Šo deju Ziemeļblāzmā 1938. gadā pierakstījis Jēkabs
Stumbris. Tā var izskaidrot to, ka Pērkonītis tiek uzskatīts par
Rīgas deju. J.Stumbra iespiedumā tā tiek saukta par Pērkoņdeju.
Stumbris deju interpretē kā pavasarīgu norisi. Iespējams, ka dejas nosaukums
izdomāts, saistot kāju rībināšanu ar pērkona ducināšanu pavasarī. Vēlāk
ieviesies nosaukums Pērkoņdancis.
Mūsdienās deju sauc par Pērkonīti. Pērkonītis ir viena no pirmajām dejām, ko ap 1984. gadu iemīļoja mūsdienu tautas dejas draugi. 1997. gada augustā tika uzstādīts rekords: spēlējot Dandaru muzikantiem, deju festivālā Sudmaliņas Pērkonīti aptuveni 20 pāri spēja dejot 23 minūtes bez apstājas. Neatkārtojamas sajūtas bija Blaumaņa muzejā Brakos, kad Pērkonīti dejojām ar bērniem uz pērkona šķelta milzīga akmens.
Pērkonīti jādejo sparīgi, braši, aizrautīgi
un skaļi rībinot kājas. Cilvēki tic, ka skaļa (kāju, bungu...) rībināšana
atvaira ļaunos, tumšos spēkus.
Pirmajā daļā (Rībināšana) jāpievērš
uzmanība saskaņotiem lēcieniem. Deju var dejot gan lecot, gan izstiepjoties,
gan ietupjoties.
Otrajā daļā (Apaļā polka) pāriniekiem jādejo
skrējiena polkas vai pievilciena polkas soļi. Tādējādi var ļoti aizrautīgi
griezties.
Šai dejai variācijas nav izplatītas. Tomēr jāatzīmē, ka katrs pāris dejo dažādus polkas soļus. Arī pārlēcieni dejas pirmajā daļā katram pārim sanāk citādāki.
|
Sākuma stāvoklis |
Dejotāji
nostājas ar seju viens pret otru. Puisis sadod |
|
|
Rībināšana
8
taktis 1
.-4. takts divas |
1.
takts. Pārinieki trīs reizes sparīgi rībina (puisis 2.
takts. Dejotāji atkārto 1. takts kustību ar pretējām 3.- 8. takts. Četras reizes atkārto 1. un 2. takts kustības. |
|
|
Apaļā
polka
8
taktis 5.-8.
takts divas |
Pārinieki
aptveras aptvērienā ar kreiso roku sānos un |
|
1.
Pērkonītis ducināja, Visu
cauru vasariņ'. Lai
rīb tautu istabiņa Jele
šādu vakariņ'! |
2.
Ko dosim Pērkonam Par
vasaras graudumiņ'- Sieku
miežu, sieku rudzu, Pusbirkavu
apinīš'. |
3.
Danco Dievis ar Pērkonu Es
ar savu bāleliņ'. Pērkonam
visa zeme, Man deviņi bāleliņ'. |