkloras atveidē” secina, ka “pirmkārt, dziesmu vairumā Dēkla un Laima lietoti kā sinonīmi, kā kādas augstākas, no cilvēka neatkarīgas varas - likteņa lēmējas - personificējums. Abu tēlu semantika būtībā ir identa, abi pārstāv vienu jēdzienu; līdz ar to kļūst saprotams to abu vienlaikus pieminējums un darbības izteikums vienskaitļa formā.
Otrkārt, varētu pieļaut, ka Dēkla ir jaunāku laiku fenomens, kas ienākusi kā paralēltēls ar identām funkcijām plašākos populāros dziesmu tipos, kur mītisko likteņlēmēju būtni pārstāv Laima vai Dievs.
Treškārt, ievērojot to, ka Dēklas dziesmas nāk galvenokārt no Kurzemes, turklāt samērā šaura apgabala, to varētu uzskatīt par lokālu parādību, kas ieplūdusi starpnovadu dziesmās.”

Dēklas vārda etimoloģiju sk. Mitoloģijas enciklopēdijā II. [R., 1994.] Fragmentu lasiet šeit!
Dēklas saistību ar Laimu un Kārtu sk. Janīnas Kursītes grāmatā „Latviešu folklora mītu spogulī” [R., 1996.]. Fragmentu lasiet šeit!
Par Dēklas pieminējumiem vēsturiskos avotos lasiet Elzas Kokares grāmatā „Latviešu galvenie mitoloģiskie tēli folkloras atveidē” [R., 1999]. Fragmentu lasiet šeit!

Literatūra:
LD - Barons K., Visendorfs H. Latvju dainas. I-VI. Jelgava - Pēterburga, 1894 - 1915.www.dainuskapis.lv
Biezais H. Seno latviešu debesu dievu ģimene. R., 1998.
Kokare E. Latviešu galvenie mitoloģiskie tēli folkloras atveidē. R., 1999.
Kursīte J. Latviešu folklora mītu spogulī. R., 1996.