Dejas norisi Skaistkalnē (Zemgale) 1951. gadā no Apolonijas Romanovskas pierakstījis A. Kalniņš. Norisi 1965. gadā pierakstījis R. Skudra. Pieraksta oriģināli glabājas Latviešu folkloras krātuvē. Tautas mūzikas centra deju pētniece Sniedze Grinberga deju ieteica sacīkstei "Vedam danci".

    Pašreizējā interpretācija izveidota Latvijas Universitātes Deju folkloras kopā Dandari 1999. gadā, lai Sirdspolku varētu dejot Latvijas jaunatnes folkloras projekta "Pulkā eimu, pulkā teku" dalībnieki.

    Zemgales tradicionālās dejas maz pētītas.

   Skaistkalnes Sirdspolka ir mierīga deja. Tādēļ tā piemērota, lai nomierinātu satrauktus prātus vai atpūstos pēc kādas straujākas dejas. Dejas nosvērtais raksturs patiks vecāka gadagājuma ļaudīm, bet saspēles iepējas var piesaistīt jebkura vecuma dejotājus, kam nav svešas ritma variācijas.

    Pirmajā daļā (Sānsolis) tikai jāļaujas dejas plūdumam un jāpacenšas ieturēt kustības virzienu. Soļu raksts un plaukstu sasitieni jauj saspēlēt ar pārinieku. Šo daļu var variēt, gan izmainot soļu raksta uzsvarus, gan plaukstu sasitienu biežumu. Iespējama variācija, kurā pārinieki kustību sāk vienā virzienā.

    Otrajā daļā (Polka) pāriniekiem mierīgā solī jādejo brīvi izvēlētā virzienā. Maziem dejotājiem ieteicams visiem dejot aplī pa dejas ceļu.