TV raidījums zināt kārajiem

Audumi /02.03.2003.

Audumu izejviela ir šķiedras. Šķiedras iegūst no augiem, piemēram, liniem, dzīvniekiem, piemēram, aitas, un mākslīgi - ķīmiskâ reakcijā. Savērpjot šķiedras iegūst garu diegu. Savijot diegus perpendikulāri vienu otram, iegūst audumu.

 


Augu šķiedras. Kokvilna

Augu valsts šķiedras pamatu veido celuloze.

Celuloze ir visizplatītākais organiskais savienojums, kuras pamatuzbūves materiāls ir glikozes molekula. Saķērušās kopā pa desmitiem tūkstošu molekulu, tās veido telpisku karkasu. Elementāršķiedras apvienojas mikrošķiedrās, kas nodrošina celulozes šķiedru stiprumu.


Tā izskatās celulozes šķiedras mikroskopā polarizētā gaismā.

Kokvilnas šķiedru iegūst no kokvilnas sēklu matiem (skati attēlā izziedējušu kokvilnas auga ziedu). Tie ir aptuveni 5 cm gari un 1/100 milimetru resni. Kokvilnas šķiedras ir atrodamas gandrīz katrās mājās. Tā ir vate.

Linšķiedras iegūst no linu stiebriem.


Dzīvnieku šķiedras. Vilna. Zīds.

Vilnas šķiedras uzbūve ir līdzīga cilvēka matiem. Tās pamatu veido keratins - olbaltummolekulu ķēdes, kuras veido elementāršķiedras. Tās apvienojas saišķos, kuri savukārt veido vārpstšūnas. Šķiedru apņem zvīņas.

 

 

Zīds ir smalks diegs.  Vidēji 33 dienu veci zīda kāpuri sāk vērpt sev mājiņu - kokonu. Zīda pavediens, no kā 4 dienas  tiek būvēts kokons, rodas no šķidras masas, kuru kāpurs izspiež pa savu galvu. Kokonā kāpurs pārvēršas par kūniņu, no kuras pēc 20 dienām izšķiļas tauriņš. Lai tas notiktu, kokons tiek apēsts. Tādēļ cilvēki kokonus liek Saulē, kurā kāpuri iet bojā, tad kokonus vāra un no kokona šķetina zīda diegu, kas var būt līdz 4 km garš. Tik garu diegu kāpurs novij 4 dienās.
Zīds ir olbaltumšķiedra, kuras uzbūve līdzinās cilvēka ādai. Zīds satur  četras aminoskābes: alanīnu, glicīnu, serīnu un tirosīnu. Šīs vielas kopā satur  speciāla līme - sericīns. Lai zīds būtu gluds un spīdīgs, šī līme no diega tiek atdalīta. Pusi no 55000 tonnām zīda izejvielas gadā saražo Ķīnā.

Zīda kāpurs sāk vīt kokonu.                No kokona atšķetināts jēlzīda diegs.

 
 

Vērpšana. Aušana. Adīšana un tamborēšana

Ar vērpšanu saprot šķiedru savīšanu  (savērpšanu) garā diegā. No šķiedras kamola izvelk diega sākumu. To piestiprina vārpstam. Ar roku tur šķiedru kamolu un tin uz vārpsta, vienlaicīgi škiedras starp roku un vārpstu papildus vērpjot.
Jau mūsu senči automatizēja vērpšanu, lietojot vērpjamo ratiņu. Mūsdienās tā ir pilnīgi automatizēta.

Aušana. No diegiem, savijot tos perpendikulāri, iegūst audumu. Tā priekšrocība ir, ka no auduma var izgatavot visdažādākās  formas drēbes.
Taču pasaulē plaši izplatīta ir arī cita tehnika, veidojot  kādu apģērba gabalu (cepuri, džemperi) vai galdautu no diega tieši. Vispopulārākās tehnikas ir adīšana un tamborēšana.

 
 
 

2003.g. 2.martā © Dr. phys. T. Romanovskis

Ja vēlies uzdot jautājumu DD vai izteikt ierosinājumu, tad ieklikšķini konvertē:

LTV1, Hansa Media un šīs lapas veidotājs nenes atbildību par kaitējumiem, kas var rasties, izmantojot raidījumā un šeit sniegto informāciju.