Deju Latvijas Universitātes Deju folkloras kopas Dandari dalībnieki E. Spīčs, S. Lipska un A. Davidons 1987. gadā Viļānos pierakstīja no Zenona un Janīnas Rimšām. Pēc teicēju ziņām, Kristīni dejoja pirms Otrā pasaules kara Vidsmuižas pagastā- Sarkaņos, Aleksandropolē, Puncuļos un citās sādžās. Janīna Rimša uzsvēra, ka Kristīni dejoja arī Vidzemē, bet tur, atšķirībā no Latgales, dejas otrajā daļā Apaļo po!ku dejoja ar skrējiena soli. Latgalē vienmēr dejoja tikai Apaļo polku ar Vieglās polkas soli.

    Tagad Kristīni Deju folkloras kopas Dandari interpretācijā bēmi un jaunieši dejo ar lielu patiku. Deja pārsteidzoši līdzīga kādai Zviedrijā sastopamai dejai, kurai tāds pats nosaukums un gājieni, un kuras nosaukuma izcelsmi saista ar Zviedrijas princeses Kristīnes likteni.

Kristīne ir dejojama viegli, mīļi un neaizraujoties ar variācijām. Bērniem patiks dejas vārdi un jaukā lēkšana. Vārda Kristīne vietā var likt arī citas meitenes vai zēna vārdu.

    Pirmajā daļā (Žīga) jāpievērš uzmanība saskaņotam lēcienu ritmam. Rokas var turēt izstieptas visu pirmās daļas laiku. Dažkārt dejotāji lecot pagriež uz priekšu to sānu, kura kāja ir priekšā. Tā variējot, dejošana kļūst sparīgāka.

    Otrajā daļā (Apaļā polka) pāriniekiem jāizmanto Vieglās polkas brīvība, lai aizrautīgi grieztos. Bērni Vieglās polkas vietā dejo Skrējiena polku vai griežas elkoņos.