TV raidījums zināt kārajiemGaisma tumšā telpā /9.02.2003.
Ja noslēgtai telpai ir viens mazs caurumiņš, tad uz caurumiņam pretējās sienas veidojas ārpasaules attēls, apgriezts ar kājām gaisā. Pie šādiem veidojumiem pieder mūsu acs, fotoaparāts, kinozāle.
 |
Senās Ēģiptes gudrinieki bija pirmie, kas atklāja gaismas staru īpašības. Tas ir redzams arī skaistajā attēlā, kurā Saules stari ar mazām rociņām galos glāsta cilvēkus. |
|
|
Vācu mākslnieks Albrehts Dīrers atklāja, ka ar gaismas stariem var iegūt precīzu priekšmeta attēlu zīmējuma lapā. Dīrera pamācošajā attēlā redzam, ka aukla (gaismas stars) savieno kādu mandolīnas punktu ar cilvēka aci (vieta, kur aukla piesieta pie sienas). Auklas krustpukts ar logu dod punktu zīmējumā. Ja šādā veidā attēlo visus mandolīnas punktus, tad cilvēka acs nevar atšķirt mandolīnu uz galda no attēla vertikālajā zīmējuma lapā.
|
|
Gaismas stari mazā caurumiņā krustojas un apgriež attēlu otrādi. Itāļu mākslnieks Leonardo da Vinči (1519) un vācu fiziķis un astronoms Keplers (1604) izteica domu, ka acs ir camera obscura. |
 |
Nesaprotami likās, kāpēc mēs neredzam pasauli ar kājām gaisā. Izrādās smadzenēs attēls tiek attēlots pareizi. Daži drosminieki pirms vairāk kā 100 gadiem izgatavoja brilles, kas acs tīklenē attēlu veido pareizā veidā. Sākumā šiem drosminiekiem visa apkārtējā pasaule bija ar kājām gaisā, bet pēc daudzām dienām attēls tika nostādīts atkal pareizā stāvoklī. Tas pierādīja, ka attēla veidošanā lielu lomu spēlē smadzenes.
Lai labāk saprastu, kā attēls veidojas noslēgtā tumšā telpā, ieklikšķini nākošajā rindā.
Giambattista della Porta (1535-1615) atklāja, ka caurumiņā ievietojot lēcu, var iegūt daudz gaišāku un asāku attēlu. Tas ļāva izgatavot zīmēšanas kastes, ar kurām varēja iegūt neticami kvalitatīvus priekšmetu attēlus. Tas tika izmantots gan, lai iegūtu precīzus priekšmetu attēlus zinātniskām un mācību grāmatām, gan gleznošanā, lai iegūtu fotoreālistiskas gleznas.
 |
 |
| 1620.g. vāu astronoms lika izgatavot telti, kuras virsotnē bija caurumiņš, spogulis un lēca, kas attēlu novirzīja uz galda. Šādas zīmēšanas teltis tika izgatavotas līdz pat 1. pasaules karam, kad tās tika izmantotas militārām vajadzībām. | Mākslnieki plaši lietoja zīmēšanas galdus, kurā attēls ar spoguli tika novirzīts uz puscaurspīdīga papīra.
|
Holandiešu gleznotājs Vermeer-s (1632-75) izmantoja camera obscura, lai iegūtu fotorealistiskus cilvēku portretus un dabas sižetus.
Meitene ar pērles auskaru 1660.-1665.
Pateicoties itāļu mākslniekam Canaletto, kas gleznu sagatavošanā izmantoja zīmēšanas kasti ar lēcu, mēs šodien varam skatīt Venēcijas ainavas fotoreālistiskā izpildījumā.
2003.g. 8.febr. © Dr. phys. T. Romanovskis
Ja vēlies uzdot jautājumu DD vai izteikt ierosinājumu, tad ieklikšķini konvertē:
Pirmā zināmā publikācija 1545.g. , kurā parādīts cameras obscuras princips - gaismas staru krustošanās caurumiņā un attēla veidošanās uz pretējās sienas.