Pēdējās izmaiņas:
www.aano.org/albmyth.htm - Pavisam nelielu ieskatu albāņu mitoloģijā sniedz Džonatans Maikls (Jonathan Michael). (en)
albaniagoto.virtualave.net/music.html - Neliels apraksts par albāņu tautas mūziku.
albaniagoto.virtualave.net/articles/costumes.html - Cauri gadsimtiem albāņi ir saglabājuši divas ļoti svarīgas lietas - valodu un tautas tērpus. Albāņu tautas tērpi ir ļoti savdabīgi un interesanti. Lapas autors min, ka albāņu tautas tērpiem piemīt ļoti nozīmīga īpatnība, proti - individuālisms: cik provinču, tik kostīmu. Tiem līdzīgus var atrast Grieķijā un Melnkalnē. Lapas autors uzskata, ka grieķu tautastērps ir albāņu tautastērpa imitācija, pamatojot to ar arheologu atradumiem. (en)
www.aano.org/albmyth.htm - Džonatana Mihaela (Jonathan Michael) raksts par albāņu mitoloģiju. Autors raksta, ka albāņu mitoloģiskajās būtnēs var pamanīt vairākas ietekmes no citu tautu mitoloģijām. Piemēram, lubi - monstrs ar lauvas galvu, kazas ķermeni un čūskas asti - atbilst grieķu Himērai. Ietekmes redzamas arī no ilīriešu dieviem un dievībām. (en)
www.albmuzika.com/albaniaphotos.htm - Tradicionālie albāņu tautas tērpi. Neliels apraksts un tautas tērpu fotogrāfijas. (en)
www.albmuzika.com/mushist.htm - Raksts par albāņu mūziku un tās vēsturi. Autors raksta, ka mūzika sākotnēji lietota dažādu ilīriešu cilšu rituālu ilustrēšanai. Tajā laikā dziesmas bijušas daudz vienkāršākas, ar atkārtojuma elementiem, kuras tika pavadītas ar sitamajiem instrumentiem un primitīviem pūšamajiem instrumentiem. (en)
utenti.lycos.it/bastian/shkoder900.html - Jauka lapa, kur var vizuāli aplūkot albāņus un viņu tērpus senlaicīgās fotogrāfijās. Turpat pievienotas fotogrāfijas no albāņu pilsētām un tirdzniecības vietā. (en)
zangezur.tripod.com/music/woodwind.html - Armēņu tautas instrumenti. Neliels apraksts un informācija par tādiem Armēnijā populāriem koka pūšamajiem instrumentiem kā shvi, zurna un duduk. (en)
www.mksduduks.com/Arm-music-ins/index.html - Armēņu mūzikas instrumenti. Ļoti laba un interesanta lapa, kurā apskatīti tādi armēņu mūzikas instrumenti kā duduk, zurna, shvi-sring, paku, tar, qyamancha, parkapzuk, blul, dhol-duhole, un oud. (en)
www.geocities.com/tomzara/tai.htm - Armēņu tradicionālie mūzikas instrumenti (zurna, duduk, kaval, sulich, shvi, kemenche, oud, kanoon, saz, dhol, srink, tar, davul, dumbeg, santur). Instrumentu un instrumentu spēlētāju fotogrāfijas un neliels apraksts. (en)
www.hyeetch.nareg.com.au/culture/textile_p3.html - Armēņu tautastērpi. Lapas mērķis ir parādīt armēņu tradicionālā tērpa attīstību, beidzot ar XX gadsimta pirmo pusi. Armēņu tērpa attīstība skatīta pa dinastijām un svarīgākajiem laika posmiem armēņu vēsturē. Dotas arī vairākas ilustrācijas plašākam priekšstatam. (en)
www.belarusguide.com/culture1/clothing/ - Baltkrievu ģērbšanās tradīcijas. Autors raksta, ka aristokrātu un bagātnieku ģērbšanās stils attīstījies līdzīgi kā Rietumeiropā - tas tika šūts no dārgiem audumiem, dekorēts ar sudraba un zelta krāsas izšuvumiem, vērtīgiem akmeņiem un krāsainām pogām, un lielā mērā tas ietekmējis arī tautas apģērbu. Rakstā izsekots baltkrievu apģērba īpatnībām un tendencēm cauri gadsimtiem. Pievienotas arī ilustrācijas.(en)
www.virginia.edu/~slavic/seefa/BULGARIA.HTM - Slāvu un Austrumeiropas folkloras asociācijas mājas lapā ievietotā jaunāko bulgāru folklorai veltītu darbu bibliogrāfija un Lilianas Perkovski raksts par pēdējiem darbiem bulgāru mutvārdu folkloras jomā. (en)
www.omda.bg/engl/ethnography/ethn_folk.htm - Neskatoties uz lapas it kā vājo noformējumu, tās saturs patiešām ir ļoti bagātīgs. Ja uzklikšķina uz norādes "More", kas atrodas lapas augšpusē, tad ir iespēja lasīt vienreizēju eseju par bulgāru folkloru, kuras autors ir profesors Todors Iv.Živkovs, filoloģijas doktors. (en)
www.stst.net/Scandinavian - Skandināvu mitoloģija un folklora. Skota Trimbla 1996.-1998.gada projekts. Sadaļas: Ziemeļtautu mitoloģija, dievību ģimenes koks, skaidrojumi (šķirkļveida) par mūsdienu mitoloģiju, Skandināvu folklora. Interesants un noderīgs interneta resurss. (en)
www.folkmusic.dk/frames.htm - Dāņu mūsdienu folkmūzikas lapa. Sadalīta vairākās iedaļās: autentiski ieraksti, grupas, esejas, festivāli un klubi utt. (en)
members.aol.com/_ht_a/professorandree/page20.html - Dāņu pazīstamajam pasaku rakstītājam Hansam Kristjanam Andersenam veltīta interneta informācijas lapa.
hjem.get2net.dk/vofl/DanishFolk/dance-xt.html - Tautas dejas Dānijā. Lapa, kā raksta autori, domāta ārzemniekiem, kas interesējas par dāņu tautas dejām. Apraksts gan ir tieši par dāņu tradīcijām, tomēr līdzīgi ir visā Skandināvijā. (en)
hjem.get2net.dk/vofl/DanishFolk/Costumes/FC-Lund/home.html - Dāņu tautas tērpi ļoti skaistās ilustrācijās. Sākumā dots neliels apraksts par tautas tērpu veidošanos, bet visādi citādi lapa vairāk skatāma nekā lasāma. Ģeogrāfijas nezinātājiem, piedāvāta arī karte ar atzīmētām vietām, kuru tautas tērpi ievietoti lapā. (en)
www.folkmusic.dk/Essays/Musintro.htm - Neliela eseja "Īss ieskats dāņu tautas mūzikā". Dažās rindkopās aplūkota dāņu tautas mūzikas specifika, galvenie tās veidošanas paņēmieni un attīstība mūsdienās. (en)
www.sb.aau.dk/dlh/forsid_e.html - dāņu audio vēsture. Projekts, kurš izseko dāņu audio ierakstu vēsturei no pirmajiem ierakstiem līdz mūsdienām. Autori dod lielisku iespēju noklausīties senus un pavisam jaunus audio ierakstus. Interesanta informācija arī par slavenu dāņu pētnieku Heningu Haslundu-Kristensenu, kurš 20. gs. pirmajā pusē devās piecās ekspedīcijās uz Āziju, kur ieskaņoja mongoļu tradicionālo dziedāšanu, instrumentālo mūziku un daudz ko citu. Iespēja noklausīties arī šos ierakstus. (en, dan)
www.folkemusikcenter.dk/ukindex.html - Dāņu tradicionālās mūzikas, deju un mutvārdu centrs. Ne tik daudz informācijas angļu valodā, cik dāņu, tomēr iespējas samērā plašas - iespēja skatīt dāņu dziesmu un deju mūzikas notis, uzzināt, kas glabājas centra arhīvā, aplūkot fotogaleriju un lasīt rakstus par folkmūziku. (en, dan)
www.folklore.org.il - Lapa veltīta ebreju folklorai Izraēlā. Daudz dažādu atsauču un norāžu uz daudz un dažādiem citiem interneta resursiem gan par ebreju, gan citu tautu folklorām. (en)
www.biu.ac.il/js/thematology - Enciklopēdija par narratīva jeb stāstījuma tēmām ebreju literatūrā. Diemžēl pagaidām enciklopēdija elektroniskā formā nav pieejama, tomēr lapā ievietoti vairāki interesanti un noderīgi raksti par enciklopēdijas veidošanas metodoloģiju, principiem utt. (en)
www.sacred-texts.com/neu/roland/index.htm - Visilgāk saglabājušās francūžu heroistiskās poēmas "Rolanda dziesma" elektroniskā versija Čārlza Skota Monkrīfa tulkojumā. Poēmas autors - nezināms. Tās sarakstīšana datēta, sākot ar 1098. gadu līdz 1100. gadam. Poēmas darbība gan noris pāris gadsimtu agrāk. Rolanda dziesma sarakstīta aptuveni 4000 vārsmās, sadalot tās 298 poētiskās nodaļās. (en)
www.sacred-texts.com/cla/homer/ili/index.htm - Homēra grieķu varoņeposa "Iliāda" tulkojums angļu valodā. Publicēts pilnīgi viss teksts. Eposs "Iliāda" stāsta par grieķu karagājienu uz Mazāzijas pilsētu Troju un tās ieņemšanu pēc desmit aplenkuma gadiem. Sižeta pamatā - stāsts par varoņa Ahileja dusmām. Grieķu karavadoņa Agamemnona aizvainots, viņš atsakās cīnīties, un grieķi nespēj gūt uzvaru pār trojiešiem, kamēr kaujās nepiedalās Ahilejs. Tomēr, uzzinot, ka nogalināts viņa tuvākais draugs Patrokls, saniknotais Ahilejs dodas kaujā un uzveic trojiešu vadoni Hektoru. (en)
www.sacred-texts.com/cla/homer/ody/index.htm - Homēra "Odisejas" tulkojums angļu valodā. Eposs publicēts pilnībā. "Odisejas" saturiskais pamats - Odiseja atgriešanās dzimtenē. "Odiseja" ir it kā saturisks turpinājums "Iliādas" varoņu tālākajiem likteņiem.
Poēmā ir risināti divi galvenie motīvi - par varoņa Odiseja piedzīvojumiem pēc Trojas kara, kad, jūras dieva Poseidona vajāts, viņš klejo desmit gadus, līdz atgriežas pie uzticīgās sievas Penelopes, un par dēlu, kas dodas svešumā meklēt savu tēvu. (en)
www.sacred-texts.com/cla/virgil/aen/index.htm - Romiešu dzejnieka Virgīlija eposa "Eneīda" pilnīgs publicējums gan latīņu valodā, gan angliskā tulkojumā. Virgīlijs ir dzimis 70.gadā p.m.ē. un ir pazīstams galvenokārt kā romiešu eposa "Eneīda" autors. "Eneīda" tiek uzskatīts par romiešu klasiskās literatūras paraugu. Eposā tiek attēlota Romas dibināšana, saistot to ar Trojas karu un tādējādi ar Homēra eposos atainoto. (lat, en)
www.sacred-texts.com/cla/aesop/index.htm - Ēzopa fabulas Džordža Fīlera Tovnseda tulkojumā. (en)
web.uvic.ca/grs/bowman/myth - Viktorijas universitātē Kanādā veidota lapa par sengrieķu un romiešu mītiem un dievībām. Ļoti labi strukturēts, informācijas pārpilns resurss. Lapa ir veidota pēc principa apzināt visus internetā pieejamos sengrieķu un romiešu tekstus un attēlus. Šķiet, liela daļa no tā ir arī izdevusies. Katram no grieķu klasiskā jeb olimpiskā mitoloģijas perioda dieviem ir atsevišķi izdalīti attēli un teksti. Teksti sīki sadalīti pa autoriem, kuri minējuši šos dievus. Tātad šī ir lapa, kurā var iegūt visu, ko rakstījuši senie autori par dieviem. (en)
www.mythome.org/greek.html - grieķu dievu vārdnīca. Noderīgs avots, ja vajag ātri un konkrēti uzzināt kaut ko par kādu sengrieķu dievu (gan no Olimpiskā, gan pirms Olimpiskā perioda). Īsa, konkrēta informācija par attiecīgā dieva radnieciskajām saitēm, darbību utt.
Piemēram: Ehidna. Grieķu mosntru dievība. Pus sieviete, pus čūska. Atkarībā no avota, viņa ir vai nu Tartara un Gajas meita (Hēsiods) vai Piras un Stiksas meita (Apollodors), vai jūras dievības Forkusa un Keto meita (Pauzānijs). Ehidna no Tīfona ir radījusi monstru paaudzi: Himēra, Ladons, Cerbers, Orhus, Sfinksa, Hidra, Skilla, Liona, Igle, Gorgona, Harpija. (en)
www.mythweb.com - interaktīva un neapšaubāmi interesanta lapa, kurā ietverta gan grieķu mitoloģijas vārdnīca, gan atsevišķi šķirkļi, kārtoti pēc tematiskā principa, kā arī situācija mūsdienās, respektīvi, kā grieķu mīti sasaucas ar mūsdienām. Lapa iedalīta šādās nodaļās: dievi, varoņi, mūsdienas un enciklopēdija. Autori arī attēlojuši šo dievu izskatu mūsdienu multeņu veidolā ar kustīgiem vaibstiem u.tml. (en)
www.desy.de/gna/interpedia/greek_myth/greek_myth.html - Grieķu mitoloģijas lapa, kurā izdalītas vairākas nodaļas: dievi, varoņi, radījumi, daži stāsti no mītiem un ģimenes koki.
Pirmajā nodaļā dota pamatinformācija par titāniem, olimpiskajiem dieviem un zemākajiem dieviem, pie kuriem autors pieskaitījis Dēmetru, Dionīsu, Erosu un citus. Sadaļā par radījumiem sniegta informācija par ciklopiem, hekatonheiriem, gigantiem, nimfām, Cerberu, Sirēnām un Kentauru. (en)
www.ancientgreece.com/mythology/mythology.htm - Sengrieķu klasiskās mitoloģijas galvenie dievi un to īss raksturojums. Dots dievu ģimenes koks. Piemērs dievu raksturojumam:
members.aol.com/ikoulchine/homer/homer.html - Lapa, kas veltīta, t.s., Homēra problēmai. Par Homēra problēma ir jautājums par to, vai Homērs, Iliādas un Odisejas autors, ir vispār kādreiz bijis. Atklāts paliek arī jautājums, vai Homērs eposus ir sarakstījis viens pats. Lapas autors iepazīstina ar vairākām teorijām par šiem jautājumiem. (en)
www.pantheon.org/areas/mythology/europe/greek/articles.html - Elektroniskās mitoloģijas enciklopēdijas sadaļa par grieķu mitoloģiju. Ļoti plašs un labs avots, lai iegūtu pamatinformāciju par dieviem, mitoloģiskajām būtnēm, varoņiem un mītiem. (en)
http://www.crystalinks.com/romegods.html - Antīko romiešu dievi un dievietes. Dots vispārīgs ieskats romiešu mitoloģiskajās dievībās, kā arī galveno dievu atsevišķs raksturojums. Interesanta tabula, salīdzinot grieķu un romiešu dievus.
www.crystalinks.com/romemythology.html - Seno romiešu mitoloģija. Dots kopējs ieskats visā mitoloģijā, kā arī atsevišķu mitoloģisko būtņu un mītu raksturojums.
Romiešu mitoloģija, dažādi ticējumi, rituāli un citas ceremonijas, saistītas ar pārdabisko, tika praktizētas, sākot no leģendārā perioda, līdz kamēr kristietība beidzot pilnībā aizstāja Romas impērijas pagāniskās reliģijas Viduslaiku sākumā.
Seno romiešu īstā reliģija tika ļoti daudz izmainīta, pievienojot tai neskaitāmus un konfliktējošus priekšstatus vēlākos laikos, turklāt milzīgos daudzumos tika adaptēta grieķu mitoloģija, kā dēļ nav iespējams pilnībā rekonstruēt seno romiešu sākotnējo mitoloģiju. (en)
www.crystalinks.com/olympians.html - Antīko romiešu Olimpiskā perioda dievi. Bagātīgi ilustrēta un informācijas pārpilna lapa. Alfabētiskā secībā informācija par visiem Olimpiskā perioda grieķu dieviem, turklāt katram dodot arī ilustrāciju vai fotogrāfiju no keramikas darinājumiem vai gleznojumiem.
Hēra. Hēra, kas staigā zelta sandalēs, ir Debesu karaliene, jaunava, katru gadu viņa atjauno savu jaunavību, mazgājoties avotā, kas saukts par "Canathus in Argolis".
Hēra ir Zeva sieva un māsa vienlaicīgi. Viņu uzaudzināja Titāns Okeāns un Tetīda. Viņa ir laulību aizstāve un īpaši rūpējas par precētām sievietēm.
(en)
Radījusi Piena Ceļa galaktiku. Saskaņā ar dažiem, Piena Ceļš tika radīts no Hēras piena, kas tecēja, kad viņa aptvēra, ka viņa zīda Hēraklu un aizgrūda to prom. Ir arī teikts, ka Piena Ceļš ir atliekas no Hēras piena, ar ko tā iezieda un baroja Dionīsu, lai dziedinātu viņa trakumu.
www.thanasis.com/pegasus.htm - Pegazs ir lidojošais zirgs grieķu mitoloģijā, kas radies Persejam nocērtot Gorgonas Medūzas galvu. Pegazs ir Gorgonas Medūzas un jūras dieva Poseidona pēcnācējs. Lapā ļoti sīki izsekots visiem mītiem par Pegazu, par viņa rašanos utt.
Pegasa sindroms, kā vēstīts leģendās par Perseju un Bellorofonu, ir saistīts ar iedzimtu spēju, kas piemīt noteiktiem cilvēkiem, tikt pāri grūtībām, nostājoties tām pāri no vienas puses, un tikt pāri briesmām, pārvarot sevi no otras puses. Pegazs pēc dzimšanas ir Medūzas un Neptūna pēcnācējs, gudrības, emociju simbols, kas parāda viņa divējādo dabu. Mītā Bellorofons mēģināja uzlidot Olimpā (pārvarēt viņa spējas). Viņš ticēja, ka Pegazs var būt šīs vēlmes izpildītājs. Pegazs arī bija tas, kurš to izdarīja, kamēr Bellorofons tika nomests atpakaļ uz zemes, saņemot pārmetumus no citiem. Tātad Pegaza sindroms ir spēja "lidot pāri visām situācijām" un otra - mācība par pazemību.
www.arthistory.sbc.edu/imageswomen/papers/kottkegorgon/gorgons.html Gorgonas Medūza. Grieķu mitoloģiskā būtne. Viena no trijām māsām. Jaunākajos laikos vairāk līdzinās monstram, savukārt arhaiskākos - spēcīga dieviete. Gorgona ar savām asinīm var nogalināt dzīvos un atgriezt dzīvē mirušos. Lapā izsmeļoša informācija par mītiem, kuros darbojas Gorgona. Parasti Gorgonas tiek attēlotas kā derdzīgas būtnes - pus-cilvēki, pus-briesmoņi, uz kurām ir noteikti jāskatās, īpaši vīriešiem, kā rezultātā viņi tiek pārvērsti akmenī. Gorgonām tiek piedēvēts arī šaušalīgs apģērbs, darināts no spārniem, zvīņām un nagiem. Gorgonai ir arī paplašināta mute, klauniska mute, no kuras ārā karājas mēle, patstāvīgi elšot. Dažos attēlos Gorgonām ir ilkņi. Vienīgā līdzība cilvēkiem ir Gorgonu forma. Šī gandrīz pilnīgā atšķirība no cilvēkiem arī savā ziņā veicināja Gorgonu saistīšanu ar nāvi. Tā kā viņu izskats bija kā briesmoņiem, tas nozīmē, ka viņas var nest nāvi un bailes citiem, bet pašas savukārt to just nespēj. (en)
www.geocities.com/hestia624/creatures/gorgons.html Gorgonas. Īsa, bet noderīga informācija. Viņu vārdi - Steino, Euriale un Medūza, kas nozīmē "spēks", "daudz šķēršļu" un "karaliene". Kādreiz viņas visas bija skaistas. Medūza bija jaunākā un visskaistākā, bet Atēna to padarīja derdzīgu, kad viņa atklāja, ka Medūzai ir bijis mīlas sakars ar Poseidonu vienā no Atēnas tempļiem. Viņas brīnišķās cirtas pārvērtās par čūskām. Kad un kādēļ pārējās divas māsas tika pārvērstas, nav skaidrs. Iespējams, ka viņas jau tādas bija dzimušas. Visas trīs ir spārnoti monstri ar groteskām iezīmē, bronzas nagiem un čūskām matos. Mirkļa acu uzmetiens uz viņām var pārvērst vīrieti akmenī. Kad Persejs nogalināja Medūzu, viņas galva tika atdota Atēnai un Asklēpijam, kuri varēja Medūzas asinis izmantot, atdzīvinot mirušos vai nogalinot dzīvos. (en)
homepage.mac.com/cparada/GML Grieķu mitoloģija. Teksti, attēli, tabulas un kartes. Ļoti izsmeļoša lapa par grieķu mitoloģiju dažādos aspektos. Dotas gan dievu, monstru un varoņu biogrāfijas, gan vispārīgi mītu apraksti. Galvenās nodaļas: I Biogrāfijas; II tēlu grupas; III Vietas un cilvēki; IV vārdnīca; V Indekss. (en)
www.liberalmafia.org/darkgoddesses/gorgons.html Vēl viena lapa par grieķu mitoloģiskajām būtnēm - monstriem Gorgonām. Teksta nav daudz, tomēr tajā ir divi svarīgi citāti no nopietniem pētījumiem.
www.loggia.com/myth/gorgons.html
Gorgonas mītos. Enciklopēdiska interneta lapa un šis ir viens šķirklis. Tomēr informācija nopietna un noderīga.
www.asteri.gr/perseas.htm - Lapa, kurā dota informācija par grieķu mītisko varoni Perseju - Zeva un Danajes dēlu.
junior.apk.net/~fjk/medusa.html - Daudz jautājumu, daudz atbilžu un daudz norāžu uz ilustrācijām. Lapa par Gorgonu Medūzu. Par viņas izskatu, darbošanos un daudz ko citu.
www.otal.umd.edu/~eshevlin/mcgann.html - Raksts, kas saucas "Medūzas skaistums: romantiskās literārās ikonoloģijas studijas." ("The Beauty of the Medusa: A Study in Romantic Literary Iconology"). Rakstā par to, kā pret Medūzu attiekušies vairāki romantisma tradīcijas laika dzejnieki - Gēte, Šellijs, Viljams Moriss, Rosetti un citi.
homepage.mac.com/cparada/GML/CENTAURS.html Par to, kas tad īsti ir kentauri, kur viņi dzīvo, kādi izskatās utt. Informācija arī par atsevišķiem kenauriem. Kentauri ir būtnes, kas dzīvo Tesālijas kalnos, un kuriem augšējā daļa ir kā cilvēkiem, bet apakšējā - kā zirgiem. (en)
www.cc.gatech.edu/aimosaic/students/centaur/compendium/history.html
Par kentauru izcelsmi.
Kentaurs ļoti iespējams ir radies kā zirga totēms seno grieķu ciltīm aizvēstures laikā. Agrīnie hipokentauru zīmējumi (dēmonu formā, kam dota cilvēka forma) rāda cilvēku, kas nēsā zirgu gurnu fetišus, kas piestiprināti pie tā jostas. Šie zirgu fetiši, kopēji (dažādās formās) eiropiešiem auglības rituālos, tikai vēlākā laikā tika attēloti kā cilvēku rumpji, kas piesaistīti zirgiem. Hipotēze par to, ka kentauri ir sākotnēji attēloti kā zirga un jātnieka reprezentētāji, šķiet, ir kļūdīga.
(en)
www.travel-italy.com/ct/centaurs.html Lapa, kurai nosaukums dots "Klasiskā Trivija". Tomēr vairāk izsaka apakšvirsraksts: humoristisks skats uz romiešu un grieķu mitoloģiju. Nedaudz par kentauru rašanos:
Kentauri bija mitoloģisku radību cilts ar ērzeļa ķermeni, bet tur, kur varētu būt gaidīta galva, ir vīrietis. Kentauru - sieviešu nav. Tādējādi, lai turpinātu savu dzimumu, viņi bija spiesti to darīt ar nimfām un ķēvēm. Vispārējais priekšstats par kentauriem nav īpaši labs: viņi ir brutāli un necivilizēti, ātras dabas, ar tieksmi uz strīdiem un strīdēšanos, kā arī norūpējušies par seksu un lieli dzērāji. Jūs tādu negribētu turēt sev par mājdzīvnieku. Tomēr bija arī izņēmumi. Hīrons bija jauks un laipns biedrs, apguvis mūzikas, medicīnas un citu civilizācijas mākslu prasmes. Pie viņa agrā jaunībā nāk dažādi varoņi, lai iegūtu pamatizglītību.
(en)
www.thezodiac.com/chiron2.htm pilnīgi nezinātniska lapa ar Hīrona dzīves atstāstu. (en)
www.mythinglinks.org/euro~west~greece~Prometheus.html lieliska lapa par grieķu titānu Prometeju, kurš apmuļķoja dievus un nozaga Zevam uguni, kā rezultātā tika bargi sodīts. Plaša informācija gan par viņu pašu, gan neskaitāmi daudz apkopotu interneta resursu. (en)
www.bulfinch.org/fables/bull2.html Bulfinča mitoloģija. Par Prometeju un Pandoru.
Sieviete vēl nebija izveidota. Stāsts (diezgan absurds) par to, ka Jupiters (Zevs) to iztaisīja, un aizsūtīja viņu pie Prometeja, lai sodītu viņu par viņa iedomību, jo Prometejs nozaga Zevam uguni, un arī, lai sodītu cilvēku, ka šo dāvanu pieņēma. Pirmo sievieti sauca Pandora. Viņa bija izveidota debesīs, katrs dievs ieguldīja savu artavu, lai viņu uzlabotu. Venēra (Afrodīte) deva tai skaistumu, Apollons - mūziku utt. Tādā veidā apbruņota, viņa tika nosūtīta uz zemi un stādīta priekšā Epimetejam, kas priecīgs to akceptēja, viņas brāļi to brīdināja, lai uzmanās no Jupitera (Zeva) dāvanām.
(en)
www.geocities.com/Athens/Thebes/3803/Prome.html Lapa, kuras nosaukums ir "Prometejs atbrīvots!" Tajā dota vispārīga informācija par Prometeja dzimšanu, un par to, ar ko viņš ievērojams grieķu mitoloģijā.
Kad Hērakls brauca cauri Kaukāza reģionam, viņš ar loku izšāva bultu un atbrīvoja Prometeju. Zevs iebildumus necēla, bet drīzāk bija apmierināts, ka tas cēla viņa dēla slavu. Tomēr viņš piespieda Prometeju nēsāt no ķēdēm taisītu riņķi un nēsāt sev līdzi klints gabalu, pie kura bija piestiprināts. Tas notika tajā pašā laikā, kad kentaurs Hīrons, kuru ievainoja viena no Hērakla bultām un kurš no tā cieta lielas sāpes, vēlējās nomirt. Tā kā viņš bija nemirstīgs, viņam vajadzēja atrast kādu, kurš pieņemtu viņa nemirstību. Prometejs to pieņēma un kļuva nemirstīgs.
(en)
www.mud.amscons.com/prompage.html Mīts par Prometeju. Salīdzinoši īsi, bet skaidri.
www.mistral.co.uk/hammerwood/prometh.htm pavisam nedaudz par Prometeju un ar viņu saistītajiem mītiem. (en)
www.geocities.com/Athens/6969/myth.htm Kārtējais mītu atstāstījums. Šoreiz par Prometeju.
www.pantheon.org/articles/p/prometheus.html šķirklis par Prometeju no elektroniskās mitoloģijas enciklopēdijas. (en)
www.messagenet.com/myths/bios/promethe.html Lapa, kuras nosaukumā ir vārds Prometejs, bet apakšnosaukumā - sacelšanās. Vēl par Prometeju un mītiem par viņu.(en)
homepage.mac.com/cparada/GML/Prometheus1.html Nopietna lapa par Prometeju. Informācija sadalīta pa tēmām, piem., cilvēku labdaris, brīvība apmaiņā pret informāciju, nemirstība utt.
Teikts, ka Prometejs teicis savam brālim Epimetejam nekad nepieņemt dāvanu no Zeva. Bet Epimetejs, kā jau vīrs, kurš nespēj paredzēt, pieņēma Zeva dāvanu (Pandoru), un tikai vēlāk atklājās, kāda tam bija nozīme. Līdz tam laikam cilvēks dzīvoja bez slimībām, smaga darba un ļaunuma, bet Pandora atvēra burku, kurā bija ieslodzīti visa veida ļaunumi, tie izlidoja laukā, uz mūžiem sagādājot cilvēkiem ciešanas. Vienīgā, kas palika burkā, bija cerība.
(en)
wordsworth2.net/resource/icarus Ikars un viņa kritiens. Ikara kritiens parasti tiek definēts kā sods par viņa augstprātību un dievu izaicināšanu. Mīts par Ikaru īsumā ir šāds: kopā ar savu tēvu Daidalu, slavenā Mīnotaura labirinta radītāju, valdnieks Mīnojs iesloga Ikaru labirintā. Tēvs ar dēlu, lai tiktu ārā, izveido sev spārnus. Lidojot ārā Ikars, gribēdams sajust lidošanas spēku, pielido pārāk tuvu saulei, un tā spārnus izkausē. Un Ikars krīt. Ikara kritiens ir pazīstams ar savu simbolisko nozīmi. Mūsdienās tas tiek bieži minēts, ja runa ir par kādu pārdrošību, arī izaicinājumu. Lapas autore aplūko vairākus dzejoļus un mītus par Ikaru, dodot iespēju arī lasītājam pašam piedalīties, t. s., kopējās domas veidošanā, rakstot komentārus par saviem iespaidiem u. c. Ikara tēls plaši pazīstams ne tikai literatūrā, bet arī mākslā. Autore apkopojusi daudzu mākslas darbu elektroniskās versijas, lai parādītu, kā mākslinieki un tēlnieki iztēlojušies Ikara kritienu. (en)
Grieķu varoņi
Grieķu mitoloģijā svarīgu vietu ieņem ne tikai dievi un dievietes, bet arī varoņi, kas dažkārt tiek saukti par pusdieviem. Nereti varoņi rodas mirstīgā un nemirstīgā savienības rezultātā. Varoņu aug ļoti ātri, resp., ātrāk nekā citi bērni. Viņi ir apveltīti ar lieliskām fiziskām īpašībām un arī ar prātu. Plaši pazīstami un jau savu simboliku ieguvuši ir tādi varoņi kā Jāsons, kurš darbojās mītā par argonautu braucienu pēc zeltvilnas aunādas, Hērakls, kurš pazīstams ar saviem 12 varoņdarbiem, Bellerofons, Tēsejs, Odisejs, Persejs u. c.
www.mythweb.com/heroes/jason/index.html Mīts par Jāsonu, argonautiem un zeltvilnas aunādu. Lapa ļoti jauki un atraktīvi ilustrēta, informācija pasniegta mazliet populārzinātniski, tomēr zināšanu papildināšanai lieti noder. Lapa sadalīta vairākās nodaļās, kas aptver tādas tēmas kā Jāsona bērnība, pirmais pārbaudījums, Orākula brīdinājums, argonauti un viņu piedzīvojums ar Harpijām, lidojošo aunu, Mēdeju utt.
Harpijas. Karalis viņus (argonautus) uzņēma laipni, taču noskaņojuma uz svētku svinēšanu viņam nebija. Tādēļ, ka viņš bija aizvainojis dievus, viņi tam bija uzsūtījuši harpijas - mītiskas būtnes ar sievietes galvu, putna ķermeni un nagiem, asiem kā naži. Harpijas bija iemantojušas sliktas galda manieres. Katru vakaru vakariņu laikā virs valdnieka maltītes viņas izkārnījās, neļaudamas valdniekam paēst. Rezultātā valdnieks Pīnejs kļuva tievāks stundām. Laimīgā kārtā divi no Jāsona ceļabiedriem bija tiešie Ziemeļvēja pēcnācēji, kas deva tiem spējas lidot. Un viņi vēlīgi aiztrenkāja harpijas tik tālu, lai tās nekad vairs valdnieka maltīti netraucētu.
(en)
www.mythweb.com/hercules/index.html Hērakls ir grieķu mītiskais varonis, kurš ir slavens ar saviem 12 varoņdarbiem. Lapa sadalīta vairākās nodaļās, kurās iekļauts visu viņa varoņdarbu apraksti: 1) cīņa ar Nemejas aluvu; 2) cīņa ar Lernes Hidru; 3) Erimantas mežakuilis; 4) Kerinejas briežumāte; 5) Stimfālas putni; 6) Amazoņu valdnieces Hipolites josta; 7) Augeja staļļi; 8) Krētas vērsis; 9) Dionēds; 10) Gēriona, trijgalvja milža, ganāmpulka atvešana; 11) Zelta ābols un 12. varoņdarbs, kurš uzskatīts par visgrūtāko - Cerbera izvešana no pazemes.
Devītais varoņdarbs aizveda Hēraklu uz Amazoņu zemi, lai iegūtu viņu valdnieces Hipolites jostu, kuru bija iekārojusi Eiristeja meita. Amazones bija karojošu sieviešu cilts, kuras lieliski prata darboties ar lokiem un kurām piedēvē kaujas mākslas, atrodoties zirgu seglos, ieviešanu praksē. Hērakls savervēja lielu skaitu varoņu, kas dosies viņam līdzi šajā ekspedīcijā. Viņu starpā bija arī Tēsejs. Kā izrādījās vēlāk, Amazoņu valdniece Hipolite jostu atdeva labprāt, bet šoreiz Hēra bija tā, kas negribēja varoņiem tik viegli tikt sveikā cauri. Dieviete amazoņu vidū izplatīja baumas, ka grieķi viņu valdnieci ir sagūstījuši, un sagaidāma ir liela kauja. Hērakls aizbēga ar visu jostu, bet Tēsejs nolaupīja Amazoņu valdnieci.
(en)
www.mythweb.com/heroes/perseus/index.html Perseja vectēvam, Argonas valdniekam, Orākuls pareģo, ka viņa mazdēls viņu gāzīs no troņa. Valdnieks savu meitu iesloga pazemē, taču pie viņas zelta lietus veidā ierodas Zevs un viņu savienībā dzimst Persejs. Par Perseja lielāko varoņdarbu tiek uzskatīta Gorgonas Medūzas nogalināšana.
Epilogs. Nākamos Perseja un viņa sievas Andromedas labklājības un pieticības gadus kaut kas nedaudz tomēr sabojāja. Atstājot zvejnieku Diktu Serifas tronī, Persejs atgriezās savā dzimtajā Argosas pilsētā. Viņa vectēvs, izdzirdot, ka Persejs nāk uz šejieni, vienmēr atminoties Orākula pareģojumus, pilsētu pameta. Persejs viņam vientiesīgi sekoja. Viņš tika uzaicināts piedalīties atlētu sacensībās. Tajās viņš pārsteidza pūli ar prasmīgo diska mešanu. Diemžēl kādā no mešanas reizēm sacēlās liels vējš un aizpūta disku pavisam uz citu pusi un trāpīja viņa vectēvam, kurš bija starp skatītājiem. Disks viņam trāpīja pa galvu (vai kājām), un no gūtajām traumām viņš mira. Galu galā Atēna Persejam dāvāja nemirstību, pārvēršot viņu par vienu no debess zvaigznājiem kopā ar viņa sievu Andromedu, viņas vecākiem un jūras briesmoni.
(en)
www.mythweb.com/heroes/bellerophon/index.html Bellerofona darbošanās vieta saistāma ar Korintu. Pēc mīta variantiem viņš ir vai nu Korintas valdnieka Glauka vai Poseidona dēls. Bellerofons cīnās ar Himairu - briesmoni, triju dzīvnieku sajaukumu (kazas, lauvas un cūkas). Bellerofons tiek atzīts par vienu no vissenākajiem varoņiem. Un pazīstams ar vairākiem varoņdarbiem, no kuriem pazīstamākie ir Himairas nonāvēšana un amazoņu uzbrukuma atvairīšana Līkijai.
Izskaņa. Vēlākajos gados Bellerofons kļuva lepns un augstprātīgs par to, ko viņš bija paveicis, un viņš nodomāja pievienoties nemirstīgajiem viņu debess mājoklī. Viņa lidojuma laikā uz Olimpa kalnu, Zevs saniknojās par viņa iedomību un uzsūtīja Pēgasam, lidojošajam zirgam, dunduru, lai tas viņam iekostu. Zirgs nometa Bellerofonu, un viņš nokrita uz zemes no liela augstuma. Savās atlikušajās dienās Bellerofons klaiņoja pa zemi vienatnē, atstumts no visiem mirstīgajiem.
(en)
edweb.sdsu.edu/people/bdodge/scaffold/GG/bellerophon.html Lapa, kurā pārstāstīti mīti, kuros darbojas grieķu mītiskais varonis Bellerofons. Lapas autors raksta, ka Bellerofons rāda mācību par pienācīgu atšķirību starp dieviem un mirstīgajiem.
Sekojot Poleīda norādījumiem, Bellerofons pavadīja nakti svētvietā uz Atēnas altāra. Šeit viņš redzēja sapnī, ka dieviete viņam dāvina burvju zelta iemauktus. Viņš pamodās un sapnī redzētos burvju iemauktus atrada sev rokās. Par pateicību viņš ziedoja gan Atēnai, gan Poseidonam. Pēc tam viņš devās uz vietu, kur lidojošais zirgs Pegazs ganījās, un, pateicoties burvju iemauktiem, viņam nebija grūtību iejūgt Pegazu un jāt ar viņu. Uzvarām vainagots, viņš devās pie valdnieka Pītija un saņēma atļauju laulībām ar viņa meitu. Bet pirms laulībām viņš netīšām nogalināja kādu vīru, kas iespējams bija viens no viņa brāļiem, un par to viņš saņēma sodu.
(en)
homepage.mac.com/cparada/GML/Bellerophon.html Vēl viena lapa, kurā izsekot mītiem, kuros darbojas grieķu mītiskais varonis Bellerofons. Lapa ir labi strukturēta un informācija dota ļoti lakoniski.
Bellerofona pārbaudījums. Bellerofons iejūdza savu spārnoto zirgu Pegazu un no gaisa nošāva briesmoni Himēru. Tad valdnieks Iobats pavēlēja viņam sakaut Solimi un pēc tam karojošo sieviešu cilti amazones. Un kad arī šos uzdevumus viņš bija izpildījis, Iobats, jūtot, ka Bellerofonam dievi ir dāvājuši savu labvēlību, parādīja viņam vēstuli un lūdz, lai viņš paliek pie viņa. Turklāt viņš deva viņam par sievu savu meitu. Un tad, kad valdnieks Iobats mira, Bellerofons kļuva par Līkijas valdnieku.
(en)
www.mythweb.com/heroes/theseus/index.html Tēsejs ir viens no pirmajiem grieķu mītiskajiem varoņiem, kura darbības laiks saistāms vēl pirms Trojas kara. Slavens galvenokārt ar Krētas briesmoņa Mīnotaura nogalināšanu.
Labirints. Labirinta veidotājs Daidals bija to izveidojis tik gudri un sarežģīti, ka upuris, kas iemests tajā iekšā, nekad nevarēja atrast atpakaļceļu. Agrāk vai vēlāk viņš vai viņa ieskrietu stūrī un nonāktu aci pret aci ar visu-ēdāju Mīnotauru. Šāds liktenis bija paredzēts arī Tēsejam. No mīta noprotams, ka labirints bija tāds, no kura pilnīgi neviens nevar izkļūt, jo veidots velnišķīgi līkumots. Tādējādi var uzskatīt, ka Mīnotaurs nebija tikai monstrs, bet arī ieslodzītais. Bet kā tieši tas strādāja kā praktisks ierocis pret ieslodzītajiem jeb upuriem, nav tik skaidrs. Dažās mīta versijās izteikts apgalvojums, ka labirints ir slēgts, t. i., kastes veidā un ka izejas tam vispār nav.
(en)
www.mythweb.com/odyssey/index.html Odiseja vārds pazīstams galvenokārt no Homēra eposiem. Odisejs darbojas Trojas kara laikā. Šajā lapā ne tikai par Odiseju kā mītisko varoni, bet arī par "Odiseju" - Homēra eposu un pašu Homēru. Lapa veidota ļoti atraktīvā veidā, gan varbūt zinātniskiem mērķiem tā īsti noderēt nevar, taču pamatinformācijas iegūšanai par sižetiskajām līnijām eposā tā ir gana laba. Autors piedāvā gan saīsinātu, gan detalizētu versiju.
Pamatinformācija. Trojas karš bija beidzies. Gudrais grieķis Odisejs bija piekrāpis ienaidniekus ar vienreizēju koka zirgu, kas tika ievests aiz Trojas sienām. Trojiešiem nebija ne jausmas, ka zirgā paslēpušies ienaidnieka kareivji, kuriem pavēles deva Odisejs.
(en)
Grieķu Trojas aplenkums ilga deviņus garus gadus. Bet pēkšņi izskatījās, ka visa armija ir aizgājusi, atstājot tikai koka zirgu aiz sevis.
Naktī, kad trojieši gulēja, Odisejs ar saviem vīriem izrāpās no zirga vēdera. Viņi atvēra pilsētas vārtus un ielaida iekšā savus karavīrus, kas aiz vārtiem gaidīja.
Troja bija uzvarēta un trojieši - pilnībā pakļauti. Tagad bija laiks Odisejam un viņa kareivjiem atgriezties savās aizjūras mājās. Šeit arī sākas Odisejas stāsts, ko dziedāja aklais dziedonis Homērs.
www.theoi.com/index.htm Ceļvedis grieķu mitoloģijā. Lapa, kas veltīta grieķu dieviem, gariem un monstriem. Pietrūkst vēl tikai varoņu, un tad jau nebūtu tālu līdz pilnībai. Lapa sadalīta vairākās iedaļās: Panteons, enciklopēdija, ģimenes koki, valstības, buršana, monstri, citi panteoni, u. c. Lapa visumā iespaidīga un iesācējam grieķu mitoloģijā ļoti noderīga. (en)
www.theoi.com/Pantheon.htm - Grieķu dievību panteons jeb dievību klasifikācija. Autora izdala sešus līmeņus. Pirmajā ietilpst tie, kas tiek saukti par pirmo paaudzi jeb senčiem (gr. prōtogonoi). Otrajā ietilpst dabas dēmoni, nimfas, drijādes, satīri utt. Trešajā autors ietilpinājis dēmonus, kuru darbība ir koncentrēta tieši uz cilvēkiem, piem., Miegs, Mīla, Nāve, Naids utt. Ceturtajā - t. s., dīvainie dievi, piem., Pāns, Hekate, Persefone, Tritons u. c. Piektajā visbeidzot divpadsmit lielie un varenie Olimpa dievi, bet sestajā - monstri, briesmoņi un giganti. Lapas labo pusi rotā visu divpadsmit Olimpisko dievu attēli. (en)
www.theoi.com/ABC.htm - Grieķu dievību, mītisko būtņu un monstru vārdnīca. Konkrēti un lakoniski par ļoti daudzām mitoloģiskajām būtnēm. Ja lasītājs vēlas uzzināt ko vairāk par attiecīgo būtni, ir pieejama arī plašāka informācija, uzklikšķinot uz attiecīgās būtnes vārda. Asklēpijs (Asklepios) Medicīnas dievs. Viņu kā terapeitu apmācīja Hīrons, taču viņš kļuva tik prasmīgs šajā mākslā, ka varēja atgriezt no nāves mirušos. Zevs ar pērkoņbultu viņu nogalināja viņa augstprātības dēļ, bet Apollons atgrieza viņu no mirušajiem un padarīja par Olimpisko dievu. (en)
www.theoi.com/Basileis.html - Ceļvedis pa grieķu mitoloģijas mītiskajām vietām, resp., vietām, kuras pieminētas mītos. Šajā lapā ir kāda ļoti noderīga lieta, kuru nevar atrast daudz kur citur - tā ir karte, kurā atzīmētas visas šīs vietas, un kas neapšaubāmi dod lielisku priekšstatu par notikumu ģeogrāfiju. Tāpat autors aprakstījis, par pamatinformācijas avotu ņemot mītus, pilsētas un vietas, kuras minētas mītos. (en)
www.theoi.com/Pharmakeia.html - Lapa, kas veltīta burvestībai senajā Grieķijā un tās pieminējumiem mītos. Viena no slavenākajām mītos minētajām burvēm ir Mēdeja, kas neapšaubāmi ir viens no visneparastākajiem tēliem grieķu mitoloģijā. Šobrīd lapā dots tikai neliels ieskats par to, kas lapā būs ievietots pēc kāda laika - tā vēl ir tapšanas procesā.
Antīkā burvju māksla bija balstīta uz dažādu dēmonu (garu, zemāku dievību) izsaukšanu un manipulēšanu ar viņiem, kuri, kā ticēja grieķi, spēja valdīt pār visām emocijām, stāvokļiem un dabiskām parādībām, kas vien atrodas visumā. Tie ir dēmoni, sākot ar Hipnosu (dievs-dēmons, kas valda pār miegu) un beidzot ar Selēni (izsalkuma dievība-dēmons) un Nefeli (mākoņu dēmonu).
(en)
Cita burvju mākslas prasme koncentrējās vairāk uz nekromantiju, kas nodarbojās galvenokārt ar viņsaules spoku izsaukšanu.
Un vēl pastāvēja arī maģiskā metomorfoze, ko lieliski parāda burve Kirke, kas visu Odiseja komandu pārvērta briesmoņos.
www.theoi.com/Bestiary.html - Lapa, veltīta zemākajai grieķu mitoloģijai, resp., briesmoņiem, dēmoniem utt. Labajā pusē Minotaura, Hidras, Cerbera, Himēras un daudzu citu ilustrācijas. Īsi apraksti par katru no briesmoņiem, par lielāko daļu, uzklikšķinot uz to vārda, ir iespēja uzzināt ko vairāk.
Grieķu mitoloģija bija pārblīvēta ar dažādiem monstriem - gan drakoniem, gan gigantiem, gan spokiem un dēmoniem, arī dažādu būtņu sajaukumiem, kādi ir Kentauri, Sfinksas un Grifini.
(en)
Pazīstami bija arī pasakaini savvaļas briesmoņi - tādi kā Nemejas Lauva, zeltvilnas auns un spārnotais zirgs Pegazs.
www.theoi.com/Kronos/Asklepios.html - Asklēpijs ir medicīnas dievs. Piedzimis viņš mirstīgajai sievietei, taču kļuvis tik prasmīgs medicīnas mākslā, ka varēja nomirušos atgriezt šaisaulē. Šī iemesla dēļ Zevs viņam iešāva ar pērkona bultu. Kādu laiku pēc viņa nāves pēc Moiru pavēles, Asklēpijs tika uzcelts augšā no miroņiem un iecelts dieva kārtā. Viņš ticis attēlots kā bārdains vīrs, kurš tur zizli, ap kuru aptinusies čūska.
Lapa sastāv no daudzu autoru citātiem, mītu atstāstījumiem, kuros minēts Asklēpijs.
Asklēpijs bija Apollona un Koronas dēls. Un tā kā viņš pārspēja dabīgās spējas un prāta iespējas, viņš pilnībā nodevās dziedināšanas zinātnei un veica daudzus atklājumus, tādējādi dodot lielu ieguldījumu cilvēku ārstēšanā. Līdz šim viņš progresēja un viņa slava gāja viņam pa priekšu, viņš izārstēja tik daudz tādu slimnieku, kuru dzīvības jau būtu beigušās. Un šī iemesla dēļ visi sāka ticēt, ka viņš atgriezis atpakaļ dzīvē daudzus, kas jau miruši. Rezultātā, mīti saka, Haids apsūdzēja Asklēpiju Zeva priekšā par kaitējuma nodarīšanu viņa provincei, viņš teica, ka liels skaits mirušo skaits ir krietni samazinājies, jo vīrus ārstē Asklēpijs. Tā Zevs sašutumā sašāva Asklēpiju ar savu pērkona bultu, bet Apollons, sašutis par Asklēpija noslepkavošanu, nogalināja ciklopus, kuri izkaluši Zeva bultu. Bet par ciklopu nāvi Zevs atkal saniknojās un deva pavēli Apollonam, ka par saviem noziegumiem viņam būs jākalpo cilvēkiem kā strādniekam. Asklēpijam, par kuru stāstīsim tālāk, piedzima dēli Mahaons un Podaleirs, kas arī praktizējās ārstēšanas mākslā un piebiedrojās Agamemnonam viņa karagājienā pret Troju. Diodorus Siculus.
(en)
www.theoi.com/Ouranos/Atlas.html - Atlants ir jaunākais no titāniem. Pēc pretošanās Zevam viņam tika piespriests sods turēt debesis uz saviem pleciem. Saskaņā ar dažām versijām vēlāk viņš tika atbrīvots no šīs nastas, savā vietā novietojot kādu balstu, uz kura debesis tika uzliktas. Lapā apkopotas dažādu autoru versijas par titānu Atlantu, kas tulkoti angliski.
Prometejs deva padomu Hēraklam nedoties pēc āboliem pašam, bet labāk nosūtīt Atlantu. Kad Hērakls sasniedza Atlantu starp hiperboriešiem, viņš atcerējās Prometeja padomu un paņēma uz saviem pleciem zemeslodi. Atlants norāva Hesperīdu dārzā trīs ābolus un atgriezās pie Hērakla. Nevēlēdamies turēt uz saviem pleciem zemeslodi, viņš teica Hēraklam, ka viņam pašam Eiristejam jānogādā āboli, un, ka Hērakls varētu paturēt debesis viņa vietā. Hērakls piekrita, bet viltīgā veidā tomēr atdeva zemeslodi Atlantam atpakaļ. Pēc Prometeja padoma viņš palūdza Atlantam paturēt debesis, kamēr viņš uzliks sev uz pleciem spilvenu. To dzirdot, Atlants nolika ābolus zemē un atbrīvoja Hēraklu no nastas. Hērakls tos paņēma un devās prom. (Tomēr daži saka, ka viņš nepaņēma Atlanta norautos ābolus, bet nogalināja čūsku, kas tos sargāja, un paņēma no jauna pats.) Atgriežoties ar āboliem, viņš iedeva tos Eiristejam, kurš tos uzdāvināja atpakaļ Hēraklam. Bet Atēna tos paņēma no Hērakla un atdeva atpakaļ, tādējādi netika pārkāpts likums. - Apollodorus.
(en)
www.theoi.com/Okeanos/Kentauroi.htm - Kentauri (gr. Kentauroi). Kentauri ir īpatnēju radību cilts, kuriem augšējo ķermeņa daļu veido cilvēka ķermenis, bet apakšējo - zirga. Viņi dzīvoja Tesālijas mežos un kalnos. Viņiem nebija nekādu likumu, un viņiem bija tieksme uz vardarbību, īpaši, ja tika lietots alkohols. Kentauri bija primitīva cilts, kas sev mājokļus veidoja kalnu alās, medīja savvaļas dzīvniekus ēdienam un kā ieročus lietoja koku zarus un akmeņus.
Lapā doti citāti no antīko autoru darbiem, kuros pieminēti kentauri. Noderīgi arī uzzināt visu kādreiz pieminēto kentauru vārdus, tie doti gan grieķu valodā, gan transkribēti latīņu alfabētā.
Mīti stāsta, ka beigās viņš (Iksions) tika šķīstīts no Zeva (par sava patēva nogalināšanu), viņu apbūra Hēra un viņam pietika drosmes atbildēt viņai. Pēc tam, vīri saka, Zevs izveidoja Hēras figūru no mākoņa un aizsūtīja to viņam, un Iksions savienībā ar mākoni (Nefeli) radīja kentaurus, tā sauktos, kuriem bija cilvēka iezīmes...
(en)
Kentaurus, pēc dažu autoru rakstītā, audzināja Peliona kalna nimfas, un kad tie kļuva pieauguši, viņi satikās ar ķēvēm un kļuva par hipokentauriem, tā sauktajiem, kuriem piemita divu dzīvnieku forma. Citi saka, ka kentauri piedzima Iksionam un Nefelei, kurus sauca par Hipokentauriem, jo viņi bija pirmie, kas mēģināja jāt uz zirgiem, un pēc tam tie bija iepīti fiktīvā mītā, minot, ka viņiem bija divu dzīvnieku forma. Mums ir teikts, ka no Peiritona uz radniecības pamata, viņi pieprasīja daļu sava tēva valstības, un ja Peiritons nepiekāpsies, viņi uzsāks karu gan pret viņu, gan Lapitu. Vēlākajā laikā tiek teikts, kad viņi bija izveidojuši atšķirības, Peiritons apprecēja Hipodameju, Bouta meitu, un ielūdza gan Tēseju, gan kentaurus kāzās. Kentauri piedzērās un sāka izvarot sieviešu kārtas viesus un izturēties vardarbīgi, savukārt Tēsejs un Lapits, šāda likumu pārkāpumu aizkaitināts, nogalināja vairākus no viņiem, bet pārējos izdzina no pilsētas. Šī iemesla dēļ kentauri sakopoja visus savus spēkus un uzsāka karagājienu pret Lapitu un nogalināja daudzus no viņa sekotājiem, izdzīvojušie paglābās Arkādijā un galu galā no turienes uz Malejas zemesragu, kas arī kļuva par viņa mājām. Kentauri, veiksmju sajūsmināti, izveidoja Foloja kalnu par savas darbības centru, aplaupot garāmgājējus grieķus un nogalinot daudzus kaimiņus. Diodorus Siculus.
www.theoi.com/Tartaros/Kerberos.html - Cerbers bija nikns un nežēlīgs sargsuns ēnu valstībā jeb viņsaulē. Cerbers attēlots kā trīsgalvains suns ar čūskas asti, čūskām krēpju vietā un lauvas nagiem. Lapā par Cerbera vecākiem, kā arī daudzi citāti no antīko autoru darbiem, tulkotiem angļu valodā, kuros minēts Cerbers.
Viņš [Hērakls] saņēma pavēli no Eiristeja atvest Cerberu no pazemes dienas gaismā. Un to izpildot, tas būs viņa darbu (resp., slaveno varoņdarbu) pēdējais darbs. Viņš devās uz Atēnām un piedalījās Elesiešu mistērijās.
(en)
Saskaņā ar mītiem, Hērakls atd devās lejup, nolaidās ēnu valstībā, un Persefones brāļa lūgts, paņēma sev līdzi uz virszemi arī Tēseju un Peiritiju, atbrīvojot viņus no to saitēm. Tas tika paveikts ar Persefones atbalstu, un viņš paņēma arī Cerberu ķēdēs un izveda to ārpusē, pašam kļūstot par apbrīnu cilvēku acīs. Diodorus Siculus.
www.theoi.com/Khaos/Khaos.html - Haoss (gr. Khaos) bija pirmais no senčiem, grieķiski sauktiem par protogenoi, kas radās tad, kad tika radīts visums. Viņai tūliņ sekoja Gaja (jeb Zeme), Tartars (jeb Pazeme) un Eros (jeb Mīlestība, dzīvības radītājs).
Lapā piedāvāti neskaitāmi daudz citātu, kuros pieminēts Haosa vārds.
www.theoi.com/Tartaros/Khimaira.html - Himēra bija trīsgalvains briesmonis, kas spļauj uguni. Viņas priekšējā daļa bija no lauvas, pakaļdaļa no vērša, bet aste - no čūskas. Šo briesmoni nogalināja grieķu mītiskais varonis Bellerofons. Par Himēras bērniem tiek uzskatīta Sfinksas un Nemejas lauva. Lapā Himēras ilustrācijas un citāti no antīko autoru darbiem, kuros minēts šis mītiskais briesmonis.
Viņš (Iobats) pavēlēja Bellerofonam nogalināt Himēru, cerot, ka briesmonis visticamākais iznīcinās pašu Bellerofonu, jo neskaitāmi daudz vīru šo cīņu zaudējuši. Tā bija vienīgā būtne, kurai bija triju briesmoņu spēks, priekšpuse no lauvas, aste no pūķa un vidus daļa no vērša, caur kura rīkli viņa spļāva uguni. Briesmonis izlaupīja zemi un izpostīja ganāmpulkus. Briesmoni, pēc nostāstiem, bija uzaudzinājis Amisodars, to min arī Homērs, un saskaņā ar Hēsiodu, viņa vecāki bija Tīfons un Ekhidna. Bellerofons iejūdza Pegazu, viņa spārnoto zirgu, kas piedzima Medūzas un Poseidona savienībā, un uzlidoja augstu debesīs, nogalinot Himēru ar savu loku un bultām. Apollodors.
(en)
www.theoi.com/Kronos/Kheiron.html - Hīrons bija vecākais un visgudrākais no Kentauriem - pus-zirgiem, pus-cilvēkiem. Bet atšķirībā no pārējiem viņš bija nemirstīgs. Viņa tēvs bija titāns Krons, bet Zevs viņam bija pusbrālis.
Hīrons dzīvoja alā, kas atradās Pēlija kalnā Tesālijā, kur viņš izaudzināja un bija padomdevējs daudziem lieliem varoņiem, tajā skaitā Jāsonam, Pēlejam, Asklēpijam, Aristejam un Ahilejam.
Kentauru reiz ievainoja Hērakls ar bultu, kas bija saindēta ar Hidras indi, ka viņam sagādāja sāpes visu viņa dzīves laiku. Hīrons labprātīgi atteicās no nemirstības un nomira, lai nebūtu jācieš sāpes.
Apollons nolaupīja savu dēlu (Asklēpiju) no viņas (mirušās) mātes dzemtes, ārā no liesmām, un aiznesa viņu uz Hīrona - divu būtņu savienojuma alu. Kentaurs bija iepriecināts, ka bērnsu no debesu dzimtas, ir nodots viņa aizgādībā. Vienu dienu atnāca viņa meita. Okirne. Meitene nebija apmierināta ar sava tēva mākslu; viņa pareģoja Liktens drūmos noslēpumus. Mistiskā pareģojuma noskaņā, kad debesu kvēlums viņas sirdī iedegās, viņa pareģoja iepriekšnolemto Asklēpija nāvi un viņa pārdzimšanu dieva kārtā. Metamorfozes.
(en)
www.theoi.com/Khaos/Khronos.html#Khronos - Krons bija antīkā laika personifikācija un senākais no senčiem, gr. Protegenoi. Viņš ir attēlots kā vecs sirmgalvis dievs, kas grieza laika riteni. Lapā doti neskaitāmi daudz seno autoru citāti no darbiem, kuros minēts Krons.
www.theoi.com/Kronos/Kleio.html#Kleio - Kleo (gr. Kleio) bija viena no deviņām mūzām, mūzikas, dziesmu un deju dievietēm. Vēlākajā Klasiskajā laikmetā, kad mūzas tika piedēvētas atsevišķām literārām un mākslas sfērām, Kleo tika nosaukta par vēsturisko rakstu mūzu. Šādā lomā viņa bija attēlota ar atvērtu papīra rulli vai atvērtu grāmatu kasti. Lapā - citāti no antīko autoru darbiem, kuros minēta Kleo.
Hēsiods pat dod tām vārdus (mūzām savos rakstos: "Kleo, Eiterpe un Taleja, melpomene, Terpsikhore un Erato, un Polimnija, Ouranija, Kalliope, no visām vispiemīlīgākā.
(en)
Katrai mūzai cilvēki piešķīra viņai specifiskas spējas vienā no daudzajām humanitārajām zinātnēm, piemēram, dzejā, dziesmās, pantonīmas dejošanā, riņķa dejās ar mūziku, zvaigžņu izzināšanā un citās humanitārajās zinībās. Katras mūzas vārdam, viņi saka, cilvēki ir atraduši ko piemērotu. Kleo ir tā saukta, jo gods par ko dzied dzejnieki viņu slavinājumus dod pajumti lieliskajam triumfam (Kleos). Diodorus Siculus.
www.theoi.com/Ouranos/Kronos.html - Krons bija jaunākais no titāniem, laika dievs. Viņš bija dievu valdnieks pirms Zeva, kurš kastrēja un gāza no troņa savu tēvu Urānu un valdīja pār zemi līdz cilvēces zelta laikmetam.
www.theoi.com/Ouranos/Kyklopes.html - Ciklopi bija trīs trīsači giganti, pazīstami kā amatnieki un namdari. Viņu tēvs Ourāns, izbijies no to spēka, ieslodzīja viņus Tartarā. Vēlāk Zevs viņus atbrīvoja no ieslodzījuma, un viņi pievienojās Zevam cīņā pret titāniem. Viņi kala pērkoņbultas Zevam, trijžuburi Poseidonam, neredzamības vadības grožus pazemes valstībai.
www.theoi.com/Okeanos/Daphne.html - Grieķu mītiskā būtne Dafne ir Artemija pēctece. Mirstīgo princi Leukipu, kas mēģināja viņu pavedināt, nogalināja najādas. Otrais, kas to mēģināja izdarīt, bija Apolons, kas dzinās viņai pakaļ tik ilgi, kamēr nimfa izmisumā izkliedz lūgumu pēc palīdzības Gajai, un rezultātā tika pārvērsta par lauru koku.
www.theoi.com/Kronos/Dike.html - Dike bija taisnības dieviete, viena no trim Horām. Lapā ievietoti citāti no antīko autoru darbiem, kuri raksturo Diki.
www.theoi.com/Ouranos/Dryades.html - Drijādes un Orejādes ir skaistas koku nimfas - ozolu, priežu, papeļu, ābeļu un lauru koku jaunavas. Nimfas dzīvoja līdz ar kokiem. Ja koks zaļoja, tad nimfas bija dzīvas, ja tas nokalta - bojā aizgāja arī nimfas. Nimfas tika iedalītas vairākās grupās, katrai no tām bija viens īpašs koks, pie kura tās piederēja. Piemēram, Hamadrijādes - ozolu un papeļu nimfas, Dafneīdas - lauru koku nimfas utt.
Lapā doti atsevišķi Drijādu un Orejādu vārdi un īss to raksturojums.
www.theoi.com/Pontos/Ekhidna.html - Ehidna ir nemirstīga būtne - pus-sieviete, pus-čūska ar melnām, šausmas iedvesošām acīm. Viņa dzīvo alā kaut kur Centrālajā Āzijā. Par viņas pēcnācējiem autori min daudzas būtnes, piemēram, Hidra, Cerbers, Nemejas lauva, Sfinksa, Gorgonas utt.
haldjas.folklore.ee/~anzori/HANTENGL.HTM - Hanti ir Sibīrijas rietumos dzīvojoša somugru tautiņa, kuras skaits ir ap 25 tūkstošiem cilvēku, no kuriem tikai trešdaļa runā savā valodā. Lapā dots neliels ieskats hantu sadzīvē, tradīcijās un pasaules uztverē. (en)
haldjas.folklore.ee/rl/folkte/sugri/hant/index.html - Nedaudz par hantu ģeogrāfisko izvietojumu, vēsturi un tradīcijām igauņu valodā. (ee)
haldjas.folklore.ee/folklore/vol7/khants.htm - Edgara Sāra (Edgar Saar) pētījums par hantu bēru ieražām divdesmitā gadsimta beigās Otjabrskas, Belojarskas un Berjozovas apriņķī hantu - mansu autonomajā apgabalā Krievijā. Plašākam ieskatam dotas arī vairākas fotogrāfijas. (en)
haldjas.folklore.ee/folklore/vol6/steinitz.htm - Aado Lintrops par hantu lāču-dzīru dziesmām Volfganga Šteinica (Wolfgang Steinitz) sakārtojumā. Autors sīki aplūko V.Šteinica 1939.gadā Tartu izdoto hantu dziesmu krājuma 1.sējumu. (2.sējums izdots netika). Izvilkums no teksta:
haldjas.folklore.ee/folklore/vol12/charactr.htm - Par hantu un ņencu "tēlu" 19.gadsimta krievu etnogrāfiskajā literatūrā (Art Leete). Izvilkums no teksta:
www.croatiaemb.org/basic_facts/christmas97.htm - Ziemsvētku tradīcijas Horvātijā. Neliels apraksts par Ziemsvētku tradīciju attīstību Horvātijā, sākot ar 9. gadsimtu. Informācija par horvātu tradicionālajiem Ziemsvētku ēdieniem, dekorācijām, apdāvināšanu. Lapas beigās dotas arī vairākas tradicionālo ēdienu receptes. (en)
www.siue.edu/COSTUMES/COSTUME19_INDEX.HTML - horvātu apģērbu vēsture. Daudz skaistu apģērbu ilustrāciju ar vietas norādēm. (en)
http://www.croatia.net/html/bride.html - tradicionālie līgavas tērpi dažādās Horvātijas vietās. (en)
haldjas.folklore.ee/ - Vērienīgs igauņu folkloras portāls igauņu, vācu un angļu valodā. Katrā no valodu versijām iekļautas sadaļas par Igaunijas un Baltijas iestādēm, kas nodarbojas ar folkloristiku, publikācijām (sk. elektr. žurnālu Folklore), datu bāzes (tautas astronomija, anekdotes, igauņu sakāmvārdi), Igauņu folkloras arhīva darbības lauki, norādes uz noderīgiem resursiem internetā un par jaunāko, kas notiek folkloristikas jomā. (ee, en, ger)
haldjas.folklore.ee/folklore/index.html - Elektroniskais žurnāls Folklore, veltīts folklorai un postfolklorai. Publicēti labi, interesanti un noderīgi materiāli. Žurnālā iekļauti dažādi raksti par šamanismu, pilsētas leģendām, etnomūziku, mūsdienu ticējumiem, ieražām utt. To veido Igaunijas valodas institūts. Līdz šim brīdim publicēti 19 numuri. Raksti pieejami gan elektroniskā formātā, gan drukājamā formātā. (en)
haldjas.folklore.ee/rl/folkte/sugri/index.html - Materiāli par somugru tautu (nganasaniešu, udmurtu, mansu, hantu, igauņu, lībiešu, mordviešu, votu, vepsu, komiešu, somu, karēļu, sāmu, ižoru, ugāru, mariešu, ņencu) ģeogrāfiju, valodu, kultūru, tautas ieražām un daudz ko citu. (ee)
www.ethnos.nw.ru/lib/data/24.html - ižori ir neliela somugru tauta, kurai piederīgo (reģistrēto) skaits nu jau vairs nepārsniedz piecus simtus. Ižori dzīvo Krievijā Ļeņingradas apgabala Kingisepes rajonā. Lapā dota pamatinformācija par šo tautu, nedaudz par etnogrāfiju, folkloru, valodu un tradīcijām. (ru)
www.belinus.co.uk/folklore/Homeextra.htm - Kaut arī lapas nosaukums ir Ķeltu folklora, tomēr tajā ietilpināts plašākas nozīmes materiāli. Šeit ir gan par visāprīgiem folkloras jautājumiem, gan par ķeltu mītiem, leģendām un pasakām, gan arī folkloras teksti un pētījumi par tiem. Ievietotas arī vairākas 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma autoru, folkloras vācēju darbu elektroniskās versijas.(en)
www.sacred-texts.com/neu/poe/index.htm - Islandiešu mitoloģisko un varoņdziesmu krājuma Eda (dziesmas radušās no 9.-12.gs) teksts angļu valodā. Pilns pārpublicējums. Tulkojis Henrijs Adams Bellovs (1936.g.)
www.kokugakuin.ac.jp/ijcc/wp/cpjr/folkbeliefs - elektroniskais žurnāls "Folk Beliefs in Modern Japan". (en)
www.kokugakuin.ac.jp/ijcc/wp/cpjr/matsuri/index.html - 1988. gadā izdotās grāmatas "Matsuri: Festival and Rite in Japanese Life" elektroniskā versija. (en)
www.calacademy.org/research/anthropology/japanese - Japāņu tradicionālās rotaļlietas fotogrāfijās un aprakstos. (en)
www.pitt.edu/~dash/japan.html - Japāņu tautas pasakas. Teksti tulkoti angliski, dota arī norāde uz oriģinālavotu. (en)
www.pitt.edu/~dash/japanlove.html - Japāņu leģendas par pārdabiskajiem mīlētājiem. Teksti tulkoti angļu valodā, dotas norādes uz oriģinālavotu. (en)
www.arts.unimelb.edu.au/amu/ucr/student/1996/a.lin - Japāņu pasaku pasaule. Lapa, kurā angliski tulkotas vairākas japāņu pasakas. Pasakas iedalītas - paskas zēniem, pasakas meitenēm, spoku stāsti, mūsdienu bērnu "literatūra" u. c.(en)
home.clara.co.uk/wabei/xlation/quilt/related.htm - Japāņu pasakas. (en)
www.harapan.co.jp/english/kwaidan/kwaidan_index.htm - Japāņu spoku stāsti. (en)
www.interq.or.jp/www-user/fuushi/e-myth-a.htm - Japāņu mitoloģijas lapa. Stāsti un leģendas. (en)
www.st.rim.or.jp/~cycle/myrefE.HTML - Japāņu mitoloģija: mīti, dievību panteons, saites. (en)
www.blackmask.com/books54c/jpnftdex.htm - Jei Teodoras Ozaki (Yei Theodora Ozaki) grāmatas "Japanese Fairy Tales" elektroniskā versija. (en)
forward.topl.tversu.ru/karel/folklor.htm - karēļu folkloru apzināt sāka 18.gadsimta beigās. Galveno vietu karēļu folklorā ieņem mīti par pasaules pirmradīšanu un cilvēku rašanos - pirmsenčiem, rūnas par dažādu lietu, dzīvnieku rašanos, uguns un dzelzs iegūšanu. Karēļu rūnas nav vienkārši dzejoļi, tās ir episkās dziesmas, kurās teksts un melodija ir cieši saistīti. Šī lapa sniedz informāciju par Tveras apgabalā dzīvojošajiem karēļiem. Dota salīdzinoši plaša informācija par rūnām un tautas eposu, raudu dziesmām un buramvārdiem, parunām un sakāmvārdiem, pasakām un nedaudz etnogrāfijas. (ru)
forward.topl.tversu.ru/karel/etnos.htm - Tveras karēļu etnogrāfija. Lapā iekļautas sadaļas - dzīvesvieta un celtnes, tautastērpi, saimnieciskā darbība, nodarbošanās un darba rīki, plašs apraksts par karēļu kāzām un informācija par karēļu tautas svētkiem Kegria paiva (Kegria diena. Kegria - svētku galvenais personāžs, maskots cilvēks). Lapa papildināta ar ilustratīvo materiālu. (ru)
www.komi.com/folk/myth/index.htm - Komiešu (pie somugru valodu saimes piederošās tautas) mitoloģija. Elektroniskās enciklopēdijas «Urālu mitoloģija» pirmais sējums. Ņemot vērā, ka literatūras par mazajām Krievijā dzīvojošajām somugru tautām ir ļoti maz, šī lapa ir ļoti noderīga. Lapā ievietota mitoloģiskā vārdnīciņa, plašs literatūras saraksts, lai varētu uzzināt ko vairāk par interesējošiem jautājumiem, fotogrāfijas un ilustrācijas (etnogrāfiskie tērpi, medības, mitoloģiskās būtnes un daudz kas cits). (ru)
haldjas.folklore.ee/rl/folkte/sugri/komi/index.html - Igauņu uzturētā lapa, kas nosaukta par Komi pasauli. Tajā ievietota informācija par komi zemi un komiešiem, par permiešu Stefanu, komiešu seno tautas kalendāru, galvenā informācija par komiešu valodu, tās attīstību. Nedaudz informācijas par komi senajiem tautastērpiem. Par komiešu mutvārdu mantojumu raksta Irina Iljina (konkrētāk - par slimību etioloģiju) un Nikolajs Konakovs (- par poltergeistu komiešu folklorā). (ee)
haldjas.folklore.ee/rl/folkte/sugri/komi/myto/ - Neliela komiešu mitoloģijas vārdnīciņa igauņu valodā. (ee)
www.komi.com/folk/myth/index.htm - Komi (pie somugru valodu saimes piederošo) tautu mitoloģija. Elektroniskās enciklopēdijas "Urālu mitoloģija" pirmais sējums. Ņemot vērā, ka literatūras par mazajām Krievijā dzīvojošajām somugru tautām ir ļoti maz, šī lapa ir ļoti noderīga. Lapā ievietota mitoloģiskā vārdnīciņa, plašs literatūras saraksts, lai varētu uzzināt ko vairāk par interesējošiem jautājumiem, fotogrāfijas un ilustrācijas (etnogrāfiskie tērpi, medības, mitoloģiskās būtnes un daudz kas cits). (ru)
www.virginia.edu/~slavic/seefa/RUSSIAN.HTM - Slāvu un Austrumeiropas folkloras asociācijas (SEEFA) veidota interneta lapa, kas veltīta krievu folklorai. Tajā pieejami vairāki raksti par krievu folkloru un krievu folkloristikā aktuāliem jautājumiem, vairākas grāmatu recenzijas un pāris disertācijas. (en)
www.moscow-guide.ru/Culture/FolkArt/Costume/index.htm - vairāk skaisti noformēta, nekā plašu informāciju sniedzoša lapa ar krievu tautas tērpiem no Arhangeļskas apgabala, kam pievienoti nelieli apraksti. (en)
members.aol.com/hpsofsnert/holid.html - slāvu pagāniskās gadskārtas ieražas. Neliels, vispārīgs ieskats slāvu gadskārtās.(en)
www.ruthenia.ru/folklore - Folklora un postfolklora: struktūra, tipoloģija un semiotika. Apjomīga, materiāliem bagāta krievu folkloristikas lapa. Šī projekta mērķis ir publicēt internetā jaunākos akadēmiskos materiālus, kas veltīti mūsdienu kultūrai, folklorai un antropoloģijai. Priekšplānā izvirzīta modernā urbānā folklora (t.s., postfolklora). Lapā ievietota informācija arī par notiekošajiem semināriem un konferencēm, veltītiem projekta nostādnēm attiecīgām tēmām. Īpaši noderīga tiem, kam folklora interesē no teorētiskās puses. (ru, en)
www.folk.ru/ - Krievu folklora mūsdienu ierakstos. Sanktpēterburgas Valsts universitātes folkloras arhīvs. Iespējama folkloras ekspedīcijās iegūto ierakstu meklēšana. Interesanta informācija par folkloras ekspedīcijām no Pēterburgas Valsts universitātes, galvenokārt uz Belozeras apgabalu (fotogrāfijas, atskaites, publikāciju saraksts u.tml.). Saitē ievietota arī Propa (Vladimirs Props [1895-1970] - pazīstams krievu folklorists) centra mājas lapa. (ru, en)
www.russwedding.narod.ru - Krievu kāzu ieražas Uļjanovskas apgabalā. Lielisks materiāls šī apgabala kāzu ieražu apgūšanai - dziesmas (oriģināli ieraksti no folkloras ekspedīcijās savāktā), apraksti, ar kāzu ieražām saistīto terminu (īpaši šī apgabala leksikas) vārdnīca. (ru)
uzelochek.narod.ru - lapa, kas veltīta galvenokārt jaunāko laiku dziesmu folklorai. Neskaitāmi dziesmu (tautas, revolucionāru, zaldātu, studentu utt.) teksti. Ievietotas arī anekdotes.(ru)
ru.narod.ru - Krievu tradicionālā kultūra. Častušku teksti, etnogrāfiskie ansambļi, organizācijas, personības un daudz kas cits. (ru)
www.novgorod.ru/city/history/folklor - Krievijas Novgorodas apgabala folklora. Interesants un noderīgs krievu tradicionālās kultūras resurss. Dziesmas, tradīciju apraksti, fotogrāfijas, seno tradīciju atliekas mūsdienās u.c. (ru)
www.ic.omskreg.ru/~folklore/index.shtml - Sibīrijas krievu tradicionālā kultūra. Liels arhīvs dziesmu ierakstu no folkloras ekspedīcijām, apraksti, folkloras teksti un daudz kas cits. Ļoti ieteicams interneta resurss. (ru, en)
www.telegraph.ru/misc/day/primeta.htm - Krievu tautas ticējumu kalendārs. Laika secībā dotas visas pareizticīgo svinamās dienas un pie katras norādīti attiecīgie ticējumi. (ru)
falkarsenal.artinfo.ru/ - Vladimira Arhipova elektroniskā muzeja Priekšmetu folklora WWW pirmā daļa. Termins "priekšmetu folklora" attiecināts uz konkrētu cilvēku paštaisītām lietām, kas izmantotas sadzīves apstākļos. Fotogrāfijas, apraksti, autori. (ru, en)
www.zooclub.ru/tales/russ.shtml - Krievu tautas pasakas. (ru)
www.philol.msu.ru/~lex/articles/dahl.htm - Norādes uz 19.gadsimta krievu slavenā leksikogrāfa Vladimira Dāla darbiem. Krievu folkloristikā nozīmīga ir V.Dāla monogrāfija "Par krievu tautas ticējumiem, māņticību un aizspriedumiem" ("О поверьях, суевериях и предрассудках русского народа"), kā arī "Piezīmes par rituālajām slepkavībām" ("Записка о ритуальных убийствах") un citas. (ru)
www.lfk.lv - Latviešu folkloras krātuve. (lv, en)
www.dainuskapis.lv - vienreizēja iespēja izmantot K. Barona un H. Visendorfa "Latvju dainu" elektronisko versiju. Iespēja meklēt tautasdziesmas pēc dažādiem parametriem, turklāt tiek dots ne tikai Barona krājumā ievietotais teksts, bet arī Dainu skapī atrodošais oriģināls rokrakstā. (lv)
www.lmuza.lv/ethnomusicology/lv/default.htm - Latviešu etnomuzikoloģija. Informācija par latviešu etnomuzikoloģijā aktīviem cilvēkiem, iestādēm un organizācijām, kas ar to nodrabojas, un interneta resursiem, kas saistīti ar etnomuzikoloģijas tēmu. (lv, en)
www.lu.lv/ekc/index.htm - Latvijas Universitātes Etniskās kultūras centrs. (lv)
www.ailab.lv/pasakas - Pētera Šmita akopoto piecpadsmit sējumu "Latviešu pasaku un teiku" elektroniskā versija. Prof. P. Šmits ir apkopojis latviešu pasakas un teikas 15 sējumos, kuri pirmoreiz izdoti 1925. -1937. g. grāmatu veidā. Pirmā grāmata satur ievadu 130 lpp. apjomā, kur sniegti visi nepieciešamie paskaidrojumi. Grāmatās sniegta arī pasaku klasifikācija pēc tipiem. Ievadot datorā teksts tiek saglabāts oriģinālrakstībā. Katrai apakštēmai viena latviešu literārajā valodā rakstītā pasaka ir dota kā pamatpasaka un pārējās atspoguļotas kā varianti. (lv)
www.ailab.lv/ticejumi - Pētera Šmita apkopotie "Latviešu tautas ticējumu" četri sējumi elektroniskajā versijā. Prof. P. Šmits apkopojis pavisam 36 790 latviešu tautas ticējumus, kuri pirmoreiz izdoti 1940. - 1941.g. grāmatā "Latviešu tautas ticējumi" 4 sējumos. Ticējumi sakārtoti pa tēmām, bet tēmas alfabēta kārtībā. Šāds pats sakārtojums paturēts, arī ievadot tos datorā. (lv)
ai1.mii.lu.lv/kultura.htm - LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijā 1996.gadā sagatavota lapa par latviešu kultūru, kas sadalās vairākās nodaļās: kultūras pieminekļi, kultūras iestādes, latviešu tautastērpi un latviešu ornamenti. Visas nodaļas ir bagātīgi ilustrētas. (lv, en)
www.pantheon.org/areas/mythology/europe/latvian/articles.html - Latviešu mitoloģijas iecirknis elektroniskajā Mitoloģijas enciklopēdijā (Encyclopedia Mythica). Īsi, bet skaidri par augstākās un zemākās mitoloģijas būtnēm. Šķirkļu autors Aldis Pūtelis no Latviešu folkloras krātuves. (en)
folklora.lv - latviešu folkloras serveris latviešu, angļu un krievu valodā. Lapā regulāri tiek papildināti jaunumi, saistīti ar tradicionālo kultūru, ievietots ir plašs folkloras kopu katalogs, sniegta pamat informācija par mūzikas instrumentiem, skolas bērniem palīgs Balto stundu apgūšanai u.c. (lv, en, ru)
www.music.lv/MIDI Latviešu tautas dziesmu MIDI failu arhīvs. Varat noklausīties gan gadskārtu ieražu, gan sadzīves dziesmu, gan dzīves gājuma dziesmu melodijas. Meklēšana iespējama gan pēc teicējiem, gan apdarēm, gan autoriem, gan autentiskām melodijām, gan pēc iepriekš jau pieminētās tematikas. (lv)
www.pasakas.ltg.lv - Kaut arī šī ir domāta kā pasaku izstādes "Aiz trejdeviņiem kalniem..." mājas lapa, tā tomēr izvērsusies daudz plašāk par izstādes popularizēšanu, sniedzot vērtīgu un interesantu informāciju, piemēram, par mūsdienu folkloru, padomju laiku folkloru, bērnu folkloru u.c. (lv)
www.liis.lv/viduskursas_terpi/t_terpi.htm - E.Kūlas-Bražes izveidota lapa par Viduskursas tradicionālo tērpu vēsturi. Informācija par Viduskursas tērpu pieminēšanu dažādos vēstures avotos, kā arī par atsevišķām tērpu sastāvdaļām. (lv)
www.pagan.drak.net/wwcrew - lapa, kuras nosaukums ir "Senais latviešu pagānisms". Autors sagatavojis atbildes uz tādiem jautājumiem, kā, piemēram, kas bija senie latvieši? Ko viņi pielūdza? Kādus svētkus svinēja? utt. Lapu veidojis Kristaps Džonsons, Ročesteras Universitātes (ASV) students. (en)
www.latinst.lv/food_specialities.htm - Latviešu institūta sagatavota informācija par latviešu tradicionālajiem ēdieniem, piem., sklandu raušiem Kurzemē, zirņu pikām, skābputru un citiem. Dotas arī receptes. (en)
www.bol.ucla.edu/~elviss/piragi - Lapa, kas veltīta latviešu pīrāgiem. Rakstīts par pīrāgu nozīmi latviešu tradīcijās, dotas receptes un, protams, fotogrāfijas. (en)
ai1.mii.lu.lv/tautasdz/t00.htm - Mākslīgā intelekta laboratorijā tapusi tautasdziesmu izlase. Tautasdziesmas grupētas tematiski, piem., par putniem, Rīgu, velniem un raganām, ziediem, ziemu utt., kopumā ap 70 tematisko grupu. (lv)
www.dainas.com - lapa ar diezgan reprezentablu domēnu. Dainu ievadā autors norāda uz latviešu senās kultūras šķietamo līdzību ar skotiem (t.i., rūtainie audumi, dūdas u.c.). Neskatoties uz to, ka lapai dots dainu nosaukums, atrodamas tur ir tikai pāris tautasdziesmas. Iespējams, ka lapa vēl tiek pilnveidota. Autors interpretējis vairākas senlatviešu mitoloģiskās būtnes, balstoties uz šķietamiem latviešu astronomiskajiem priekšstatiem, piemēram, Kārta ir Saturns, Laima - Jupiters, Māra - Marss utt. (en)
haldjas.folklore.ee/rl/folkte/sugri/liivi/index.html - Valts Ernštreits par lībiešu vēsturi, kultūru un valodu igauņu valodā. (ee)
haldjas.folklore.ee/rl/pubte/ee/lru/ - Oskara Loritsa (1900 - 1961) piecu sējumu monogrāfijas "Lībiešu tautas ticējumi" ("Liivi Rahva Usund") elektroniskā versija. Grāmatā dots plašs ieskats ne tikai lībiešu tautas ticējumos kā folkloras žanrā, bet gan daudz plašāk - pieejot tam no tradīcijas puses. Iekļauti ir arī dažādi sadzīves stāstiņi, anekdotes, joki, leģendas, teikas utt. Viens no plašākajiem materiāliem par lībiešu tradīcijām, kas vispār ir publicēts.(ee)
www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/indrika_hronika.htm -1993.gadā izdotās Livonijas Indriķa hronikas elektroniskā versija. Ā.Feldhūna tulkojums, Ē.Mugurēviča priekšvārds. Livonijas Indriķa hronikā aptvertais laika posms ir no 1880.gada līdz 1227.gadam. Pirmā grāmata veltīta kristiešu cīņām lībiešu apdzīvotajās teritorijās Vidzemē. (lv)
livonia.narod.ru/chronicles/henricus/index.htm - Livonijas Indriķa hronikas tulkojums krievu valodā. (ru)
www.eki.ee/books/redbook/livonians.shtml - Mazo tautu Sarkanā grāmata. Vispārīga informācija par lībiešiem - vēsture, valoda, rakstība un rakstītie avoti, kur meklēt sīkāku informāciju. (en)
www.geocities.com/tuksnesis/livonia/livonia.html - Ulda Baloža izveidotā lapa "Virtuālā līvu zeme". Ievietota vispārīga informācija par lībiešiem, par viņu karogu, apdzīvotajām vietām, interneta norādēm, kā arī rakstīti avoti, kur meklēt informāciju par lībiešiem. (en)
haldjas.folklore.ee/Folklore/nr1/liivi.htm - Kristi Salve par zvejnieku darbu un jūru lībiešu tautas kalendārā. Rakstam pievienotas arī fotogrāfijas. (en)
www.geocities.com/Vienna/3259/livres.html - dažu lībiešu tautas dziesmu teksti lībiešu valodā. Lapu veidojis ungārs Ferenc V?lóczy. (lībiešu, en)
www.suri.ee/r/liivi/index.html - Lapa angļu un igauņu valodā, kas veltīta lībiešu vēsturei, neseniem notikumiem, saistītiem ar lībiešiem, interneta norādēm u.c. (en, ee)
www.ryerson.ca/~freimuts - Lapa, kuras autors Roberts Freimuts sasveicinās trīs valodās - lībiešu, latviešu un angļu. Lapā ievietotas, šķiet, visas atrodamās saites, kas jel kādā veidā saistītas ar lībiešiem, un norādes uz visiem iespējamajiem ne-elektroniskajiem materiāliem. (lv, en)
ausis.gf.vu.lt/eka - Lietuviešu etnokultūras antoloģija. Folklora, tradīcijas, tautas māksla, tautastērpi, tradicionālie ēdieni, mitoloģija. Ļoti plaša un vērtīga informācija par lietuviešu tradicionālo kultūru. (en)
www.lfcc.lt/publ/roots/node1.html - Grāmatas, kurai dots nosaukums "Lietuviešu saknes", elektroniskā versija. Tajā apskatīta gan kultūrvēsturiska, gan nedaudz politiska informācija par lietuviešiem, Lietuvu, gan arī dots ieskats tradicionālajā kultūrā, piemēram, dziesmas, mūzikas instrumenti, dejas, gadskārtas ieražu cikls, ģimenes svētki u.c. (en)
www.lfcc.lt - Lietuvas tautas kultūras centrs. Jaunumi tradicionālās kultūras sfērā, norādes uz interneta resursiem, saistītiem ar lietuviešu tautas kultūru, jaunākie periodiskie izdevumi, grāmatu anotācijas, izvilkumi u.c. (lt, en)
www.tradicija.lt - Seno lietuviešu skulptūras, krusti un svētnīcas. Lapa sadalīta vairākās iedaļās, piemēram, tautas mākslinieki, skulptūras, reģionālās iezīmes, krusti, svētnīcas u.c. Lapas veidotāji nodrošinājušies ar labiem un daudz vizuālajiem piemēriem, kā arī ar samērā daudz zinātniskajiem rakstiem un grāmatu anotācijām. (lt, en)
www.vdu.lt/Etno/index_lt.html - Lietuviešu etniskā kultūra - rietumu un austrumu Eiropas saskares punkts. Vītauta Dižā universitātes paspārnē tapusi vizuāli labi noformēta lapa par lietuviešu etnisko kultūru. Lapā sniegta informācija par seno lietuviešu arhitektūru, tradicionālajiem ēdieniem un tautas raksturu. (lt)
neris.mii.lt/heritage/costume.html - Lietuviešu tautastērpi. Nedaudz verbālas, bet krietni daudz vizuālas informācijas. (en)
www1.omnitel.net/sakmes/index.html - Lietuviešu tautas pasakas. Skaisti noformēta lapa, tomēr pasaku pavisam nedaudz. Tematisks sakārtojums, piem., dzīvnieki, egle, pērkons, Viļņa u.c., pie katras tēmas viena pasaka. (lt, en)
daugenis.mch.mii.lt/alka - Virtuālā izstāde, veltīta Lietuvas kultūras mantojuma tūkstošgadei. Sniegta īsa pamatinformācija par seno baltu arheoloģiju, etniskajām minoritātēm Lietuvā un viņu kultūru, lietuviešu tekstila audumiem, Žemaitiju kā vienu no visbagātākajiem Lietuvas reģioniem, Lietuviešu etnisko kultūru, pirmajām izdotajām grāmatām lietuviešu valodā, tautas kristīgo mākslu u.c. (lt, en)
samogitia.mch.mii.lt/tautosaka.htm - Lapa, kas veltīta folklorai Žemaitijā. Daudz vērtīgas informācijas, piemēram, par mutvārdu folkloru, dziesmu folkloru, anekdotes žemaitiski utt. (lt)
aidenis.mch.mii.lt/Kankles/content.htm - Seno lietuviešu kokles. Krietns lērums materiālu angļu valodā par lietuviešu koklēm (liet. 'kanklės'), to vēsturi, spēlēšanas tehniku, tipoloģiju, repertuāru, spēlētājiem un kokļu meistariem utt. (en)
www.astro.lt/balts - Vītauta Straiža un Liberta Klimkas raksta "Seno baltu kosmoloģija" elektroniskā verija bilžu formātā. (en)
www.edic.ru/myth/art_myth/art_2024.html - Seno baltu mitoloģija. V.Toporova un V.Ivanova raksts no enciklopēdijas Мифы народов мира I II. Москва, 1980. (ru)
www.auburn.edu/academic/liberal_arts/foreign/macedonia/folk-embroidery/index.html - maķedoniešu tradicionālie izšuvumi vairāk nekā 20 attēlos. (en)
www.auburn.edu/~mitrege/macedonia/erotic-poetry.html - neliela maķedoniešu erotisko tautasdziesmu izlase. (mk)
www.macedonia.co.uk/mcic/cultureandart/folklore/folklore.asp - maķedoniešu folklora un nedaudz no Maķedonijas folkloristikas vēstures. (en)
yurope.com/people/sen/The.Book.Of.Home/starogradske/makedonske/index.html - maķedoniešu tautas dziesmas. Audio faili. (en, mk)
www.cs.earlham.edu/~dusko/InfoMak/nosii/index.html - maķedoniešu tautas tērpi. Lieliska, informatīva lapa ar attēliem un informāciju. (en)
www.unet.com.mk/tetovski_starogradski_pesni/index.html - ,aķedoniešu tautas dziesmas. Skaisti noformēta lapa. Aptuveni 20 dziesmu ar tekstiem, notīm un audio failiem. (en, mk)
www.auburn.edu/academic/liberal_arts/foreign/macedonia/folk-embroidery/index.html - maķedoniešu tradicionālie izšuvumi 24 attēlos. (en)
www.mymacedonia.net/links/folklor.htm - maķedoniešu tautas māksla. Fotogrāfijas, neliels apraksts. (en)
www.soros.org.mk/konkurs/076/angver/etnologija.html - Maķedoniešu etnoloģijas lapa. Sadaļas par folkmūziku, dančiem, tautas tērpiem, amatniecību. (en)
haldjas.folklore.ee/~aado/rahvad/mansingl.htm - Mansi - vēsture un mūsdienas. Pagarā rakstā izsekots mansu - pie somugru valodu saimes piederošas tautas - vēsturei no pašiem pirmajiem tās pieminējumiem vēstures dokumentos līdz mūsdienām. Lapā ievietotas vairākas kartes, zīmējumi un fotogrāfijas no mansu svētvietām, elktēliem un sadzīves. (en)
haldjas.folklore.ee/rl/folkte/sugri/index.html - Materiāli par somugru tautu (nganasaniešu, udmurtu, mansu, hantu, igauņu, lībiešu, mordviešu, votu, vepsu, komiešu, somu, karēļu, sāmu, ižūriešu, ugāru, mariešu, ņencu) ģeogrāfiju, valodu, kultūru, tautas ieražām un daudz ko citu. (ee)
haldjas.folklore.ee/~aado/rahvad/mansitit.htm - Aado Lintrops par mansiem igauņu valodā. Lapā krietni daudz informācijas par mansu vēsturisko un šodienas situāciju, dziesmu teksti un folklora, leģenda par lāci un cilvēku pirmmāti. (ee)
haldjas.folklore.ee/rl/folkte/sufe/imari.htm - Marieši ir Krievijā dzīvojoša somugru tautiņa. Valērija Petrova raksts par mariešu dzīves enerģiju, gariem un dieviem tautas medicīnā. (en) haldjas.folklore.ee/rl/folkte/sufe/mari.htm - Iepriekšminētais raksts igauņu valodā. (ee)
haldjas.folklore.ee/rl/folkte/sugri/mordva/index.html - Mordviešu etnoloģija, folklora un reliģija igauņu valodā. Plaši apraksti, ko papildina lieliski uzņemtas fotogrāfijas par mordviešu apdzīvoto apgabalu, arhitektūru, tautastērpiem, ieražām un mitoloģiskajiem priekšstatiem (iekļauta arī neliela mitoloģiskā vārdnīciņa). (ee)
haldjas.folklore.ee/rl/folkte/sugri/mordva/eng/ - mordviešu tautas iedalījums un ģimenes tradīcijas angļu valodā. (eng)
www.torama.ru/mordva/index.php?id=1 - mordviešu etnokultūra - ciltszīmes un vārdu došanas ieražas. (ru, erze-mordviešu val.)
www.finugor.komiinform.ru/info/narod/mordva.html - Mordvija un mordvieši. Informācija par diezgan vispārīgām, ar mordviešiem saistītām lietām: sākot ar etniskajiem jautājumiem un beidzot ar tautas ieražām un etnogrāfiju. (ru)
haldjas.folklore.ee/Folklore/vol12/death.htm - Marikas Mikkor raksts par erze mordviešu tradīcijām, saistītām ar nāvi, Sabajevas un Povodimovas ciemos. Izvilkums no teksta:
haldjas.folklore.ee/~aado/ngin.htm - neliels raksts par nganasaniešiem - Krievijā Taimiras pussalā dzīvojošo visziemeļniecisko samodiešu tautu. Tai piederīgo cilvēku skaits nepārsniedz tūkstoti. Rakstā dots neliels ieskats nganasaniešu vēsturē - gan senākajā, gan pavisam nesenajā. Pievienotas pāris kartes un attēli ar nganasaniešu apbedīšanas vietām.(en)
haldjas.folklore.ee/folklore/nr1/pics/ngapho.htm - Izzūdošais nganasiešu šamanisms. Lapā ievietotas daudz fotogrāfijas no nganasiešu sadzīves, šamaņu rituāliem, fotogrāfijas ar apģērbiem u.c. un komentāri. (en)
haldjas.folklore.ee/rl/folkte/sugri/index.html - Materiāli par somugru tautu (nganasaniešu, udmurtu, mansu, hantu, igauņu, lībiešu, mordviešu, votu, vepsu, komiešu, somu, karēļu, sāmu, ižūriešu, ugāru, mariešu, ņencu) ģeogrāfiju, valodu, kultūru, tautas ieražām un daudz ko citu. (ee)
haldjas.folklore.ee/~aado/dyuk.htm - Nganasaniešu šamaņi no Kosterkinu ģimenes. Šajā lapā aizraujoša informācija par 3 no Kosterkinu ģimenes šamaņiem - Djukhādi, Demnimi un Tubjaku. Ar šīs ģimenes radu rakstiem vien saistās vesels leģendu kopums. Lapā var iepazīties arī ar šamaņu vīzijām, rituāliem, ievietotas ir fotogrāfijas un zīmējumi. (en)
haldjas.folklore.ee/folklore/vol12/charactr.htm - Par hantu un ņencu "tēlu" 19.gadsimta krievu etnogrāfiskajā literatūrā (Art Leete). Izvilkums no teksta:
www.uta.fi/~kpjani/ - lapa veltīt ņenciem un viņu dziesmu folklorai. Ļoti plašs materiālu kopums par ņencu dziesmām, dziesmu veidiem, tipiem un žanriem. Doti vairāki piemēri audio formā. (en)
www.virginia.edu/~slavic/seefa/ROMBIB.HTM - jaunākie rumāņu folklorai veltīto darbu bibliogrāfija.(en)
www.deproverbio.com/DPbooks/EROM/dictionary.html - angļu-rumāņu sakāmvārdu vārdnīca, kurā apkopoti sakāmvārdi, kas līdzīgi abām šīm tautām. Teksts angļu un rumāņu valodā. Ļoti noderīgs materiāls parameoloģisko pētījumu studijām (en, ro)
members.aol.com/johnfranc/drac05.htm - šī lapa ir par Vladu Drakulu, piecpadsmitā gadsimta vienu no intriģējošākām personībām. Interesanti uzzināt par viltīgo rumāņu princi, kas plašāk pazīstams kā grāfs Drakula:
Autors piedāvā dzīvīgas detaļas par grāfa Drakulas dzīvi. Viņš pārvaldīja Rumānijas provinci Vallahiju, bet ne Transilvāniju, kas atrodas Vallahijas ziemeļos. Transilvānija patiesībā bija tikai viņa ilglaicīga ieslodzījuma vieta, kam tika dota Ungārijas karaļa pavēle:
members.aol.com/atamas/transylvania.htm - vēl viena no daudzajām lapām, kas piedāvā informāciju par grāfu Vladu Drakulu. Lapa orientēta diezgan daudz uz noformējuma iespaidīgumu un "atbilstību" grāfa Drakulas mītiem. Interesanta un kādam noteikti noderīga ir arī vampīru hronoloģija, sākot no 11. gadsimta, kas aplūkota daudzās grāmatās, TV programmās un 20. gadsimta kino filmās. Hronoloģija sākas šādi:
www.catherders.net/Transy/9Legends.htm - deviņi anekdotisku stāstu-leģendu atstāstījumi par grāfu Darkulu. Stāstu nosaukumi: Zelta tasīte, Ārzemju tirgotāji, Divi mūki, Poļu muižnieks, Ārzemju sūtņi, Drakulas mīļākā, Slinkā sieviete, Muižnieks ar izcilu smaržas izjūtu, Slimo un nabago sadegšana. Atstāsti ir ļoti īsi. (en)
www.itv.se/boreale/smusic.htm - Īss ieskats sāmu tradicionālajā un mūsdienu mūzikā. Par joikām un citiem sāmu tradicionālās dziedāšanas veidiem, kā arī par tautas mūzikas ieplūšanu mūsdienu mūzikā, šajā rakstā. (en)
www.uit.no/ssweb/dok/Somby/Ande/95.htm - Joikas un zināšanu teorija. Joikas ir sāmu tradicionālais dziedāšanas veids, viens no senākajiem Eiropā. Agrāk joikēšana bija nozīmīga reliģisko rituālu sastāvdaļa. Iespējams, tieši tas bija iemesls to aizliegšanai kristietībā. Raksta autors: Ande Somby. (en)
virtual.finland.fi/finfo/english/muinueng.html - Īss, konspektīvs apraksts par somu senreliģiju. Sniegts ieskats tādās tēmās kā: somu apmešanās vieta, Somija kā austrumu un rietumu kultūras ietekmju zona, akmens zīmējumi un dzīvnieku kults, mutvārdu tradīcija, pirmās literatūras atsauces un mitoloģijas pētījumi, kosmoloģija, senču kults, medību rituāli, dievi un patroni. (en)
www.sacred-texts.com/neu/kveng/index.htm - «Kalevalas» - somu tautas eposa - pilns teksts angļu valodā. (en)
www.sacred-texts.com/neu/kvfin/index.htm - pilnīgs «Kalevalas» (somu tautas eposa) teksts oriģinālvalodā. (fin)
finnishmyth.supereva.it/ - Neliela, reprezentatīva lapa par somu mitoloģiju un kultūru. (en)
virtual.finland.fi/finfo/english/kalevala.html Kalevala: no mīta uz simbolu. Profesora Maikla Branča (Michael Branch) raksts par «Kalevalu» - somu tautas epu -, tā nozīmi un vēsturi, pirmajiem apkopotājiem un publicētājiem. (en)
www.helsinki.fi/kasv/nokol/kalevala.html - Gandrīz pilnīgi viss par somu tautas eposu «Kalevala». Šis tas no «Kalevalas» spāņu, portugāļu, japāņu, ķīniešu un citās valodās. (en, fin)
personal.inet.fi/tiede/poltergeist/english.htm - Heikki Tikkala par somu poltergeistiem. Aplūkoti ap piecdesmit somu poltergeistiem, katram no tiem minot parādīšanos vietu, laiku, parādīšanās ilgumu, aculiecinieku, komunicēšanos ar cilvēkiem utt. (en)
Nedaudz plašāks materiāls somu valodā - personal.inet.fi/tiede/poltergeist/kansi.htm (fin)
virtual.finland.fi/finfo/english/tansseng.html - somu tautas dejas. Neliela informācija par senākajām somu tautas dejām, par to, kā dejoja 17.gadsimta beigās, par dažām spilgtām tautas deju iezīmēm un par tautas deju mūsdienu izpausmēm. (en)
haldjas.folklore.ee/~aado/rahvad/udme.htm - Informācija igauņu valodā par udmurtiem - Krievijā dzīvojošu somugru tautu. Lapā iekļauta vispārīga informācija par udmurtu vēsturi, ģeogrāfisko atrašanās vietu, par udmurtu zemi, tautastērpiem, tradīcijām, etnogrāfiju, mitoloģiju. Ievietoti vairāki audio ieraksti ar udmurtiešu kāzu dziesmām, fotogrāfijas, kartes, zīmējumi. (ee)
www.flc.klte.hu/jvegvari/ - Ungāru tradicionālās kultūras mājas lapa. Neliela informācija par ungāru tradīcijām un kultūru. (en)
www.hungarotips.com/customs - Nedaudz par ungāru tautas ieražām, etnogrāfiju, ēdieniem, suņiem. Vairāk reprezentatīvs un nedaudz informējošs materiāls. (en)
haldjas.folklore.ee/rl/folkte/sugri/vepsa/index.html - Vepsu - Krievijā dzīvojošas somugru tautiņas - zeme, tauta un kultūra. Vairāki raksti par vepsu ticējumiem un pasaules priekšstatiem, piem., par vepsu ticību meža gariem mūsdienās, tautasdziesmām un teicējiem. (ee)
www.vepsy.spb.ru - interesanti noformēta lapa, kuras nosaukums ir "Atgriezīsim kukulīti dzimtenē!", bet apakšnosaukums - "Vepsi: vēsture un kultūra". Lapu veidojuši pārstāvji no Vingl (Viņņicy), Podporožjes, Šoltozero un Kurbas, attiecīgi katrs sniegdams informāciju par savu ciemu vai pilsētu, un kultūras aktivitātēm tajā. (ru)
kodima.narod.ru - Sanktpēterburgas vepsu biedrības mājas lapa. Ne tik daudz folkloras, vispārējas informācijas iegūšanai noderīgs avots. Lapā ievietoti raksti par vepsu valodas situāciju mūsdienās, par literārās valodas veidošanu, grāmatām vepsu valodā, kā arī vepsu valodā iznākošās avīzes "Kodima" (jeb "Dzimtā zeme") elektroniskā versija. (en, ru, vepsu val.)
www.veps.org - Citas vepsu biedrības mājas lapa, interesanti iekārtota. Tajā var virtuāli pabūt vepsu zemē, jo izveidots logs uz vietējiem ciematiem, dabu, ezeriem un arī cilvēkiem. Bagātīgs audio vizuālais materiāls. Iespējas apgūt vepsu valodas pamatus, uzzināt par vepsu valodā iznākušajām grāmatām, un galvenais - klausīties vepsu dziesmas audio formātā. (en, vepsu val.)
heninen.net - lapa trīs valodās galvenokārt par karēļiem, bet šo to var atrast arī par vepsiem. Informācija saistīta gan ar folkloru, gan etnogrāfiju, gan vēsturi un reģiona situāciju mūsdienās. Daudz fotogrāfiju, senu pastkaršu un zīmējumu. (en, ru, fi)
www.soros.karelia.ru/projects/1998/sui/people/vepssvadb.html - raksts 3 lapu garumā, veltīts agrākajām vepsu kāzu ieražām. Raksta autore raksta nobeigumā secina, ka nevar runāt par vienotu kāzu ieražu pastāvēšanu visiem vepsiem, tie jādala pa dialektu grupām. Turklāt nereti pat ar to ir par maz, jo gandrīz katrā ciemā kāzu ieražas sīkumos atšķiras. (ru)
www.soros.karelia.ru/projects/1998/sui/people/vepsver.html - viens no interesantākajiem aprakstiem par vepsu tautas ticību, ko var atrast internetā. It kā šķietami īsā rakstā mēģināts aptvert ļoti plašu tēmu loku, tādējādi aprakstot tikai pašu galveno, tomēr salīdzinot ar to, ka par šīs tautas priekšstatiem vispār kaut ko ir grūti atrast elektroniskajos saziņas līdzekļos, raksts ir ļoti noderīgs. (ru)
heninen.net/rainio/museo/ - vepsu vēsture, kultūra un tauta. Neliels ieskats vepsu vēsturē, sākot ar to pirmo pieminējumu rakstītos avotos, līdz mūsdienām. Pievienots nedaudz fotogrāfiju ar etnogrāfiskiem skatiem plašākam ieskatam. (en, ru, fi)
heninen.net/kirjonta/english.htm - vepsu un karēļu izšuvumiem veltīta lapa. Raksturīgā krāsa vepsu un karēļu izšuvumiem ir sarkanā un baltā salikums. Ziemeļkarēļiem raksturīgs ģeometriskais zīmējums izšuvumos, savukārt vepsiem gandrīz vienmēr - dzīvnieku attēlojums. (en, ru, fi)
www.veps.org/Teacher/museo/museo.htm - informācija par vienu no visbagātākajām un interesantākajām skolas etnogrāfisko muzeju kolekcijām, kādu man nācies redzēt. Kolekcija izveidota pateicoties Kurbas skolas vepsu valodas skolotājai Svetlanai Jeršovai. (en)
haldjas.folklore.ee/rl/folkte/sugri/vadja/index.html - Par votu ticību un paražām igauņu valodā. Informācija arī par votu ciemiem, cilvēkiem, cietokšņiem un baznīcām. (ee)
www.geocities.com/Vienna/3259 - lapa ar nosaukumu "Virtualā Votija". Veltīta vairāk votu valodai, tomēr var atrast nedaudz cita veida informāciju. (en)
www.sacred-texts.com - interneta lapa, kurā publicētas neskaitāmas grāmatas un teksti par reliģiju, mitoloģiju, leģendām un folkloru, ezotēriku un okultismu. Teksti ir tulkoti angļu valodā, dažkārt dota paralēla versija oriģinvalodā arī. No mums tuvākajiem kaimiņiem tur plaši pārstāvēta, piemēram, islandieši un somi. (en)
www.deproverbio.com - Pirmais starptautiskais paremioloģijas elektroniskais žurnāls De Proverbio, veltīts paremioloģijai [sakāmvārdu pētīšanai] un paremiogrāfijai [sakāmvārdu kolekcijām]. Žurnālā tiek publicēti zinātniski raksti un recenzijas, jaunu un vecu vienas vai vairāku valodu sakāmvārdu kolekcijas, plašas starptautiskas bibliogrāfijas un literārus darbus, kuros vērā ņemami lietoti sakāmvārdi un parunas. (en)
www.langlab.wayne.edu/MarvelsHome/Marvels_Tales.html - Marvels & Tales. Journal of Fairy-Tale Studies. Pasaku pētīšanai veltīta žurnāla mājas lapa. Lapā - informācija par jau publicēto un plānoto žurnāla numuru saturu, rakstu anotācijas. (en)
afsnet.org - Amerikas folkloras biedrības (American Folklore Society) interneta informācijas lapa. Tās mērķis - veicināt interesi un izpēti par folkloristiku dažādos aspektos. Lapa satur publikāciju sarakstu, informāciju par Amerikas Folkloras sabiedrības locekļiem, tās izdotā žurnāla saturu (afsnet.org/publications/jaf) un vēl daudz dažādu lietu. (en)
www.nyfolklore.org - Ņujorkas Folkloras biedrības veidota interneta informatīvā lapa par savu organizāciju, konferencēm, publikācijām. Ievietota vispārīga informācija par to, kas ir folklora, par citām folkloras organizācijām un žurnāla "New York Folklore" saturs. (en)
haldjas.folklore.ee - Vērienīgs igauņu folkloras portāls igauņu, vācu un angļu valodā. Katrā no valodu versijām iekļautas sadaļas par Igaunijas un Baltijas iestādēm, kas nodarbojas ar folkloristiku, publikācijām (sk. elektr. žurnālu "Folklore"), datu bāzes (tautas astronomija, anekdotes, igauņu sakāmvārdi), Igauņu folkloras arhīva darbības lauki, norādes uz noderīgiem resursiem internetā un par jaunāko, kas notiek folkloristikas jomā. (ee, en, ger)
haldjas.folklore.ee/folklore/index.html - Elektroniskais žurnāls "Folklore", veltīts folklorai un postfolklorai. Publicēti labi, interesanti un noderīgi materiāli. Žurnālā iekļauti dažādi raksti par šamanismu, pilsētas leģendām, etnomūziku, mūsdienu ticējumiem, ieražām utt. To veido Igaunijas valodas institūts. Līdz šim brīdim publicēti 19 numuri. Raksti pieejami gan elektroniskā formātā, gan drukājamā formātā. (en)
www.ruthenia.ru/folklore - Folklora un postfolklora: struktūra, tipoloģija un semiotika. Apjomīga, materiāliem bagāta krievu folkloristikas lapa. Šī projekta mērķis ir publicēt internetā jaunākos akadēmiskos materiālus, kas veltīti mūsdienu kultūrai, folklorai un antropoloģijai. Priekšplānā izvirzīta modernā urbānā folklora (t.s., "postfolklora"). Lapā ievietota informācija arī par notiekošajiem semināriem un konferencēm, veltītiem projekta nostādnēm attiecīgām tēmām.(ru, en)
www.folk.ru/ - Krievu folklora mūsdienu ierakstos. Sanktpēterburgas Valsts universitātes folkloras arhīvs. Iespējama folkloras ekspedīcijās iegūto ierakstu meklēšana. Interesanta informācija par folkloras ekspedīcijām no Pēterburgas Valsts universitātes, galvenokārt uz Belozeras apgabalu (fotogrāfijas, atskaites, publikāciju saraksts u.tml.). Saitē ievietota arī Propa (Vladimirs Props [1895-1970] - pazīstams krievu folklorists) centra mājas lapa. (ru, en)
fr.nm.ru - projekta "Folklora un folkloristi Krievijā" mājas lapa. Par jaunāko - folkloristiem aktuālo, norādes uz krievu folkloristu publikācijām u.c. (ru)
uzelochek.narod.ru/ - lapa, kas veltīta galvenokārt jaunāko laiku dziesmu folklorai Krievijā. Neskaitāmi dziesmu (tautas, revolucionāru, zaldātu, studentu utt.) teksti. Ievietotas arī anekdotes.(ru)
www.novgorod.ru/city/history/folklor - Krievijas Novgorodas apgabala folklora. Interesants un noderīgs krievu tradicionālās kultūras resurss. Dziesmas, tradīciju apraksti, fotogrāfijas, seno tradīciju atliekas mūsdienās u.c. (ru)
www.ic.omskreg.ru/~folklore/index.shtml - Sibīrijas krievu tradicionālā kultūra. Liels arhīvs dziesmu ierakstu no folkloras ekspedīcijām, apraksti, folkloras teksti un daudz kas cits. Ļoti ieteicams interneta resurss. (ru, en)
falkarsenal.artinfo.ru - Vladimira Arhipova elektroniskā muzeja Priekšmetu folklora WWW pirmā daļa. Termins priekšmetu folklora attiecināts uz konkrētu cilvēku paštaisītām lietām, kas izmantotas sadzīves apstākļos. Vienreizreizēja sadzīves priekšmetu kolekcija. Fotogrāfijas, apraksti, autori. (ru, en)
www.philol.msu.ru/~lex/articles/dahl.htm - Norādes uz 19.gadsimta krievu slavenā leksikogrāfa Vladimira Dāla darbiem. Krievu folkloristikā nozīmīga ir V.Dāla monogrāfija Par krievu tautas ticējumiem, māņticību un aizspriedumiem (О поверьях, суевериях и предрассудках русского народа), kā arī Piezīmes par rituālajām slepkavībām (Записка о ритуальных убийствах) un citas. (ru)
www.cultinfo.ru/fulltext/books/putilov/main.htm - Borisa Putilova [1921 - 1997]- krievu folklorista, filoloģijas doktora - 1994.gadā izdotās grāmatas "Folklora un tautas kultūra" ("Фольклор и народная культура") elektroniskā versija. Grāmata sadalīta divās daļās: folklora kā verbālā kultūra un folklora kā radošais process. Apskatīti tādi jautājumi kā folkloras žanru problēma, varianti un to nozīme folkloras radošajā procesā, parodēšana kā episkās transformācijas tips utt. (ru)
http://www.folkmed.ucla.edu - Amerikas tautas medicīnas elektroniskais arhīvs. Vairāk nekā piecdesmit gadu folkloristi, sadarbojoties ar Kalifornijas universitāti, ir sistemātiski dokumentējuši ticējumus un pielietojumus tautas medicīnā vai alternatīvajā medicīnā. Lapā apkopots neskaitāmi daudz slimības ārstēšanas paņēmienu, pierakstīts gan informants, gan tā izcelsme utt. (en)
Par interneta resursiem, kuru šajā lapā nav, bet kuriem noteikti vajadzētu būt, lūdzu, rakstiet uz snt@ailab.lv!!!