Lībiešu kapteinis Oskars Stalts (1904-1991) šīs senās dejas melodiju ap 1985. gadu kādu dienu spēlējis ar mutes ermoņikām. Viņa meita Helmī, folkloras draugu kopas Skandinieki vadītāja, sāka interesēties par jauko melodiju. Tēvs teicis, ka tā esot viņa jaunības laikos Kolkā (Kurzeme) dejota deja, ko viņš tikai tagad atcerējies. Drīz vien Trīsrociņu dejoja visos pasākumos, kur vien ieradās Skandinieki.

    Man šo stāstu atstāstīja pati Helmī, kad 1999. gada decembrī braucām no Skrundas, kur bijām noskatījušies Kuldīgas novada folkloras kopas, lai spriestu, kuras labāk iederētos folkloras festivāla Baltika 2000 sarīkojumos.

    Kolkas Trīsrociņš ir trīsdaļīga pāru deja ar īpašu jaunu dalībnieku iesaistes veidu, kas nepieredzējušam dejotājam var likties nedaudz negaidīts. Dejas norise sasaucas ar Latgalē izplatīto Susekli.

    Kolkas Trīsrociņs ir rāma, mierīga deja, kas ļauj dejotājiem būt domīgiem, liriskiem un pat sentimentāliem. Tātad viss atkarīgs no pašu noskaņojuma. Tomēr tā neļauj iegrimt pasīvā attieksmē pret pāriniekiem. Pāri visu laiku mainās un dejā savdabīgā veidā cits pēc cita iesaistās jauni dejotāji.

    Pirmajā daļā (Lēnā polka) jādejo iznesīgi. Deja jāsāk vienam pārim - labākajiem dejotājiem. Tas pievērsīs uzmanību un labvēlīgi noskaņos klātesošos.

    Otrajā daļā (Astotnieks) pāriniekiem jādejo katram ar abiem uzlūgtiem cilvēkiem astotnieks. Grūtības rodas, ja tiek iesaistīti neprasmīgi dejotāji. Nekādā gadījumā tos nevelciet aiz rokām un negrūstiet. Nostājieties starp uzlūgtajiem un lēni ejiet viņiem apkārt pa astotnieku.     Savu augumu savlaicīgi turiet pagrieztu kustības virzienā, lai citi cilvēki noprastu jūsu kustību.

    Trešajā daļā (Trīsrociņs) trīs dejotāji griež dzirnaviņas. Pievērsiet uzmanību tam, lai grieziena kustība nebūtu par ātru.