Madoniete Anna Birkena (1888 - ?) šo deju dejojusi savos jaunības laikos - ap 1920. gadu. Tolaik deja Mūjānos bijusi ļoti iecienīta - to dejojuši dziedādami katrā ballē. Man par to viņa pastāstīja 1979. gadā, kad biju Madonas pusē savā pirmajā folkloras vākšanas ekspedīcijā. Teicēja vēl piebilda, ka tieši tāpat dejoja Māte teica Jancītim. Tagad dejas pieraksts glabājas Latvijas Universitātes Etniskās kultūras centra krātuvē.

    Mūjānu Skroders ir divdaļīga pāru deja ar savdabīgu kāju izlikšanas veidu uz sāniem. Deja ir divdesmitā gadsimta sākumā visā Eiropā ļoti populārās balles dejas Štetīnes Kreicpolka interpretācija, acīmredzot mūjāniešu gaumē. Visā Latvijā mēs atradīsim simtiem šīs dejas variāciju, jo divdesmitā gadsimta sakumā tā bija ļoti populāra un tādēļ labi saglabājusies cilvēku atmiņā.

    Dejas popularizācija uzsākta 2000. gadā tradicionālās kultūras projekta Pulkā eimu, pulkā teku ietvaros.

    Mūjānu Skroders ir spraiga, sparīga deja, kas ļauj dejotājiem izdejot visas sakrājušās emocijas. Tas daudziem cilvēkiem sagādā pūles, jo prasa "novilkt" ikdienā lietoto attieksmi (masku). Dejotāju savstarpējo saskarsmi var izveidot arī, nedaudz pietēlojot ieinteresētību dejā.  Dažiem atbrīvoties palīdz alkohols, citiem pietiek ar smaidu.

    Pirmajā daļā (Kāju izlikšana) jādejo sirsnīgi un patiesi. Kājas var izlikt gan uz pilnas pēdas, gan uz pirksta, gan papēža.

    Otrajā daļā (Grieziens) pāriniekiem ļoti stingri jātur augumi, lai kustība būtu stabila. Tikai tad grieziens sagādās patīkamas emocijas, ja tas būs drošs. Tomēr tādēļ nevajag atturēties griezties strauji. Katram pašam jāzina, cik viņš var atļauties riskēt.