Šī ir senas cilmes deja, kurā izpaužas pirmatnējs dejas prieks. Te nav noteiktu pāru - visu laiku notiek pārinieku maiņa. Dejo jauns ar vecu un liels ar mazu. Var dejot pat vīrietis ar vīrieti vai sieviete ar sievieti.

    Rikavas etnogrāfiskā ansambļa 25 gadu jubilejā 1981. gada janvārī Viļānu Kultūras namā pie manis negaidīti pienāca kāds vīrs un, uzzinājis, ka es interesējos par deju folkloru, piedāvāja iemācīt kādu latgaliešu deju, kuru tagad neviens nedejojot. Viņš pastāstīja, ka esot muzikants, kurš savā jaunībā - pirms gadiem trīsdesmit (ap 1950. g.), spēlējis deju Suseklis. Tā savulaik visiem ļoti patikusi. Tad viņš ņēma rokās akordeonu un pēc īsa brīža kultūras nama priekštelpā sagriezās īsts dejas virpulis. Kad šī dejošana beidzās, vīrs pazuda tikpat negaidīti kā bija parādījies. Kā pasakā.

    Susekli dejo, mainot pārus. Šādas dejas sastopamas visur, kur mīt latvieši, bet nosaukums Suseklis raksturīgs tikai Latgalei.


    Viļānu Suseklis ir ļoti sparīga deja, kas ļauj dejotājiem bez kavēšanās mesties dejas virpulī. No šīs dejas var noreibt tāpat kā no  slavenā latgaliešu alus. Esiet piesardzīgi, ja gribat pēc dejas vēl turēties kājās, jo par šo deju var teikt - dejo, kamēr krīti!

    Pirmajā daļā (Grieziens) jādejo, stalti turot augumu. Nebūtu pieklājīgi raustīt pārinieku vai censties to sagriezt tā, lai nogāztu no kājām.   Tieši tā dažreiz rīkojas nerātni puikas. Dejas sācējiem - pirmajam pārim precīzi jāparāda dejas pamatgājiens. Jāņem vērā, ka tikai pašā dejas sākumā klātesošie varēs uztvert kustību pareizu secību un auguma turēšanas veidu. Tādējādi pieļaujams, ka Griezienu pirmais pāris izdara vairākas reizes un pēc tam vēl uzlūdz labus dejotājus, kuri nesamulsīs, bet turpinās deju.

    Otrajā daļā (Suseklis) pāriniekiem jāpateicas par deju un jāatrod sev cits pretdejotājs. Aizrāvušies dejotāji bieži aizmirst par to, vai kāds ar viņiem grib nākt dejot, un rauj aiz rokas katru, kas pagadās tuvāk. Vārdu sakot, laiciņu dejojot, cilvēkus var pārņemt īsts dejas trakums.

    Jāņem vērā, ka dejas daļas nav saistītas ar vienu noteiktu mūzikas daļu. Mūzikai turpinoties, dejotāji nepārtraukti griežas un maina pārus.


 

Sākuma stāvoklis

Dejas laukuma vidū iznāk viens pāris un satveras labajos elkoņos. Kreisās rokas ieliek sānos.

Grieziens

 

8 taktis

1.-8. takts

Pārinieki lec palēcienu, griežoties labajos un kreisajos elkoņos. Palēcienu skaits labajos vai kreisajos elkoņos nav ierobežots. Elkoņu maiņa notiek tad, kad dejotāji jūt, ka vienos elkoņos gana griezušies.

Suseklis

 

8 taktis

9.-16. takts

Pārinieki atlaiž rokas, atvadās un meklē sev citu pārinieku starp klātesošajiem, tādējādi iesaistot dejā jaunus dejotājus. Kad iesaistīto cilvēku skaits ir pietiekams dejas laukumam, tad dejotāji maina pāriniekus savstarpēji.