Deju skolotāja Jēkaba Stumbra 1937. gadā Rugāju apkārtnē (Latgale) pierakstīta un vairākkārt publicēta deja.

    Pašreizējā interpretācija izveidota Latvijas Universitātes Deju folkloras kopā Dandan 1984. gadā. Šo deju labprāt dejo gan bērni, gan jaunieši. Īpaši lielu sajūsmu izsauc dejas variācija ar sasveicināšanos un atsveicināšanos starp dejas gājieniem. Dejas tekstā, kurš visās publikācijās ir tikai latviešu valodā, šajā interpretācijā vārds "Kārlis" aizvietots ar vārdu "brālis" un varētu tikt aizvietots ar "māsa" , utt.

    Rugāju Plācenītis visu vecumu dejotājiem sagādās prieku, ja dejošana notiks rotaļīgi, aizrautīgi un ar izteikti cienīgu attieksmi pret pārinieku. Attieksmes noskaņu priekšā pasaka dejas vārdi, kuros var slēpties gan ironija, gan daudznozīmīga poza, gan patiesas skumjas. Tādējādi dejas niansējums loti atkarīgs no pašiem dejotājiem.

    Šo deju var izmantot, lai iepazītos ar pretējā dzimuma pāriniekiem. Pirms dejas sākuma partneri izteiksmīgi iepazīstas: nosauc vārdu, cienīgi paklanās, pakrata sadotās rokas utt. Pēc dejas pirmās un otrās daļas nodejošanas tikpat cienīgi viens no otra atvadās, lai paspertu soli pa labi un satiktos ar nākamo pārinieku.

    Pirmajā daļā (Sānsolis) jāpievērš uzmanība acu spēlei - ar katru pārinieku, kas tuvojas vai attālinās, var saskatīties, samirkšķināties un atvadīties. Lai kā dejotāji aizrautos ar acu saspēli, tomēr uzmanīgiem jābūt brīdī, kas mūzikas ceturtās takts beigās ir pauze, lai precīzi piesistu kāju.

    Otrajā daļā (Polka) pāriniekiem ātri jādejo pa apli. Soļu variācijas dejā nav izplatītas, jo interesantāka ir pārinieku maiņa otrās daļas beigās.