Tautas mūzikas centra tradicionālo deju pētniece Sniedze Grīnberga deju pierakstījusi no deju skolotājas Gitas Briediņas, kura to, savukārt, mācījusies no Zelmas Sutances Ziemeros (Vidzemē, Malienas novadā). Dejas pieraksts atrodams S. Grīnbergas diplomdarbā. G. Briediņas interpretācijā šo deju dejo tikai puiši.

    Šeit pierakstītā interpretācija izveidojusies 1997. gadā LU Deju folkloras kopā Dandari. Šo deju par visinteresantāko no latviešu dejām atzina Šauļu Universitātes 1. kursa studenti, kuri latviešu tradicionālo deju 1998. gadā apguva speckursa veidā.

    Kurpnieku polka ir dejojama dzīvi, dejošana notiek aizrautīgi, pat nevaldāmi. Dejotājiem iespējams paust savu temperamentu, parādīt savu dejotmāku un sparu.

    Pirmajā daļā (Naglu dzīšana) ar dūrēm iespējams sist ne tikai pa grīdu, bet arī sev pa ceļiem, elkoņiem utt.

    Otrajā daļā (Galops) jāiekļaujas stilistikā, ko prasa katra polkas variācija, t.i., galops ir "auļojošs", griešanās elkoņos - strauja, polka - aizrautīga. To dejo, augstu cilājot un "izmetot" kājas. Jāpievērš uzmanība pārejai no pirmās daļas uz otro - precīzi jāpieceļas kājās, lai nenokavētu otrās daļas sākumu.

    Novērojams, ka deja tās rakstura dēļ patīk tieši sākumskolas vecuma bērniem. Jaunieši dejo atšķirīgi, tā atrodot sev tuvākas vērtības.